Klusējoši, bet nāvējoši pagātnes liecinieki - sprādzienbīstamie priekšmeti, kas atrodami visā Latvijas teritorijā

Mācības "Detonators 2022" sprādzienbītami priekšmeti

Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Katru gadu Latvijā tiek atrasti un iznīcināti vairāki tūkstoši dažāda veida sprādzienbīstami priekšmeti, kas mūsu zemē saglabājušies kopš Pirmā un Otrā pasaules kara. Artilērijas un mīnmetēja lādiņi, rokas granātas, mīnas un cita veida neeksplodējusī munīcija vēl aizvien mīt mežos, pļavās, purvos un reizēm pat pagalmos kā klusējoši, bet nāvējoši pagātnes liecinieki. Sprādzienbīstamo priekšmetu neitralizēšana ir darbs, kurā kļūdām nav vietas. Pieredzējušākie šī bīstamā amata pratēji Latvijā ir Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes Sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanas (SBPI) rotas karavīri, tomēr būtiska loma drošības ķēdē ir ikvienam iedzīvotājam. “Ja atrasts nezināms priekšmets, nekādā gadījumā to nedrīkst aiztikt, pārvietot vai mēģināt iznīcināt paša spēkiem. Tā ir recepte nelaime,” atgādina SBPI rotas komandiera vietnieks kapteinis Guntars Arnītis.

Lai gan sprādzienbīstamo priekšmetu skaits Latvijas teritorijā samazinās, izsaukumu skaits saglabājas augsts. Pērn vien Latvijā iznīcināti gandrīz 3000 sprādzienbīstamu priekšmetu. Tikmēr izsaukumi saņemti visa gada garumā – visvairāk pavasarī un rudenī, kad tiek veikti zemes apstrādes darbi, norit aktīva būvniecība un cilvēki vienkārši vairāk laika pavada dabā. Speciālisti stāsta, ka izsaukumi īpaši palielinājās t.s. Covid laikā, kas saistāms ar to, ka cilvēki vairāk uzturējās ārpus telpām, devās pie dabas. Nereti priekšmeti tiek atrasti, mainoties ainavai, piemēram, pēc spēcīgām lietavām vai zemes erozijas.

Reģionāli visvairāk bīstamo priekšmetu atrasti Kurzemē, tad seko Vidzeme un Zemgale, bet vismazāk Latgalē. Tas skaidrojams ar vēsturiskajiem karadarbības notikumiem mūsu valsts teritorijā. Latvija, īpaši austrumu un centrālā daļa, Otrā pasaules kara laikā bija smagu kauju zona. Kaujas līnijas vairākkārt mainīja virzienu, notika intensīvas artilērijas apšaudes un aviācijas uzlidojumi. Tūkstošiem tonnu munīcijas tika izšautas, nometas vai vienkārši pamestas, un daudzas no tām nekad neeksplodēja. Šie priekšmeti joprojām apdraud cilvēku dzīvības un īpašumu, kā arī kavē lauksaimniecības darbus un mežizstrādi.

Sprādzienbīstamo priekšmetu neitralizēšana ir darbs, kurā kļūdām nav vietas. Vispieredzējušākie šī bīstamā amata pratēji Latvijā ir Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes 54. Kaujas atbalsta bataljona Sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanas rotas karavīri. Šogad, līdz pat aprīlim, viņi devušies jau vairāk nekā 900 izsaukumos visā Latvijas teritorijā, lai padarītu vidi drošāku gan iedzīvotājiem, gan dabai.

SBPI rotas karavīru darbs prasa ne tikai precizitāti un drosmi, bet arī izcilu psiholoģisko noturību. Katrs izsaukums ir nezināmais – vai atradums būs vienkārša patrona, vai smags un sarežģīti iznīcināms aviācijas lādiņš.

“Kad mēs dodamies izsaukumā, mūsu uzdevums ir nodrošināt, lai šis priekšmets nekad vairs neapdraudētu nevienu dzīvību,” uzsver SBPI rotas komandiera vietnieks kapteinis G. Arnītis.

Militārās mācības "Detonators 2022" — srž. Ēriks Kukutis, Aizsardzības ministrija

“Mūsu darbs bieži ir neredzams, bet ļoti svarīgs. Katrs atrastais lādiņš ir reāls drauds. Daļa no tiem te guļ vairāk nekā 80 gadus, bet tas nenozīmē, ka tie ir nekaitīgi. Sprādziens var būt jebkurā brīdī, pietiek ar vienu nepareizu soli, bērna ziņkārīgu roku vai metāla priekšmetu trāpījumu. Tādēļ ir svarīgi uzreiz par atradumu ziņot policijai, nevis pašam mēģināt priekšmetu izjaukt, tīrīt vai veikt citas darbības. Sprādziena brīdī rodas triecienvilnis, paša lādiņa šķembas, šķembas arī no apkārtējiem priekšmetiem un pat ugunsgrēks. Skumjākais, ka bojā var iet ne tikai pats atradējs, kas izdomājis ar šo bīstamo priekšmetu darboties, bet arī apkārtējie, nevainīgi cilvēki,” skaidro kapteinis.

Spārdzienbīstamie priekšmeti atrodami teju visur. Piemēram, pirms desmit gadiem būvdarbu laikā šāds priekšmets atrasts Rīgas Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā. Atradumi bijuši pilsētu daudzstāvu namu pagalmos. Lādiņi atrasti arī ceļu izbūves darbu laikā, savukārt nojaucot privātmāju, atrasti vairāki desmiti lādiņu. Tikmēr pirms dažiem mēnešiem Tukuma pusē garāžā uzsprāga kara laika lādiņš – kāds vīrietis savā saimniecības ēkā darbojās ar kara laika lādiņu, kas pēkšņi eksplodēja.

SBPI rotas komandiera vietnieks norāda, ka visbiežāk lādiņu atrod tie cilvēki, kuri nodarbojas ar kara laika priekšmetu meklēšanu: “Šie cilvēki arī ir dažādi. Daļa par to ziņo, bet daļa nē, jo tas kavē viņu “meklēšanas operāciju”. Ir gan arī bijuši gadījumi, kad atrodam pilnīgi mūsdienīgu munīciju.”

Kapteinis dalās, ka pašam atmiņā palikuši izsaukumi, kuri izceļas ar neparastu atrašanās vietu, kā gadījums ar jūras mīnu, kas tika atrasta uz sauszemes netālu no Rīgas. Šādi atradumi ir neparasti, jo šāda veida lādiņus parasti atrod ūdeņos vai to tuvumā.

“Nesen bija gadījums, kad sprādzienbīstams priekšmets atrasts “Ādažu čipsu” fabrikā. Uz kartupeļu šķirošanas lentas bija nonākusi kartupeļu formai līdzīga rokas granāta. Mūsu minējums, ka tā, novācot ražu, atceļojusi no kāda tīruma, kur šādi atradumi nav nekas neparasts,” stāsta kapteinis G. Arnītis.

Kara laika lādiņu bīstamību nemaina tas, ka tie gadu desmitiem gulējuši zemē, ir aprūsējuši un apsūbējuši. Kapteinis G. Arnītis skaidro, ka tas arī nemaina priekšmeta iznīcināšanas procesu, drīzāk sākotnēji apgrūtina to identificēšanu, lai saprastu, kas tas ir par lādiņu, vai to var transportēt: “Ja iespējams, mēs izsaukumā atrastos lādiņus cenšamies neitralizēt un iznīcināt vietā, kur tie atrasti, atkārtoju – ja vien tas ir iespējams. Ja nē, tad vai nu vedam uz poligonu, kur ir drošas vietas iznīcināšanai, vai arī mums ir laba sadarbība ar uzņēmumu “Latvijas valsts meži”, kas mums ir norādījis konkrētas spridzināšanas vietas, piemēram, karjerus, kur šos priekšmetus drošā veidā varam iznīcināt.”

Sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanas rotas karavīriem ir ļoti atbildīgs darbs, un visi ir profesionāļi, uzsver rotas komandiera vietnieks kapteinis Arnītis. “Ikviena kustība ir maksimāli apdomāta. Vajadzīga arī stipra stresa noturība. Pirms darīt šo darbu, tiek veikta ļoti nopietna apmācība, tā nav viegla, un ne visi to pabeidz. Tāpēc ikviens karavīrs, kurš to dara, ir augstākās raudzes speciālists.”

Ikvienam iedzīvotājam ir būtiska loma šajā drošības ķēdē, atgādina Sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanas rotas speciālisti. Ja mežā, lauku darbos vai būvlaukumā tiek atrasts nezināms priekšmets, nekādā gadījumā to nedrīkst aiztikt, pārvietot vai mēģināt iznīcināt paša spēkiem. Par atradumu nekavējoties jāziņo Valsts policijai, kas tālāk nodod informāciju SBPI rotai.

“Reizēm cilvēki nesaprot, cik bīstami tas ir. Mēs esam redzējuši gadījumus, kur, piemēram, veca granāta gadiem krāj putekļus kādā šķūnītī, līdz kāds nolemj to aiznest uz metāllūžņu punktu. Tā ir recepte nelaimei. Tāpat sociālajos tīklos nesen ievietots video, kur kāds lauksaimnieks atradis lādiņu, arot zemi. Viņš video saka, ka noliks to grāvmalē, lai interesenti to var aplūkot. Vai cits gadījums, kad cilvēks apstrādājot savu tīrumu, atradis lādiņu, bet, steidzoties apart lauku, to noglabājis tuvējā mežā zem koka saknes ar domu par to noziņot vēlāk, bet pēc tam šo koka sakni vairs nav varējis atrast,” stāsta kapteinis.

Savukārt Valsts policijas novērojumi liecina, ka sabiedrības izpratne par sprādzienbīstamu priekšmetu bīstamību gadu gaitā ir pieaugusi.

"Iedzīvotāji kļūst arvien apzinīgāki – biežāk ziņo par atrastajiem, iespējamiem kara laika lādiņiem un citām aizdomīgām mantām, nevis mēģina tās aiztikt vai pārvietot pašu spēkiem. Tomēr aicinām būt uzmanīgiem – ikviens šāds atradums var būt potenciāli bīstams, tādēļ svarīgi par to nekavējoties informēt policiju, lai iesaistītos sapieri un nodrošinātu drošu iznīcināšanu," saka Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Zane Vaskāne.

Ja sanāk atrast sprādzienbīstamu priekšmetu, pirmais, kas jāatceras: ja ir aizdomas, ka tas ir sprādzienbīstams priekšmets – neaiztiec to! Atzīmē atrašanās vietu, izmanto redzamus orientierus - tā var būt krāsa, maisiņš vai cits pamanāms priekšmets. Der arī viedierīces, ar kurām var noteikt precīzu lokāciju. Pēc tam zvani pa tālruni 112! Tur policija lūgs aprakstīt redzēto priekšmetu – tā garumu, krāsojumu un citas pazīmes, lai speciālisti varētu reaģēt iespējami ātrāk. Un, protams, iespējami ātrāk no priekšmeta attālinies!

SBPI rota darbojas jau 22 gadus, un darba joprojām netrūkst. Sprādzienbīstamu priekšmetu neitralizētāji regulāri apmāca citu sabiedroto valstu karavīrus, kā arī sniedz atbalstu citu Nacionālo bruņoto spēku un Valsts policijas personāla apmācībām darbā ar sprādzienbīstamiem priekšmetiem.

Tāpat kopš 2008. gada Zemessardzes 54. kaujas atbalsta bataljons katru gadu Ropažu novada Cekulē organizē starptautiskas mācības “Detonators”, kuru laikā veic teritorijas attīrīšanu no sprādzienbīstamiem priekšmetiem Cekules bijušo munīcijas noliktavu teritorijā.

Mācību "Detonators" mērķis ir attīrīt zemes virskārtu no sprādzienbīstamiem priekšmetiem, kā arī veicināt sadarbību un pieredzes apmaiņu sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanas procedūrās.

Cekules bijušo munīcijas noliktavu teritorija tika izmantota militārām vajadzībām laikā no 1920. līdz 1995. gadam. Šobrīd 240 hektāru lielā teritorija joprojām ir viens no lielākajiem ar sprādzienbīstamiem priekšmetiem piesārņotajiem objektiem Latvijā.

Klusējoši, bet nāvējoši pagātnes liecinieki - sprādzienbīstamie priekšmeti, kas atrodami visā Latvijas teritorijā

Dalīties ar šīs lapas saturu!