Eksperti: Lai arī Latvija līdz šim veiksmīgi pārvarējusi Covid-19, modrību zaudēt nedrīkst

Sabiedrība
Sargs.lv
Image
bilde
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Lai arī Latvija, salīdzinoši ar citām valstīm, Covid-19 pandēmiju pārvarējusi veiksmīgi, tā tomēr ir saucama par valsts mēroga krīzi, kas uz laiku ietekmēja sabiedrības ikdienu. Tāpat valstī joprojām ir liela nenoteiktība, kādu ietekmi pandēmija uz Latvija radīs nākotnē. Tomēr ir skaidrs – lai veiksmīgi arī nākotnē pārvarētu krīzes situācijas, jāsadarbojas ir visām valsts institūcijām, pašvaldībām un uzņēmējiem. Tā Aizsardzības ministrijas rīkotajā festivāla “Lampa” diskusijā “Visaptveroša valsts aizsardzība – Covid-19 gadījuma analīze un mācības” norādīja eksperti.

Diskusijā piedalījās aizsardzības ministrs Dr. Artis Pabriks, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Rīgas un Latvijas arhibīskaps Jānis Vanags, Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre un Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas pasniedzēja, pētniece Sigita Struberga.

A. Pabriks diskusijā uzvēra – Latvija salīdzinoši veiksmīgi pārvarēja Covid – 19 krīzi, jo valsts ātri adaptējās situācijai. Tas, protams, prasīja striktāku disciplīnu nekā cituviet, tomēr tas ir radījis pozitīvu iznākumu. “Sabiedrībai ir jāredz, ka, ziedojot finansiālu labumu, esam saglabājuši zemāku saslimstības intensitāti nekā kaimiņvalstīs,” norādīja ministrs.

Savukārt J. Vanags akcentēja, ka sabiedrība uz Covid – 19 krīzi reaģēja divējādi. Daļa to uztvēra nopietni, ievērojot visus noteiktos ierobežojumus, savukārt citi to uztvēra vieglprātīgi. Viņš gan to skaidro kā zināmu sabiedrības protestu pret situāciju, ko pati nespēj kontrolēt.

Turpretim M. Baltmanis norādīja, ka sabiedrība uz notiekošo asi reaģējusi martā, kad pandēmija sākusies. Tas bijis redzams veikalos, kur cilvēki, piemēram, strikti ieturējuši distanci. Vienlaikus, cilvēkiem redzot, ka saslimstības intensitāte nav tik liela, viņu modrība mazinājusies.

Savukārt A. Pabriks sacīja, ka bijis pārsteigts, par to cik sākotnēji sabiedrība bijusi disciplinēta, kas, protams, bija pozitīvi. “Cilvēki ar laiku adaptējas situācijai un iemācas dzīvot arī krīzes apstākļos. Tāpēc saprotams, ka arī ar laiku, mazinoties krīzes ietekmei, mazinās arī viņu modrība,” teica A. Pabriks. Viņš gan piebilda - ja cilvēks personīgi neizjūt un neredz krīzi, tas nenozīmē, ka tās nav.

Vienlaikus A. Pabriks norādīja, ka valstis, kuras neieviesa tik striktus ierobežojumus kā Latvijā, tagad cīnās ar pandēmijas sekām, piemēram, ekonomiskie zaudējumi un augstu cilvēku saslimstības skaitu ar vīrusu. Tāpēc mūsu valdības attieksme un lēmumi bijuši labvēlīgi mūsu valsts ekonomikai un sabiedrības veselībai.

Valsts stratēģiju pandēmijas uzliesmojuma laikā atbalsta arī M. Baltmanis. Viņš sacīja, ka lēmumi bija arī ļoti cieši saistīti ar veselības nozares noturību. Galu galā, ierobežojumi tika ieviesti ne tikai, lai mazinātu vīrusa izplatību, bet arī, lai veselības nozare nesalūztu.

Viena no būtiskākajām mācībām, kā norādīja A. Pabriks, kas gūta no Covid – 19 – ja savlaicīgi valsts reaģē uz notiekošo, tad tā arī iemācās, kā ar to tikt galā. Viņš arī norāda, ka pagājušajā gadā veiktās starpinstitucionālās mācības, ko vairākas reizes organizēja Aizsardzības ministrija, palīdzēja labāk koordinēt valsts darbu krīzes situācijā. Mācībās tika iesaistītas visas ministrijas, pašvaldības, daudzas citas institūcijas un uzņēmēji.

Tāpat svarīgi apzināties, ka būtiski jāstrādā, pie pieejamajiem resursiem valstī. “Tad, kad parādās šāda veida krīze, redzams, ka visas vienošanās par brīvām robežām un sadarbību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm pēkšņi pazuda. Visiem vajadzēja maskas, bet mēs nespējām stratēģiskos resursus importēt. Dezinfekcijas līdzekļi nebija, tāpat arī cimdi,” uzsvēra A. Pabriks.

Tāpēc, gatavojoties jebkādai krīzes situācijai, kā norādīja A. Pabriks, jādomā, lai valstī resursi būtu pietiekami. Piemēram, valstī jābūt pietiekamām un reālām degvielas rezervēm, tāpat arī pārtikas rezervēm, jo krīzes laikā katra valsts domās par to, kā pabarot savus iedzīvotājus. Tas nozīme, ka Latvija nevarēs paļauties uz importu.

A. Pabriks sacīja, ka tieši ar organizētajām krīzes mācībām ministrija vēlas veicināt uzņēmēju izpratni par to, ka krīzes situācijā viņiem būs jāspēj turpināt savu darbu. Tāpat ir svarīgi saprast, ka citām institūcijām, nekaitot, armiju, ugunsdzēsējus un policiju, arī ir jāiesaistās, lai mazinātu krīzes ietekmi.\

Tāpat Covid-19 krīzes sākums iezīmējis būtiskas problēmas valsts centra sadarbībā ar reģioniem un pašvaldībām. S. Struberga uzsvēra, ka daļa pašvaldību nav spējušas uzņemties atbildību un pildīt savu lomu krīzes situācijā, gaidot darbības tikai no valsts puses. Viņa gan piebilst, ka pašvaldībām, kuras bija iesaistītas Aizsardzības ministrijas krīzes simulācijas mācības, bijusi izpratne, ka arī tām krīzes situācijas mazināšanā ir nozīmīga loma.

“Ja mēs runājam par pašvaldību atbildību, pieņemot kara situāciju, tad pašvaldību vadītāji, kuri domā, ka no viņiem nekas nav atkarīgs, rūgti maldās. Viņiem kopā ar valsts institūcijām būs jādomā, ko darīt ar bērnudārziem, skolām, slimniekiem, cietumniekiem, pensionāriem un visu, kas ir viņu pagastā un novadā,” norādīja A. Pabriks.

Savukārt M. Baltmanis ļoti novērtēja sadarbību Covid – 19 laikā starp ministrijām un valsts institūcijām. Viņš norādīja – ja mērķis bija atbalstīt Veselības ministriju, tad katra iestāde domāja, kā to var darīt un deva savu ieguldījumu.

“Skatoties no visaptverošas valsts aizsardzības viedokļa, mēs esam uztvēruši Covid-19 krīzi kā vēl vienu mācību. Mums ir jānovērtē, ka daudzās lietās bijām sagatavoti. Pozitīvi jānovērtē arī sabiedrības reakcija uz notiekošo,” secināja A. Pabriks.

Viņaprāt, Aizsardzības ministrija rīkojas pareizi, sagatavojot sabiedrību un valsti šādām krīzēm. Protams, tas gan nenozīmē, ka katrs zinās, ko darīt nestandarta situācijā, tomēr ikvienam ir jābūt gatavam saskarties ar nezināmo.

A. Pabrika teiktajam arī piekrita M. Baltmanis, sakot, ka sabiedrības izpratne par rīcību krīzes situācijās neroda dienas laikā. Viņaprāt, tas jāmāca jau bērnībā.

Dalies ar šo ziņu