ASV bažījas, ka Krievija Irānai piegādās “S-400” pretgaisa raķešu sistēmas

Krievijas vēstnieks Irānā Levans Džagarjans (Levan Jagarian) laikrakstam “Resalet” norādījis, ka Krievija neredz problēmu virzīties uz priekšu ar šīs pretgaisa aizsardzības platformas pārdošanu pēc tam, kad 18. oktobrī beidzas Apvienoto Nāciju Organizācijas ieroču embargo Islāma Republikai.

“Mēs nebaidāmies no ASV draudiem un izpildīsim savas saistības,” sacīja Džagarjans, neraugoties uz Amerikas Savienoto Valstu un tās sabiedroto spiedienu izolēt Teherānas valdību.

Jau ziņots, ka ANO Drošības padome augustā noraidīja ASV priekšlikumu pagarināt ieroču embargo, kas tika ieviests kā daļa no 2015. gada kopīgā visaptverošā rīcības plāna, kas vairāk pazīstams kā Irānas kodolvienošanās. D. Trampa administrācija izstājās no darījuma 2018. gadā, taču atzina – embargo beigšanās var vēl vairāk destabilizēt reģionu, jo Teherāna varētu nekavējoties sākt iepirkt ieročus no citām lielvalstīm.

Tā rezultātā ASV pašlaik īsti nav pamatojuma aizliegt ieroču tirdzniecību Irānai. Tikmēr tā brīdina, ka Irānai piegādātie ieroči var nonākt arī kaimiņu konfliktu apgabalos, tostarp Irākā, Libānā un Jemenā, kur Teherāna atbalsta kaujinieku grupas.

Image

Foto: Foto: TASS/Scanpix

Pretgaisa aizsardzības raķešu sistēma “S-400 Triumf” (NATO nosaukums “SA-21 Growler”), ko ražoja Krievijas bruņojuma koncerns “Almaz-Antey”, tika izstrādāta, lai nodrošinātu aizsardzību pret gaisa triecieniem, ieskaitot spārnotās, taktiskās un operatīvās ballistiskās raķetes, kā arī vidēja darbības rādiusa raķetes radio viļņu traucētā vidē.

Krievijas Aizsardzības ministrija ziņo, ka šīs platformas jau pārdotas tādiem Krievijas ārvalstu sadarbības partneriem kā Turcija, Baltkrievija un Ķīna.

Irānas armija jau uztur daudzas “zeme-gaiss” tipa sistēmas, kas pirms pusgadsimta ievestas no ASV un Eiropas, taču tai nav piekļuves rezerves daļām un jaunām raķetēm. Tomēr Teherāna ir spējusi iegūt nelielu skaitu šādu raķešu no Ķīnas un Krievijas.

Līdz ar to jaunās “S-400” varētu dot Teherānai spēju stāties pretī rietumvalstu gaisa flotei, turklāt potenciāli sistēmu varētu savienot arī ar tādiem iznīcinātājiem kā “F-35 Lightning II”.

Pagājušajā gadā gan Krievija noraidīja Irānas lūgumu iegādāties “S-400” platformu, pamatojot to ar spriedzes palielināšanos Tuvajos Austrumos. Tagad Krievijas publiskā nostāja ir cita, lai gan joprojām nav skaidrs – vai tā ir tikai politiska pozīcija, vai darījums tiešām nākotnē varētu notikt.