Aktuāli

72 stundas. Kā atšķirt un pasargāt sevi no masveida iznīcināšanas ieročiem

Sabiedrība
Sargs.lv
Image
72 stundas
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Mūsdienu lielākie draudi ir terorisms, turklāt Covid – 19 pandēmija rāda, ka arī bioloģiskie draudi ir pavisam reāli, tā sarunā ar “Sargs.lv” stāsta Zemessardzes Aizsardzības no masveida iznīcināšanas ieročiem (AMII) rotas Masveida iznīcināšanas ieroču izlūkošanas vada komandieris virsleitnants Andris Zeps. Tāpat arī sadzīvē nereti iespējams saskarties ar mazāka mēroga krīzēm, kas saistītas ar toksiskām vielām. Ja cilvēki zina vai vismaz interesējas, kā rīkoties katrā konkrētā situācijā, tad viņi neļausies panikai, ziņkārībai un pasargās sevi, norāda virsleitnants Zeps.

Iespējamie masveida iznīcināšanas ieroču apdraudējumi

Zemessardzes Aizsardzības no masveida iznīcināšanas ieročiem rotas (AMII) galvenais uzdevums ir reaģēt uz toksiski industriālo materiālu un masveida iznīcināšanas ieroču radītām krīzes situācijām. Kā skaidro virsleitnants Zeps, gan miera, gan kara laikā aizsardzību no masveida iznīcināšanas ieročiem var iedalīt divās kategorijās. Pirmā kategorija ir toksiski industriālie materiāli – ķīmiskas vielas, kuras izmanto tīrā vai sajauktā veidā industriālām vajadzībām, ražošanā vai arī ikdienas vajadzībām, piemēram, degviela. Šīm vielām noplūstot, veidojas piesārņojums dabā, kā arī var rasties apdraudējums cilvēku dzīvībai un veselībai. Vienlaikus arī saimniecībā atrodamā sadzīves ķīmija – šķīdinātāji, dažādi tīrīšanas līdzekļi ir toksiski industriālie materiāli. Nelielos daudzumos tie nevar radīt masveida draudus, tomēr, neatbilstoši lietoti, vienam cilvēkam tie var būt letāli.

Toksiski industriālo materiālu incidenti var rasties jebkurā laikā, kas, kā norāda virsleitnants A. Zeps, arī periodiski notiek. Viens no šādiem gadījumiem bijis kāds incidents Juglā, kad, saindējoties ar sālsskābi, gāja bojā cilvēks. Tāpat gadās, kad avarē, piemēram, vilciena cisterna, vai auto, kas pārvadā kādu no toksiski industriālajām vielām. Miera laikā šādu incidentu novēršanā pamatā iesaistās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, savukārt AMII rota, ja nepieciešams, sniedz atbalstu.

Image
72 stundas
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Otrā masveida iznīcināšanas ieroču kategorijā ietilpst ķīmiskie, radioloģiskie, bioloģiskie un kodolieroču draudi. Virsleitnants A. Zeps norāda – iespējamība pasaulei saskarties ar globālu kodolkaru gan esot tuvu nullei, jo šo ieroču pielietošana radītu graujošas , visticamāk globālas sekas visiem, arī to lietotājiem. Tomēr mūsdienās lielākais drauds, kur iespējams izmantot masveida iznīcināšanas ieročus, ir terorisms. Viņš gan piebilst – par laimi, Latvijā terorisma draudi ir salīdzinoši mazi, taču tas nenozīmē, ka šos draudus var ignorēt, jo pasaulē tie ir gana nopietni un aktuāli. Vienlaikus arī Covid-19 pandēmija parāda, ka bioloģiskais apdraudējums ir pavisam reāls, un pāris mēnešu laikā lokāla epidēmija var pārvērsties par globālu pandēmiju.

Kā labāk pasargāt sevi

Ekipējums, kas pasargā no masveida iznīcināšanas ieročiem, vai toksiski industriāliem materiāliem ir gana specifisks, un tas pieejams vien armijā vai atsevišķos dienestos, piemēram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.

“Taču labi un aktuāli ir Latvijā ieviest un uzturēt šo 72 stundu gatavību. Iesaku katram sagatavot 72 stundu mugursomu ar pirmās nepieciešamības lietām, piemēram, pārtiku, ūdeni un medikamentiem. Ja cilvēks patiešām nopietni pieiet 72 stundu gatavībai, tad iesaku iegādāties arī gāzmasku. Ne respiratoru, bet gāzmasku – pilno sejas aizsegu ar filtru.”
Andris Zeps
AMII rotas Masveida iznīcināšanas ieroču izlūkošanas vada komandieris
virsleitnants Andris Zeps

Viņš arī stāsta, ka iespējams pašiem iemācīties atpazīt toksiski industriālās vielas, kuras, piemēram, pārvadā auto cisternās. Ir arī dažādas aplikācijas, kurās iekļauta datubāze ar visām ķīmiskajām vielām un to sajaukumiem. Parasti automašīnas, kuras pārvadā šādas vielas, ir marķētas. Ir dažādi marķējumi, piemēram “UN” numurs, tas ir četrciparu kods, kas apzīmē ķīmisko vielu. Ievadot aplikācijā kodu, tā precīzi atrod vielas aprakstu, kā arī parāda to draudu zonas. Šādas aplikācijas ir, piemēram, “ERG2016” un “WISER”. Virsleitnants stāsta, ka šādas aplikācijas par masveida iznīcināšanas ieročiem izmanto arī regulāro spēku veidu karavīri.

Tāpat viņš iesaka rūpīgi lasīt ķīmisko vielu instrukcijas uz produktu iepakojuma un glabāt to visu drošā vietā.

Image
72 stundas
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Kā rīkoties, ja cilvēks ir saindējies?

Ķīmiskās vielas organismā nonāk piecos veidos – ieelpojot, norijot, absorbējot tās caur ādu, caur gļotādām un atvērtām brūcēm. Primāri vielas visveiksmīgāk organismā spēj nokļūt caur elpceļiem.

Ja cilvēks ir nonācis radioloģiska incidenta teritorijā, ja nav pieejama gāzmaska, tad vēlams neēst, nedzert un arī nesmēķēt ,jo tas veicina radioloģisko daļiņu nokļūšanu organismā.

“Pie jebkādu ķīmisku vielu noplūdes ir jācenšas nepieļaut šo vielu iekļūšanu organismā. No tā var izvairīties, kaut vai pieliekot slapju drānu pie elpceļiem, aizsedzot degunu un muti, ja nav pieejama neviena gāzmaska. Pēc tam iespējami ātrāk evakuēties uz drošāku vietu, līdz vairāk nejūt smaku, pazūd kairinājums acīm un elpceļiem. Lai arī kāda veida incidents noticis, svarīgi ir ievērot atbildīgo institūciju norādījumus,” uzsver virsleitnants A. Zeps.

Savukārt saindēšanās gadījumā ar sadzīves ķīmiju, pirmkārt, viņš iesaka zvanīt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam. Ja telpās radusies veselībai bīstamas vielas noplūde, parasti var just smaku vai kairinājumu acīm un elpceļiem, var noreibt galva. Šādā gadījumā cilvēkam nekavējoties jāpamet telpa, vai vismaz jāatver logi. Ja mazinās vielas koncentrācija, tad nereti mazinās arī draudi.

Pareizākā rīcība krīzes situācijā

Ja cilvēks atrodas pūlī un pēkšņi kaut kas atgadās, tad pirmais, ko noteikti vajag darīt, ir mēģināt sevī nomākt cilvēcīgo ziņkārību. Virsleitnants uzver, ka nekādā gadījumā nevajadzētu iet skatīties, kas noticis, bet gan ievērot distanci, palielināt attālumu no šķietamās negadījuma vietas un draudiem.

“Pie visām ķīmiskajām noplūdēm vai, ja kaut kas sprāgst, kaut kas deg, dūmo vai tvaiko, vai vienkārši redzams, ka notiek kaut kas ārpus ikdienišķā – noteikti nevajadzētu skriet klāt un fotografēt, bet ievērot distanci, atrasties drošā attālumā, lai indīgie tvaiki vai šķidrais saindējums jūs neapdraud. Tas ir primārais,” uzsver virsleitnants A. Zeps.

Savukārt, ja noticis uzbrukums, kurā pielietoti ķīmiskie ieroči,  tad rīcība ir līdzīga kā jebkurā ārkārtas situācijā. “Cilvēkiem ir jāuzticas varas iestādēm, tiesībsargājošām iestādēm, ugunsdzēsējiem, policijai, armijai - valstij kā tādai, un jāievēro ieteikumi, kā arī ierobežojumi. Ja cilvēkiem saka – neiet, ievērot distanci, tad tas būtu jādara, ja tiktu dots rīkojums evakuēties, tad to noteikti ir jāizpilda un jāievēro visi norādījumi” saka virsleitnants.

Image
72 stundas
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Viņš vērš uzmanību –ķīmiska uzbrukuma gadījumā – cilvēkiem vajadzētu būt gataviem, veikt evakuāciju atbilstoši atbildīgo institūciju norādēm. Atšķirībā no bioloģiskajiem draudiem, kā Covid-19, pie radioloģiska vai ķīmiska saindējuma draudu zona tiks noteikta un paliks gandrīz nemainīga, no kā arī izrietēs teritorija ko nepieciešams evakuēt un kur ir aizliegts pārvietoties.Viņš atgādina – šādās krīzes situācijās vispārējie ieteikumi noteikti nāktu no valdības puses. Galvenais jebkurā krīzes situācijā ir neļauties panikai. No nesenā ārkārtas stāvokļa Covid-19 daudz varam mācīties, cilvēkiem vajadzētu būt atbildīgākiem, cenšoties saprast kopējo situāciju un sekojot ieteikumiem.

“Jebkura krīzes situācija ir jāuztver nopietni. Covid-19 krīze ir lieliska mācība tam, ka daudz nopietnāk ir jāattiecas pret visu notiekošo. Svarīgi arī zināt, iegūt informāciju, tāpēc ir jāskatās ziņas, dažādi ziņu kanāli, jāsaprot, kas ir kopsaucējs. Vienkārši jādomā līdzi, jābūt atbildīgiem, jāinteresējas, kas notiek. Nevar ignorēt lietas cerībā, ka tās tevi neietekmēs. Ietekmēs. Šie bioloģiskie draudi ļoti labi parāda, ka mēs visi esam saistīti,” saka A. Zeps.

Draudi jānovērš, tiem nesākoties

Virsleitnants uzsver, ka Zemessardzes Aizsardzības no masveida iznīcināšanas ieročiem rotai nav svarīgi, kādas bīstamības krīze notikusi – rota vienmēr strādā ar maksimālu piesardzību, esot gatava ļaunākajam. Neatkarīgi, vai notikusi sadzīves ķīmijas noplūde, vai arī izmantots ķīmiskais ierocis, rota strādā pēc viena principa, tādējādi pasargājot, pirmkārt, sevi. Viņš uzsver – pēc šāda principa strādā jebkāda institūcija, kas nodarbojas ar aizsardzību no masveida iznīcināšanas ieročiem.

Viņš stāsta, ka pēckara gados cilvēki baidījās no globāla kodolkara, tāpēc visa aizsardzība no masveida iznīcināšanas ieročiem un darbība tika tendēta uz jautājumu, ko darīt, ja kaut kas notiek.  Mūsdienās ir skaidrs, ka šie draudi ir daudz mazāki.

“Daudz lielāki draudi ir terorisms, nevis globāls kodolkarš, ķīmiskais karš. Tāpēc pasaulē tiek izmantoti visi iespējamie resursi, lai visus iespējamos masveida iznīcināšanas ieroču draudus iznīcinātu jau saknē, novēršot draudu vispārēju iespējamību. Nevis gaidīt, kad kaut kas notiks un cīnīties ar novēršanu. Ja kādreiz tiks pielietoti kādi masveida iznīcināšanas ieroči, piemēram, kodolieroči, tad sekas būs graujošas, ar kurām būs ļoti grūti cīnīties. Tāpēc arī katras valsts bruņotie spēki cenšas darīt visu, lai nepieļautu šādus incidentus,” rezumē virsleitnants Zeps.

Dalies ar šo ziņu