Pirms vairāk nekā 10 gadiem uzsāktais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Sauszemes spēku mehanizācijas projekts šogad iegājis jaunā attīstības stadijā - Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde uzsākusi pāreju uz pilnīgi jaunu, īpaši Latvijas vajadzībām pielāgotu kājnieku kaujas mašīnu “Hunter” izmantošanu, no kurām pirmās bruņojumā tiks saņemtas jau 2026. gadā. Kā pierāda Krievijas iebrukums Ukrainā, tieši modernas Rietumvalstu ražojuma kājnieku kaujas mašīnas aizvien spēj sagādāt lielāko kaitējumu agresora spēkiem, tāpēc to ieviešana NBS bruņojumā ir loģisks attīstības solis. Ne mazāk svarīgs ir arī fakts, ka “Hunter” platforma “ASCOD” kalpos par pamatu tālākajai Sauszemes spēku kaujas mašīnu parka papildināšanai ar citām šīs sērijas modifikācijām. Tas ļaus atvieglot ne tikai remonta, apkopes un personāla apmācības izaicinājumus, bet arī ietaupīt naudu kaujas tehnikas uzturēšanā. Portāls “Sargs.lv” nolēma aplūkot - kas ir NBS izvēlētās kaujas mašīnas “Hunter” un ko tās dos mūsu karavīriem?
Mehanizācijas aizsākumi
Sauszemes spēku mehanizācijas projekts aizsākās 2014. gadā, no Lielbritānijas saņemot pirmās kāpurķēžu kaujas – izlūkošanas mašīnas (CVRT). Lai gan šīs platformas tika izstrādātas vēl pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, pirms nogādāšanas Latvijā tās tika kapitāli atremontētas un modernizētas. Kopumā CVRT projekta ietvaros Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde saņēma vairāk nekā 200 dažādu modifikāciju šī tipa mašīnu.
Lai gan CVRT mašīnas neatbilda kājnieku kaujas mašīnu klasei, to izmantošana vairāk nekā 10 gadu garumā ļāva NBS izstrādāt un apgūt mehanizēto vienību taktiskos paņēmienus, kā arī praksē pārbaudīt un izprast izaicinājumus, kas saistās ar šāda tipa bruņutehnikas ekspluatāciju.
Lai nodrošinātu iepriekš minētās spējas, 2023. gadā tika uzsākts izpētes process par jauna tipa tehnikas – kājnieku kaujas mašīnu iegādi Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes vajadzībām. Tas šogad rezultējās ar kopumā diviem iepirkuma līgumiem par kopumā 84 kājnieku kaujas mašīnu iegādi, ar ko plānots pārapbruņot visu Mehanizēto kājnieku brigādi.
Kas ir Latvijas modifikācija “Hunter”?
Lai gan starptautiski uzņēmuma “GDELS-Santa Bárbara Sistemas” izstrādātās kājnieku kaujas mašīnas zināmas ar abreviatūru “ASCOD”, īpaši Latvijai izstrādātā versija būs pazīstama ar nosaukumu “Hunter”. Kā atzīst NBS eksperti, šādu nosaukumu izvēlējušies Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīri. Jauno kājnieku mašīnu nosaukums simbolizēs vēsturisko latviešu tautas mednieku gēnu, kā arī raksturos jaunās kājnieku kaujas mašīnas uzdevumus mūsdienu kaujas laukā – medīt un iznīcināt pretinieku.
Kā atzīmē “Army Recognition”, platforma ASCOD, uz kuras bāzes radīta kājnieku kaujas mašīnas Latvijas versija “Hunter”, spēj pildīt dažādas lomas – sākot no kājnieku kaujas mašīnas uzdevumiem līdz pat komandvadībai, izlūkošanai, sanitārajam un uguns atbalstam.
Šī šasija jau ir pārbaudīta reālos kaujas apstākļos un veiksmīgi kalpo vismaz trīs valstu bruņotajos spēkos – Austrijā ar nosaukumu “Ulan”, Apvienotajā Karalistē zināms kā “Ajax”, bet Spānijā - “Pizarro”.
Nacionālie bruņotie spēki izvēlējušies nākamās paaudzes “ASCOD 2” platformu, kas sniedz lielākas priekšrocības mobilitātē, mašīnas izdzīvošanas un kaujas spējās.
“Hunter” būs aprīkotas ar augstas veiktspējas dīzeļdzinēju, kas savienots ar automātisko transmisiju un hidropneimatisko balstiekārtu, nodrošinot izcilu pārvietošanās spēju apvidū ar maksimālo ātrumu līdz pat 70 kilometriem stundā.
Platformas digitālā arhitektūra ļauj reālā laikā integrēties NATO komandvadības un sakaru sistēmās, padarot “Hunter” par pilnībā savienotu kaujas transportlīdzekli, kas efektīvi spēj darboties kopējās operācijās un daudznacionālos spēkos.
Kā vēsta “Army Recognition”, lielgabala tornī, ar kuru būs aprīkotas “Hunter” kaujas mašīnas, iebūvēta uguns vadības sistēma ar dienas un nakts termotēmēkļiem, lāzera tālmēru un automātisko mērķu izsekošanas funkciju, kas nodrošina precīzu šaušanu sarežģītos kaujas apstākļos. Tā kā torni iespējams vadīt distancēti, tas uzlabo apkalpes izdzīvošanas spēju, samazinot risku tikt pakļautiem tiešai ienaidnieka ugunij.
Ne mazāk svarīgs ir arī jaunās kaujas mašīnas sniegtās personāla aizsardzības spējas. “Hunter” pamata korpuss ir izstrādāts atbilstoši NATO STANAG 4569 standartiem, nodrošinot pakāpeniski pielāgojamu ballistisko aizsardzību, ko iespējams papildināt ar dažādām modulārajām bruņu komplektācijām, atkarībā no draudu līmeņa.
Transportlīdzekļa bruņas aprīkotas ar fragmentus uztverošām korpusa oderēm, triecienu absorbējošu grīdu un sprādziena radītā trieciena slāpējošiem sēdekļiem. Šādi aprīkotas kaujas mašīnas ļauj pasargātu apkalpi no mīnām un improvizētiem spridzekļiem.
Turklāt Latvijas izvēlētajā kaujas mašīnu konfigurācija būs aprīkota ar modernu kaujas lauka situācijas apzināšanas sistēmu un dažādu draudu pretpasākumu iekārtām un palīglīdzekļiem, lai vēl vairāk uzlabotu kaujas mašīnu izdzīvotspēju mūsdienu kaujas laukā.
“Hunter” apkalpei nepieciešami trīs karavīri, savukārt desanta nodalījumā mašīna spēs uzņemt astoņus karavīrus pilnā kaujas ekipējumā.
Kā norāda “Army Recognition”, “Hunter” platformas iekšējais tilpums, digitālā infrastruktūra un dzinēja sistēma ļauj nākotnē veikt bruņu tehnikas modernizāciju, tostarp izvietojot dažāda tipa aktīvās aizsardzības, sensoru un dronu vadības sistēmas.
“Hunter” pārākums pār konkurentiem
Kā norāda NBS bruņojuma attīstības eksperti, platforma tika izvēlēta konkurencē starp trim pretendentiem. Vēl par uzvaru NBS konkursā cīnījās Dienvidkorejas aizsardzības nozares izstrādātās kaujas mašīnas K21 un Turcijas kompānijas “Otokar” piedāvātās platformas “Tulpar”. Pretendenti sacentās piecās kategorijās, noskaidrojot labāko sniegumu mobilitātē, ieroču sistēmu efektivitātē, operacionālajā efektivitātē, sakaru sistēmu uzticamībā, kā arī uzturēšanas sarežģītībā.
Kā atzīst NBS eksperti, Latvijas izvēlētā ASCOD/Hunter platforma pār konkurentiem triumfējusi četrās no piecām disciplīnām. Īpaši teicami rezultāti bijuši ieroču sistēmu darbībā dažādos apstākļos – šaujot dienas gaišajā un tumšajā laikā, kā arī sliktas redzamības apstākļos pa stāvošiem un kustīgiem mērķiem. Īpaši labs sniegums demonstrēts arī mobilitātē, pārvietojoties un izpildot dažādus manevrus sarežģītā apvidū.
NBS norāda, ka “GDELS-Santa Bárbara Sistemas” spējuši nodrošināt arī vispievilcīgākos nosacījumus tehnikas uzturēšanā, paredzot nepieciešamo mezglu un rezerves detaļu krājumus un pieejamību ne tikai NBS, bet arī platformas apkalpojošajiem komersantiem.
Kaujas mašīnas “Hunter” Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde varēs lietot nākamos 10 gadus, ja tiks veikta nepieciešamā modernizācija.
Viens no izvēles kritērijiem bija platformu modularitāte. Nākotnē uz to bāzes var iegādāties arī cita veida tehniku, piemēram, vieglos tankus, inženieru, evakuācijas, remonta un komandvadības mašīnas. Kā atzīst NBS eksperti, tieši “GDELS-Santa Bárbara Sistemas” spēja piedāvāt ātras papildus tehnikas modifikāciju piegādes uz esošās ASCOD platformas ļautus būtiski ietaupīt finansējumu kaujas tehnikas uzturēšanā, nodrošināt ātru personāla apmācību un vienkāršāku jaunās tehnikas integrāciju bruņotajos spēkos.
