Jauniešu diskusija par VAD: Šis ir laiks, kad sev pajautāt, ko es varu dot valstij

Aizsardzības ministrijas organizētās konferences “Valsts aizsardzība – iespējas un izaicinājumi” diskusijā par jauniešu lomu un iespējām valsts aizsardzībā, kuru vadīja aizsardzības nozares ziņu portāla "Sargs.lv" redaktors Kārlis Roķis, izvērtās spraiga viedokļu apmaiņa, jo tika pārstāvēts gan VAD atbalstītāju, gan opozīcijas viedoklis.

Latvijas Studentu apvienības prezidents Rūdolfs Aleksandrs Strods iebilda, ka Aizsardzības ministrijas lēmums par VAD ieviešanu šķiet sasteigts, līdz ar to nav bijis pietiekami daudz laika sabiedrības, tostarp arī lielās studentu saimes, iesaistē diskusijā. Viņš norāda, ka tieši šis triecientempa apspriešanas variants novedis pie opozīcijas.

Image

“Tās tomēr ir milzīgas izmaiņas, tām būtu jānotiek pārdomāti un iesaistot sabiedrību garākās diskusijās. Taču informatīvais ziņojums valdībā jau ir pieņemts, par kādu sabiedrības iesaisti var runāt?” viņš saka.

Tāpat viņš uzskata, ka ne visiem ir jākalpo valstij militāri, jo valstij var palīdzēt arī citos veidos.

Tajā pašā laikā viņš atzīst, ka studenti būtu gatavi šīs militārās zināšanas un prasmes apgūt integrētā modulī studiju laikā, ja tāds tiktu piedāvāts. Tāpat viņš norāda, ka ideāli būtu, ja studenti varētu apvienot šīs militārās zināšanas ar jomu, kuru studē, piemēram, topošie programmētāji - kiberdrošību, bet skolotāji – kara psiholoģija.

Viņš ir arī diezgan skarbs uz pārējo diskusijas dalībnieku jautājumu – vai Latvijas pilsonim kādreiz nav jāuzdod jautājums sev pašam – ko katrs personīgi var izdarīt valsts labā, nevis visu atbildību tikai uzvelt valstij, jo uzskata, ka šobrīd lielai daļai sabiedrības nav uzticības valdībai un sistēmai, taču, lai aizstāvētu valsti, tai ir jātic.

Tikmēr studentu korporācijas “Selonija” pārstāvis un Zemessardzes 54. kaujas atbalsta bataljona leitnants Jānis Brencis uzsver – lēmumu par dienestu Zemessardzē vai bruņotajos spēkos cilvēks visbiežāk pieņem ne jau tajā ideālākajā brīdī, bet gan tad, kad sajūt iespējamos draudus.

Image

Jānis neslēpj – arī pats sākotnēji bijis noskaņots kategoriski pret kaut ko obligātu, taču, pārliecinoties, ka karš ir iespējams, sapratis, ka ar šī brīža bruņoto spēku kapacitāti nespētu turēties pretī. Viņš uzskata, ka nekad nebūs tāds ideālais brīdis, kādam tajā laikā, piemēram, ir pilnas slodzes darbs, attiecības un citi pienākumi, taču pierādījies – jo vairāk cilvēks dara, jo vairāk var izdarīt.  Turklāt pieredze Zemessardzē dod pārliecību par sevi, jo ir zināšanas, ko krīzes gadījumā darīt.

Arī Jaunsargu pašpārvaldes vadītājs Gints Zilpuris norāda, ka daudzi viņa vienaudži, sasniedzot 18 gadu vecumu, ir gatavi doties valsts aizsardzības dienestā, jo jaunieši mūsdienās ir elastīgi, daudz kam spēj pielāgoties. Turklāt šo 11 mēnešus ilgo dienesta laiku varēs izmantot arī pārdomām, ko darīt tālāk, varbūt kāds pat izvēlēsies militāro karjeru.

Image

“Savukārt, ja pēc skolas gribi studēt, tad ir dienesta alternatīvas – dienests Zemessardzē, kur parasti mācības notiek brīvdienās brīvdienās, turklāt Zemessardzē iegūst arī jaunus draugus, kontaktus,” viņš saka. Pats bijis ļoti priecīgs arī par lēmumu Latvijas vispārizglītojošās skolās ieviest valsts aizsardzības mācību (VAM), jo šī mācību priekšmeta laikā jaunieši var jau apgūt pamatus gaidāmajam valsts aizsardzības dienestam. “Lai mēs nebūtu tikai mērķis, bet prastu stāties pretī draudiem,” viņš saka.

Viņš norāda – ukraiņi šobrīd cīnās ar krievu okupantiem arī par mūsu drošību un demokrātijas vērtībām, dodot mums laiku, lai varam uzbūvēt savas rezerves.

“Šo 11 VAD mēnešu laikā pilsonis iegūs zināšanas un prasmes, lai, pirmkārt, būtu gatavs aizstāvēts sevi, un apkārtējā ģeopolitiskā un drošības situācija šobrīd diktē noteikumus, tāpēc ir lēmumi, kas jāpieņem ātri, un nav laika garām diskusijām,” pauž pulkvežleitnants I. Kušners.