Jau tuvākajā laikā mūsdienu karadarbībā par izšķirošu kļūs spēka līdzsvara meklējumi starp dronu izmantošanu uzbrukumos un starp pretgaisa aizsardzības sistēmu iespējām neitralizēt to draudus, raksta portāls “Defense News”.
Medijs uzskaita vairākus piemērus no nesenajiem konfliktiem, kuros droni izrādījušies krietni vien pārāki pār šķeitami mūsdienīgām pretgaisa aizsardzības sistēmām.
Vispirms bija video no Lībijas, kurā Turcijas drons iznīcina Krievijas “Pancir” pretraķešu aizsardzības sistēmu, tad - Krievijas S-300 aizsardzības sistēma, kuru Kalnu Karabahā iznīcināja Izraēlā ražotais “Harop” - drons - pašnāvnieks jeb lidojošā bumba (loitering munition).
Arī Lībijas un Kalnu Karabahas konfliktos pagājušajā gadā bezpilota platformas bieži ļoti efektīvi tika galā ar sauszemes pretgaisa aizsardzības sistēmām, paverot ceļu pret uzbrukumam neaizsargāto karaspēku.
Spēka līdzsvars starp droniem un pretgaisa aizsardzības sistēmām tuvākajā nākotnē kļūs par izšķirošu faktoru karos, norāda eksperti.
Turcijas “Bayraktar TB2” bruņotais drons nokļuva mediju virsrakstos Lībijas konflikta laikā pagājušajā gadā, kad Turcija šo platformu izmantoja, lai aizstāvētu ANO atbalstīto Tripoles valdību pret Krievijas atbalstītā feldmaršala Kalifa Haftara spēkiem, kuri izmantoja no Krievijas saņemtās pretgaisa aizsardzības sistēmas “Pancir”.
Eksperti uzsver – Turcijā rašotais bezpilota lidaparāts varēja droši izšaut savu Drons varēja izšaut savu “Roketsan” munīciju, atrodoties ārpus Krievijas sistēmu darbības rādiusa, sekmīgi trāpot mērķos un apturot K. Haftara spēku uzbrukumu.
“Drosmīgā un efektīvā TB2 izmantošana Kalnu Karabahā oktobrī bija iespējama pateicoties šīs sistēmas agrākajiem panākumiem Lībijā,” skaidroja eksperts.
Anklāvs, kas pieder Azerbaidžānai, bet kuru pārvaldīja separātiski noskaņotie etniskie armēņi, gadiem bija Azerbaidžānu un Armēnijas starpā esošs gruzdošais iesaldētais konflikts. Tas eksplodēja īsā un asiņainā karā, kas notika no pagājušā gada septembra līdz novembrim.
Ir ziņas, ka Turcija, kas atbalstīja Azerbaidžānu, pirms konflikta Azerbaidžānā iesūtīja dronu instruktorus. TB2 līdz ar Izraēlas droniem-pašnāvniekiem ātri vien guva panākumus. Tādējādi Nīderlandes kara izpētes grupa “Oryx”, apkopojot konflikta rezultātus varēja ziņot, ka dronu izmantošanas dēļ Armēnija zaudēja 134 kaujas tankus, kamēr Azerbaidžāna tikai 22.
Dronu ražotājs “Bayraktar” ir pārdevis TB2 Katarai un Ukrainai. Šobrīd par šī dronu sistēmas pirkšanu domā arī Serbija. Tas paaugstina TB2 līdz konkurencei ar Ķīnas “Wing Loong II”, no kuriem 50 ir eksportēti.
“Ķīna un Turcija sacenšas par pārdošanu, kas liek jautāt: kāpēc Krievijai nav TB2 ekvivalenta, ko pārdot? Esmu pārsteigts, ka viņu šajā tirgū praktiski nav,” sacīja Dž. Harčaoui.
Tomēr Turcijas dronu panākumi Kalnu Karabahā prasīja savu cenu. Piemēram, Kanāda pārtrauca ieroču eksportu uz Turciju, apgalvojot, ka TB2 ražošanā tiek izmantotas kanādas detaļas. Arī Lielbritānijas firma, kas piegādāja detaļas šim lidaparātam, pārtrauca savu līgumu.
Vienlaikus vairākas valstis, tostarp Lielbritānija, sākusi uzlabot savu sauszemes spēku aizsardzību pret šādiem uzbrukuma veidiem, sacīja Dž. Bronks.
“Dronu uzbrukuma draudu ēnā, britu armija nesen pasūtījusi tuvās un vidējas darbības rādiusa zeme-gaiss raķešu sistēmu ar nosaukumu “Sky Sabre”. Ja tās pietiekošā skaitā tiks izvietotas priekšējās pozīcijās, tām vajadzētu dramatiski samazināt armijas ievainojamību gan attiecībā pret pretinieka novērošanas un uzbrukuma droniem situācijās, kad spēkus nav iespējams piesegt no gaisa,” sacīja eksperts.
Tomēr droni nav neievainojami, piebilda pētnieks. “ASV un britu “Reaper” un “Predator” Sīrijā bija daudz problēmu ar Krievijas elektroniskās karadarbības līdzekļiem. “Reaper” var uzbrukt un varat iedomāties, ka mazāk izsmalcinātas platformas var ietekmēt vēl vieglāk,” teica Dž. Bronks.
“Viena iespēja ir Krievijas SA-17 sistēma, kurai ir 75 kilometru darbības rādiuss, salīdzinot ar TB2 raķešu 10 kilometriem, vai arī lētākais un mazākais SA-15 ar 10 kilometru darbībās rādiusu. Rietumu produkti ietver uzlaboto zeme-gaiss raķešu sistēmu NASAMS, kas jau aizsargā Vašingtonu ar 15 kilometru darbības rādiusu un SASAMS 2 ar 30-40 kilometru darbības rādiusu,” stāstīja eksperts.
Robertss piebilda, ka arī urbānā karadarbība piedzīvo atdzimšanu, tāpat arī kara viltības. “Krievi Ukrainā vai Irāņi – mānekļu lietošana ir atpakaļ – to mēs kādreiz pazinām, bet tad pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados sekmīgi aizmirsām,” skaidroja eksperts.
Pasaule arī atgriežas pie kariem, kuros lielvaras cīnās atbalstot dažādus grupējumus – tas notiek gan Lībijā, gan Kalnu Karabahā, gan Jemenā.
“Tas nozīmē, ka kari notiek lielvaru nomalēs un tiek izmantoti algotņi vai sponsorēti partizānu grupējumi un nemiernieki,” skaidroja P. Robertss. “Tas arī nozīmē izsmalcinātākus ieročus mazāku nevalstisku grupējumu rokās – kā huti nemiernieki Jemenā, kas izmanto spārnotās un ballistiskās raķetes, un kā arī dronus. Tas potenciāli ir ļoti nepatīkami,” piebilda eksperts.