Radiācijas drošības centrs: Latvijas iedzīvotājiem nav nepieciešama joda profilakse

Jāņem vērā, ka Latvijā nav kodolobjektu, atomelektrostaciju (AES), bet vienlaikus Radiācijas drošības centrs seko līdzi situācijai kaimiņvalstīs, sekojot līdzi iespējamajiem riskiem, ko var radīt kaimiņvalstīs esošās atomelektrostacijas.

Latvijai tuvākā atomelektrostacija atrodas Baltkrievijā, kas no mūsu valsts robežas atrodas 110 kilometru attālumā. Tajā pašā laikā, ka atzīmē D. Šatrovska, jāņem vērā arī lielākā attālumā esošās AES, un 500 kilometru rādiusā ap Latviju kopumā atrodas deviņas atomelektrostacijas.

Viņa uzsver – centrs katru dienu saņem aktuālo informāciju no Ukrainas kolēģiem par notiekošo sājos radioaktīvajos objektos.

Tāpat Radiācijas drošības centra direktore atzīmē, ka centrs darbības režīms radiācijas krīzes situācijās ir 24/7. Vērtējot konkrēto situāciju, ir vairāki nosacījumi, kas tiek ņemti vērā. Tiek veikts noteiktās radiācijas situācijas novērtējums. Nepieciešamības gadījumā centrs veic radiācijas mērījumus. Vienlaikus būtiski atzīmēt – centrs aktīvi izmanto radiācijas monitoringa stacijas gan Latvijā, gan citās valstīs.

Vēl viens palīgrīks, uzraugot radiāciju un  novērtējot situāciju, ir metroloģiskās prognozēs, jo radiācijas izplešanos nosaka attālums no radiācijas izcelsmes vietas, laiks un barjera. “Jo tālāk atrodamies no objekta, jo mazāk ir risks,” saka D. Šatrovska.

Radiācijas jomā arīdzan ir izstrādāti mehānismi, kā starptautiski apziņot citu valstu iestādes par notikumiem radiāciju saturošos objektos.

Tāpat arī  Radiācijas drošības centrs kopš Krievijas uzsāka karu Ukraina rūpīgi seko līdzi sociālajos tīklos esošajai informācijai. “Ņemot vērā, ka tas ir militārs konflikts, jāseko līdzi ne tikai oficiālo iestāžu informācijai, bet arī sociālajos tīklos pieejamajai informācijai, lai iespējami vairāk būtu lietas kursā par notiekošo,” viņa norāda.

Vienlaikus gan ar Latvijas teritorijā iegūtajiem mērījumiem apdraudējuma noteikšanai vien nepietiek, līdz ar to centrs vērtē arī starptautiski pieejamo informāciju. Eiropas Komisija izveidojusi platformu, kurā nonāk dati par dažādu Eiropas valstu radiācijas monitoringa staciju darbu un datiem. Tāpat tiek regulāri sekots līdzi citu valstu oficiālajiem radiācijas monitoringa staciju datiem, tostarp Ukrainas.

Tāpat radiācijas kontekstā ļoti būtiski jāņem vērā meteoroloģijas prognozes. Līdz ar to centram ir cieša sadarbība ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru, no kura tiek saņemt informācija par tuvāko dienu laikapstākļu prognozēm, kā arī informāciju, kā un kādās trajektorijās potenciālais piesārņojums varētu izplatīties atomelektrostaciju avāriju gadījumā.

To atzīmēja arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis, sakot – ķīmisko vielu vai radiācijas koncentrācija un izplešanās atkarīga no meteoroloģiskajiem apstākļiem, tostarp vēja ātruma un virziena. Tikai pēc tā iespējams saprast, kurš ir cilvēkiem drošākais evakuācijas maršruts un pulcēšanās vieta.

D. Šatrovska arī papildināja – meteoroloģiskās prognozes tiek izmantotas, lai prognozētu piesārņojuma apmērus.

Runājot par aizsardzības pasākumiem radiācijas noplūdes gadījumā, Radiācijas drošības centra vadītāja skaidroja, ka drošības pasākumi tiek pielāgoti radiācijas noplūdes vietas attālumam jeb – jo šī vieta ir tuvāk, jo aizsardzības pasākumi ir stingrāki, ar lielākiem ierobežojumiem. Stingrākiem drošības pasākumi skars piecu kilometru zonu ap radiācijas noplūdes vietas, otrā zona ir 30 kilometru zona, trešā zona ir 100 kilometru, savukārt ceturtā ir 300 kilometri ap atomelektrostaciju.

Tikmēr rīcība radiācijas apdraudējuma gadījumā, ja to rada aktīva atomelektrostacija, tad 30 kilometru zonā nepieciešama tūlītēja evakuācija un joda profilakse. Attālinoties no atomelektrostacijas, aizsardzības pasākumi samazinās.

Viņa arī uzskar – būtiski, ka sabiedrība uzticas valsts iestādēm, jo, saņemot informāciju par konkrēto situācija, iedzīvotājiem caur valsts iestādēm arī tiks doti ieteikumi un norādījumi par rīcību krīzes situācijā.

Savukārt, ja tiek runāts par 500 kilometru zonu, kurā no Latvijas atrodas deviņas atomelektrostacijas, tad šādā situācijā radiācijas piesārņojuma līmenis būtu mazāks, tāpat kā drošības pasākumi.

D. Šatrovska arī atzīmē, ka, ja pastāv radiācijas apdraudējums, ir jābūt ļoti ātrai reakcijai, iestāžu sadarbībai, tāpēc gan Valsts civilās aizsardzības plānā, gan normatīvajos aktos noteiktas skaidras iestāžu atbildības, sadalītas kompetences.

Tāpat būtiski, ka radiācijas kontrole tiek nodrošināta ikdienā, un, ja valstij pastāvētu radiācijas risks, tā kontrole notiktu uz valsts robežām.

Viņa arī norāda, ka Veselības ministrija ir sagatavojusi informāciju par joda profilaksi (https://bit.ly/36anQ89 ), kā arī Valsts vide dienests ir sagatavojis informatīvo materiālu par aizsardzības pasākumiem atomelektrostaciju avāriju gadījumā (https://bit.ly/3KxXqMp )

Tikmēr M. Baltmanis arī atzīmēja – radiācijas apdraudējuma gadījumā cilvēkiem pēc iespējas vairāk ieteicams uzturēties iekštelpās. Ja cilvēks bijis ārā, tad viņam regulāri jāmazgā rokas, mati, lai radioaktīvos putekļus nomazgātu. Tāpat radiācijas noplūdes gadījumā ārā ir kategoriski aizliegts ēst, smēķēt un dzert.