2022. gadā Latvijas Kara muzejs piedalījās starptautiskā Eiropas projektā “Ietekmes muzejs” (Museum of Impact). Kā stāsta muzeja direktore Kristīne Skrīvere, tas ir Eiropas Savienības finansēts projekts, lai izvērtētu muzeju darbības kvalitatīvos rādītājus, turklāt to dara paši muzeja darbinieki, nevis no malas pieaicināti eksperti. Muzeja darbinieki un vadība, savā starpā diskutējot un atbildot uz dažādiem jautājumiem, var veikt savu darbības analīzi, lai nākotnē muzeju apmeklētājiem padarītu vēl inovatīvāku un pieejamāku. Latvijas Kara muzejs šobrīd ir pirmais muzejs Latvijā, kurš pielietojis šo modeli savas darbības izvērtēšanai.
K. Skrīvere atzīst, ka Latvijā uz muzeju darbību līdz šim vairāk bijis pierasts skatīties no kvantitatīvo rādījumu puses, piemēram, cik cilvēki muzeju apmeklējuši, cik vienības ir muzeja krājumā, cik publikācijas un zinātniskie raksti uzrakstīti. Projektā “Ietekmes muzejs” pieejamais pašvērtējuma rīks uzdod arī jautājumus, lai muzejs spētu izprast savas darbības kvalitatīvos radītājus – kāpēc tiek rīkoti tieši šādi pasākumi un izstādes, kas ir galvenā muzeja mērķauditorija, kādu mantojumu muzejs sargā un cik pieejams un ietekmīgs tas ir sabiedrībā.
Projektā ir izstrādāts Eiropas muzeju sociālekonomiskās ietekmes pašnovērtējuma modelis, kurš palīdz muzejiem kritiski izvērtēt savu darbību un attīstīt spēju pielāgoties mainīgas, daudzveidīgākas un arvien digitālākas sabiedrības prasībām.
Image
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Latvijas Kara muzeja direktore
Kristīne Skrīvere
“Pēc būtības šis pašvērtējuma rīks ir muzeja pašanalīze – ar īpašu darba lapu palīdzību iespējams analizēt un izprast muzeja stiprās un vājās puses, ko nepieciešams uzlabot komunikācijā ar sabiedrību, piemēram, digitalizācijas vai pieejamības jomā. Mēs kā muzejs uzdodam sev jautājumus, kuriem citreiz ikdienā neatliek laika pievērsties, bet tie ir nozīmīgi muzeja attīstībā un mērķu sasniegšanā. Kāpēc mēs darām tieši to, ko mēs darām, kāpēc mēs izvēlamies saglabāt tieši šo mantojumu un atmiņas, kādu ietekmi ar mūsu darbību mēs varam atstāt sabiedrībā. Šie un daudzi citi jautājumi palīdz paskatīties uz muzeja darbu no nedaudz cita skatu punkta."
Projekta vadošais partneris ir Somijas Kultūras mantojuma aģentūra, kuras pārraudzībā ir Somijas muzeju attīstības departaments. Somija ir valsts ar bagātu kultūras, tai skaitā muzeju, mantojumu.
Darbības izvērtējuma rīka izstrādē piedalījušās vairākas ES dalībvalstis, ieskaitot Lielbritāniju, Vāciju, Grieķiju, Somiju un Igauniju, un tas tapis trīs gadu laikā. 2022. gada novembrī izstrādātais rīks prezentēts plašākai muzeju auditorijai Eiropā un Latvijas muzeju vidē tieši Latvijas Kara muzejs bijis pirmais, kurš to pielieto savas darbības izvērtēšanai.
Lai arī daudziem vārds “rīks” varētu asociēties ar kādu digitālu risinājumu, patiesībā tās ir taustāmas kartītes ar dažādiem jautājumiem, kas sadalīti vairākos moduļos – gan muzeja vadības, gan krājuma, gan citu muzeja darbības jomu izvērtējumam. Pagaidām rīks ir tikai angļu valodā, taču K. Skrīvere neslēpj, ka nākotnē to varētu iztulkot arī latviski, lai vairāk muzeju Latvijā varētu to pielietot. Latvijas Kara muzeja direktore gan piebilst, ka šīs muzeja pašanalīzes darba lapas var pildīt arī internetā un ir vairāki veidi, kā muzejs tās var pielietot.
Image
Foto: Latvijas Kara muzeja arhīvs
“Piemēram, viens no jautājumiem – vai mēs zinām, kādas kopienas un sabiedrības daļas mantojumu mēs sargājam un vai iesaistām viņus mantojuma saglabāšanas procesā? Tie ir dziļi un filozofiski jautājumi. Kad projekta partneri bija Latvijā, mēs darba lapas iztulkojām latviski un mazliet pielāgojām savai situācijai. Diemžēl jāsaka, ka Latvijas muzeju nozare vēl nespēj runāt par atsevišķiem jautājumiem, kas Eiropā ir muzeju dienaskārtībā, bet pamazām uz to ejam. Tieši tāpēc ir jautājumi, kuru skaidrojumi, formulējumi un terminoloģija jāpielāgo mūsu situācijai,” saka K. Skrīvere.
Viņa norāda, ka pats svarīgākais, ka uz šiem muzeja darbības izvērtējuma jautājumiem neatbild tikai muzeja vadība, bet viss darbinieku kolektīvs. Pats svarīgākais, ka nodaļu starpā notiek diskusija, un kopīgi iespējams rast kopsaucēju.
“Bijām sadalījušies grupās, katrai grupai bija savs darba grupas vadītājs. Katram modulim bija atvēlētas divas stundas, kuru laikā bija jāpaspēj atbildēt uz jautājumiem vai apgalvojumiem ar konkrētiem pierādījumiem, piemēram, vai ir veiktas apmeklētāju aptaujas, izzinot viņu vēlmes, ko vēlētos apskatīt muzejā, vai mūsu veidotais saturs ir pieejams digitālā vidē. Šajā procesā arī labāk iepazinu kolēģus un bija prieks redzēt, ka mēs kā kolektīvs daudzos jautājumos domājam līdzīgi. Sastādījām arī darbības plānu, nākamos soļus, ko kopīgi ieviesīsim,” saka K. Skrīvere.
Viņa atzīst, ka pati 2022. gada pavasarī, veicot izpēti savam maģistra darbam, bijusi Somijā praksē, tāpēc jau pirms dalības “Ietekmes muzeja” projektā bijusi iespēja uzzināt, kā šis rīks ir veidots un kādus ieguvumus muzeja darbībai var gūt, to pielietojot.
Image
Foto: Latvijas Kara muzeja arhīvs
K. Skrīverei, sākot vadīt Latvijas Kara muzeju, bija iespēja kopā ar kolektīvu piedalīties šajā projektā, un pagaidām Latvijas Kara muzejs ir pirmais muzejs Latvijā, kurš pielietojis šo modeli savas darbības izvērtēšanai.
Uz Latviju pērn projekta laikā atbrauca arī novērotāji no Somijas, kā arī valstīm, kuras plāno šo rīko izmantot arī savos muzejos - Polijas, Gruzijas, Lietuvas, Rumānijas, Beļģijas, Portugāles un Azerbaidžānas. K. Skrīvere stāsta, ka aizrautīgās sarunās kopā ar kolēģiem tika aizvadītas divas diskusiju dienas, kuru rezultātā gūtas daudzas atziņas un idejas, lai kopā radītu pozitīvas izmaiņas kā muzeja darbā, tā sabiedrībā.
Uzskaitot ieguvumus šim rīkam, Latvijas Kara muzeja direktore min, ka, pirmkārt, tā ir iespēja izkāpt no ikdienas rutīnas un paskatīties uz savu darbu no malas. Projekta veidotāji uzskata, ka šāds pašvērtējuma rīks ir noderīgs arī tad, ja mainījusies muzeja vadība, ja tiek veidota muzeja jaunā stratēģija, un tam piekrīt arī K. Skrīvere. Viņa piebilst, ka ideālā variantā šo rīku var izmantot reizi gadā, lai izvērtētu muzeja darba plānu izpildi un efektivitāti darbā ar sabiedrību.
“2024. gadā Latvijas Kara muzejam ir plānota kārtējā akreditācija, kas tiek veikta reizi desmit gados. Līdz ar to 2023. gadā ir jāizveido jaunā muzeja stratēģija nākamajiem desmit gadiem. Jāsaprot, kuras kolekcijas prioritāri vēlamies digitalizēt, tāpat arī muzejā nepieciešams izveidot digitālo krājumu uzskaites sistēmu. Vēlamies paplašināt muzeja sadarbības tīklus – gan vietējos, gan starptautiskos. Ir ļoti būtiski, ka muzejam ir starptautiskie sadarbības partneri, ar kuriem kopā var veidot dažādus pieredzes apmaiņas projektus un konferences,” saka. K. Skrīvere.
Viņa darbojas arī Latvijas Muzeju biedrības valdē un biedrībā rosinās šo muzeju pašvērtējuma rīku iztulkot latviski, pielāgojot Latvijas muzeju nozares videi, lai arī citi Latvijas muzeji varētu to pielietot.
