Dronu aizsardzības dilemma: Kā bezpilota lidaparāti maina karadarbību

Tehnika un ekipējums
Sargs.lv/DefenseNews.com
Image
Turcijā ražotais drons "Byraktar TB-2" militārajā parādē Baku
Foto: Valery Sharifulin/TASS/ Scanpix

Jau tuvākajā laikā mūsdienu karadarbībā par izšķirošu kļūs spēka līdzsvara meklējumi starp dronu izmantošanu uzbrukumos un starp pretgaisa aizsardzības sistēmu iespējām neitralizēt to draudus, raksta portāls “Defense News”.

Medijs uzskaita vairākus piemērus no nesenajiem konfliktiem, kuros droni izrādījušies krietni vien pārāki pār šķeitami mūsdienīgām pretgaisa aizsardzības sistēmām.

Vispirms bija video no Lībijas, kurā Turcijas drons iznīcina Krievijas “Pancir” pretraķešu aizsardzības sistēmu, tad - Krievijas S-300 aizsardzības sistēma, kuru Kalnu Karabahā iznīcināja Izraēlā ražotais “Harop” -  drons - pašnāvnieks jeb lidojošā bumba (loitering munition).

Arī Lībijas un Kalnu Karabahas konfliktos pagājušajā gadā bezpilota platformas bieži ļoti efektīvi tika galā ar sauszemes pretgaisa aizsardzības sistēmām, paverot ceļu pret uzbrukumam neaizsargāto karaspēku.

Spēka līdzsvars starp droniem un pretgaisa aizsardzības sistēmām tuvākajā nākotnē kļūs par izšķirošu faktoru karos, norāda eksperti.

“Lībija, Kalnu Karabaha un arī Sīrija tikko mums parādīja, ka, ja armija kaujas laukā nespēj efektīvi aizsargāt savu gaisa telpu. Liela mēroga dronu izmantošana var padarīt dzīvi ārkārtīgi bīstamu,” skaidroja Karaliskajā Apvienoto dienestu institūta (RUSI) gaisa spēku zinātniskais līdzstrādnieks Džastins Bronks.

Turcijas “Bayraktar TB2” bruņotais drons nokļuva mediju virsrakstos Lībijas konflikta laikā pagājušajā gadā, kad Turcija šo platformu izmantoja, lai aizstāvētu ANO atbalstīto Tripoles valdību pret Krievijas atbalstītā feldmaršala Kalifa Haftara spēkiem, kuri izmantoja no Krievijas saņemtās pretgaisa aizsardzības sistēmas “Pancir”.

Eksperti uzsver – Turcijā rašotais bezpilota lidaparāts varēja droši izšaut savu Drons varēja izšaut savu “Roketsan” munīciju, atrodoties ārpus Krievijas sistēmu darbības rādiusa, sekmīgi trāpot mērķos un apturot K. Haftara spēku uzbrukumu.

“Turcija iesūtīja Lībijā arī inženierus, kas uzlaboja bezpilota lidaparātu programmatūru. Šāda “mācīšanās aspekta” nebija Ķīnas droniem, kurus izmantoja K. Haftara spēki,” portālam “Defense News” skaidroja Šveicē bāzētās Globālās Iniciatīvas pret Transnacionālo organizēto noziedzību eksperts Džalels Harčaoui.

“Drosmīgā un efektīvā TB2 izmantošana Kalnu Karabahā oktobrī bija iespējama pateicoties šīs sistēmas agrākajiem panākumiem Lībijā,” skaidroja eksperts.

Anklāvs, kas pieder Azerbaidžānai, bet kuru pārvaldīja separātiski noskaņotie etniskie armēņi, gadiem bija Azerbaidžānu un Armēnijas starpā esošs gruzdošais iesaldētais konflikts. Tas eksplodēja īsā un asiņainā karā, kas notika no pagājušā gada septembra līdz novembrim.

Ir ziņas, ka Turcija, kas atbalstīja Azerbaidžānu, pirms konflikta Azerbaidžānā iesūtīja dronu instruktorus. TB2 līdz ar Izraēlas droniem-pašnāvniekiem ātri vien guva panākumus. Tādējādi Nīderlandes kara izpētes grupa “Oryx”, apkopojot konflikta rezultātus varēja ziņot, ka dronu izmantošanas dēļ Armēnija zaudēja 134 kaujas tankus, kamēr Azerbaidžāna tikai 22.

“Turcija attīstīja savas zināšanas dronu jomā pēc tam, kad bija izmantojusi Izraēlā ražotos dronus. Šīs zināšanas sekmīgi tika liktas lietā, lai uzbūvētu pati savus dronus, esot nepamierinātai ar ierobežojumiem, kas bija uzlikti Izraēlas sistēmu izmantošanai,” skaidroja Dž. Bronks. Abu valstu ražotajos dronos saskatāmas pat vizuālas līdzības. Kā norāda eksperts, TB2 ir līdzīgs aerodinamiskais profils kā “Heron”, bet Turcijas “Anka” drons līdzinās “Hermes 450”.

Dronu ražotājs “Bayraktar” ir pārdevis TB2 Katarai un Ukrainai. Šobrīd par šī dronu sistēmas pirkšanu domā arī Serbija. Tas paaugstina TB2 līdz konkurencei ar Ķīnas “Wing Loong II”, no kuriem 50 ir eksportēti.

“Ķīna un Turcija sacenšas par pārdošanu, kas liek jautāt: kāpēc Krievijai nav TB2 ekvivalenta, ko pārdot? Esmu pārsteigts, ka viņu šajā tirgū praktiski nav,” sacīja Dž. Harčaoui.

Tomēr Turcijas dronu panākumi Kalnu Karabahā prasīja savu cenu. Piemēram, Kanāda pārtrauca ieroču eksportu uz Turciju, apgalvojot, ka TB2 ražošanā tiek izmantotas kanādas detaļas. Arī Lielbritānijas firma, kas piegādāja detaļas šim lidaparātam, pārtrauca savu līgumu.

Vienlaikus vairākas valstis, tostarp Lielbritānija, sākusi uzlabot savu sauszemes spēku aizsardzību pret šādiem uzbrukuma veidiem, sacīja Dž. Bronks.

“Dronu uzbrukuma draudu ēnā, britu armija nesen pasūtījusi tuvās un vidējas darbības rādiusa zeme-gaiss raķešu sistēmu ar nosaukumu “Sky Sabre”. Ja tās pietiekošā skaitā tiks izvietotas priekšējās pozīcijās, tām vajadzētu  dramatiski samazināt armijas ievainojamību gan attiecībā pret pretinieka novērošanas un uzbrukuma droniem situācijās, kad spēkus nav iespējams piesegt no gaisa,” sacīja eksperts.

Tomēr droni nav neievainojami, piebilda pētnieks. “ASV un britu “Reaper” un “Predator” Sīrijā bija daudz problēmu ar Krievijas elektroniskās karadarbības līdzekļiem. “Reaper” var uzbrukt un varat iedomāties, ka mazāk izsmalcinātas platformas var ietekmēt vēl vieglāk,” teica Dž. Bronks.

Bronks sagaida, ka arī citas armijas tērēs vairāk naudas pretgaisa aizsardzībai, lai radītu līdzsvaru dronu apdraudējumam – “īpaši valstis, kurām nav spēcīgu gaisa spēku.”

“Viena iespēja ir Krievijas SA-17 sistēma, kurai ir 75 kilometru darbības rādiuss, salīdzinot ar TB2 raķešu 10 kilometriem, vai arī lētākais un mazākais SA-15 ar 10 kilometru darbībās rādiusu. Rietumu produkti ietver uzlaboto zeme-gaiss raķešu sistēmu NASAMS, kas jau aizsargā Vašingtonu ar 15 kilometru darbības rādiusu un SASAMS 2 ar 30-40 kilometru darbības rādiusu,” stāstīja eksperts.

RUSI Militāro zinātņu vadītājs Pīters Robertss “Defense News” atzina, ka pasaule atmostas modernās karadarbības realitātē. “Kādu brīdi bija romantisks uzskats, ka droni vai tanki, vai raķetes vienas pašas uzvarēs karā. Tomēr kaujas laukā nav sudraba lodes un šī ir ēra, kas to atkal pierāda,” skaidroja eksperts.

Robertss piebilda, ka arī urbānā karadarbība piedzīvo atdzimšanu, tāpat arī kara viltības. “Krievi Ukrainā vai Irāņi – mānekļu lietošana ir atpakaļ – to mēs kādreiz pazinām, bet tad pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados sekmīgi aizmirsām,” skaidroja eksperts.

Pasaule arī atgriežas pie kariem, kuros lielvaras cīnās atbalstot dažādus grupējumus – tas notiek gan Lībijā, gan Kalnu Karabahā, gan Jemenā.

“Tas nozīmē, ka kari notiek lielvaru nomalēs un tiek izmantoti algotņi vai sponsorēti partizānu grupējumi un nemiernieki,” skaidroja P. Robertss. “Tas arī nozīmē izsmalcinātākus ieročus mazāku nevalstisku grupējumu rokās – kā huti nemiernieki Jemenā, kas izmanto spārnotās un ballistiskās raķetes, un  kā arī dronus. Tas potenciāli ir ļoti nepatīkami,” piebilda eksperts.

Dalies ar šo ziņu