Krievija izmantos pašreizējo Baltkrievijas autoritārā līdera A. Lukašenko politisko vājumu, ko izraisīja plašie protesti pēc prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošana un tiem sekojošās spēka struktūru vardarbības, lai būtiski samazinātu Baltkrievijas suverenitāti un vēl dziļāk ievilktu to Krievijas ekonomiskajā un politiskajā sistēmā. Tikmēr pats Krievijas līderis V. Putins šobrīd ir sasniedzis savu galveno mērķi – deiure iecementējis valsts pamatlikumā savas ilggadīgās varas pamatus. Tā Aizsardzības ministrijas rīkotajā festivāla “Lampa” diskusijā “Kremlinoloģija” jeb demokrātija Putina gaumē” uzsvēra aicinātie eksperti.
Diskusijā piedalījās politologs, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektors un bloga latvijasdrosiba.lv autors Andis Kudors, vadošais pētnieks Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centrā Toms Rostoks , žurnālists un “Facebook” kopienas "Eiropas krievu iniciatīva" pārstāvis Igors Vatoļins un portāla “TVNET” žurnālists un topošais politologs Iļja Kozins.
Šis gads Krievijas politikā sākās ar daudziem analītiķiem negaidītu pavērsienu - izmaiņas Krievijas konstitūcijā. Diskusijā uzaicinātie eksperti vienbalsīgi pauž, ka V. Putins labprātīgi neatkāpsies no Krievijas vadītāja amata. To arī nepieļaus viņa elite. Tādējādi caur konstitūcijas izmaiņām Putina vadība tiek nostiprināta juridiski.
Andris Kudors norāda – no vienas puses var domāt, ka autoritāram režīmam nevajag uztraukties par sabiedrības viedokli, no otras puses Putinam ir jāsaglabā popularitāte savā elites lokā, lai vienmēr zinātu, ka viņam būs nodrošināts atbalstu – tai skaitā arī referendums par izmaiņām Krievijas konstitūcijā, kas nav bijis īsti juridisks. Tomēr Putinam kā autoritāram līderim laiku pa laikam ir vajadzīgi viņa varas apstiprinājuma akti caur referendumu. Šis nav bijis izņēmums
Arī I. Kozins akcentē, ka, runājot par Vladimiru Putinu, tiek runāts par eliti jeb V. Putina cilvēkiem, kuri ir ieinteresēti, lai viņš savā amatā paliek pēc iespējas ilgāk.
Tam piekrīt arī I. Vatoļins, piebilstot – ja līdz šim V. Putina vara bija absolūta Krievija, taču defacto, tad caur konstitūcijas izmaiņām viņš savu varu nostiprinājis deiure.
Arī T. Rostoks atzīmē - tagadējā Krievija būtiski atšķiras no Krievijas, kad tika pieņemta konstitūcija, tāpēc izmaiņas bijušās tikai likumsakarīgas. Viņš arī vērš uzmanību, ka no 137 konstitūcijas pantiem grozīti ir vairāk nekā 40, taču neraugoties uz to, arī šie grozījumi izrādījušies tikai viena cilvēka – Vladimira Putina lielākoties ir tikai viena cilvēka vajadzību dēļ.
I.Kozins diskusijā norādīja, ka, lai noturētu savu autoritāti sabiedrībā un veidotu tās domāšanu, V. Puitina režīma taktika paredz nepārtraukta ārējā ienaidnieka veidošanu, ko pēcāk piedāvāt Krievijas sabiedrībai. Šis mīts paredzot, ka ārējais ienaidnieks vēlas iegūt cilvēku apziņu, bet pēcāk pašu Krieviju. Vienīgais cilvēks, kas to spēj novērst ir Putins.
Savukārt I. Vatoļins uzskata, ka viens no V. Putina veidiem, kā noturēt varu arī tālāk, būtu caur Baltkrievijas suverenitātes mazināšanu un tās integrāciju Krievijā.
Tam ir izdevīgi priekšnosacījumi. Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko režīms agonē, bet vienīgais sabiedrotais, kas Baltkrievijas līdera vadību var noturēt, ir V. Putins.
Arī pārējie eksperti norāda - ja V. Putins izlems saglabāt A. Lukašenko režīmu, tam būs nepieciešams finansējums, tomēr abām valstīm tā trūkst. Taču neviena no pusēm nevar atļauties pārmērīga spēka lietošanu, lai noturētu A. Lukašenko režīmu. Kaut arī pagaidām nav skaidrs, kāds būs Baltkrievijas revolūcijas gala iznākjums, ekperti ir pārliecināti, ka V. Putina vadītā Krievija šo momentu izmantos un visiem spēkiem mēģinās mazināt Baltkrievijas suverenitāti. Tai pat laikā A. Lukašenko būs spiests pamest Baltkrievijas prezidenta amatu.
I. Kozins uzsver, ka vispirms jāsaprot, ko nozīmē Baltkrievijas režīma saglabāšana – tas nozīmētu ātru valstu savienošanu, tomēr protestu kustība Baltkrievijā ir pārāk spēcīga un šādu strauju integrāciju Krievijā var nepieļaut.
Viņš arī norāda, ka Krievijas iedzīvotāji to varētu nesaprast, par ko liecina protesti Habarovskā. Par spīti Kremļa propagandai, kas izplata naratīvu, ka situāciju Baltkrievijā provocē Ukrainas nacionālisti vai arī protesti ir Rietumvalstu inscenēti, Krievijas sabiedrība to var nesaprast. Tāpat operācija ar mērķi noturēt Lukašenko režīmu, Krievijai maksātu dārgi, ņemot vērā, ka Krievijai ir pietiekami daudz savu iekšpolitisko problēmu.
Savukārt I. Vatoļins uzskata, ka A. Lukašenko ir aizejoša persona, tikai jautājums, pēc kāda scenārija viņš aizies. “A. Lukašenko ir izvēlējies savu pusi. Viņš ir vājš un tas ir izdevīgi V. Putinam. Krievijas politologu informācija vēsta, ka gada laikā iespējams scenārijs Baltkrievijā būs pieņemta jauna konstitūcija, kur ierakstīts ar Krieviju apvienotās valsts modelis. Savukārt laika gaitā notiks maiga okupācija, kas, protams, ir izdevīga V. Putinam.”
T. Rostoku savukārt situācija, kādā ir nonākusi Krievija, Baltkrievija un Rietumvalstis, šķiet fascinējoša. Pirmkārt, ja Baltkrievijā būs redzams Krievijas karaspēks, no Krievijas atsvešināsies Baltkrievijas tauta, savukārt Krievija riskētu ar jaunām Rietumu sankcijām. Šādu iznākumu Kremlis nevar atļauties.
Taču arī Rietumvalstis atsakās no iejaukšanās Baltkrievijā. Arī Baltkrievijas iekšienē situācija arī ir savāda – ja A. Lukašenko protestu apspiešanai izmantos vairāk spēka, iekšpolitiskā situācija vēl vairāk pasliktināsies. Vienlaikus, kamēr protestanti protestē miermīlīgi, tikmēr A. Lukašenko netiks gāzts, tāpēc skaidru situācijas attīstību nav iespējams prognozēt.
A.Kudors arī piebilst – Kremlim ir svarīgi no savas ietekmes orbītas neaizlaist Baltkrieviju, līdzīgi, kā tas notika ar Baltijas valstīm, bet pēcāk arī Gruziju un Ukrainu. Tomēr, neraugories uz Krievijas un A. Lukašenko centieniem, paliek atklāts jautājums - ko darīs baltkrievu pilsoņi? A. Kudors, līdzīgi kā citi eksperti, pauž cerību, ka baltkrievi pretosies un neļausies Kremlim vairot ietekmi Baltkrievijā, savukārt Kremlis – mācīsies un sapratīs, ka Baltkrievijas sabiedrībai ir pašai savs priekšstats par valsts tālāko attīstību.
Runājot par tālākajām Krievijas un Rietumu attiecībām, eksperti ir vienisprātis, ka attiecības, kuras jau ir pasliktinājušās, būtiski neuzabosies. Ņemot vērā, ka arī Latvija ir Rietumvalsts, pasliktinās arī Latvijas attiecības ar Krieviju. Lai gan Latvija ir iemācījusies mazināt savu ievainojamību no Krievijas, V. Putina Krievijas ietekmes instrumenti neslēpjas tikai aiz robežas koncentrēta karaspēka veidā. Ietekmi Latvijā vairo arī tā sabiedrības daļa, kura atbalsta V. Putina politiku.
A. Kudors norāda – Latvijas nostāja pret Krieviju pēdējos gados bijusi stratēģiskās nostājas līmenī, kas izpaudusies minimālā mijiedarbībā valdības starpresoru līmenī. Viņaprāt, tas bijis pareizākais kurss.
Viņš arī norāda - pēdējo desmit gadu lielākā problēma Rietumu attiecībās ar Krieviju un Baltkrieviju bijis sākotnēji izvēlētais nepareizs aprēķins. Daudzas Rietumvalstis izvēlējās veidot aktīvas attiecības ar Krieviju, kamēr Baltkrievija tikusi kritizēta par cilvēktiesību pārkāpumiem. Tomēr attieksmei vajadzēja būt pretējai ar Baltkrieviju vajadzēja vairāk īstenot politisko sadarbību, savukārt ar Krieviju – pieturēties pie normatīvās pieejas. Līdzšinējā pieredze, kur Krievija izrādījies galvenais stabilitātes destabilizējošais faktors šo pieņēmumu apstiprina..
Savukārt I. Kozins atzina, ka nav iespējams prognozēt, kādu ietekmi uz Latviju radīs tālākā situācijas attīstība Krievijā, taču, ja Baltkrievijā turpināsies represijas pret demokrātisko opozīciju, Latvija var rēķināties ar būtisku patvēruma meklētāju pieplūdumu.
Arī T. Rostoks piekrīt I. Kozina teiktajam. Krīze Baltkrievijā nav ietekmējusi Latviju, taču tā nepārprotami ir gaidāma. Viņš arī vērš uzmanību, ka pilnībā nevajadzētu izslēgt pašu sliktāko scenāriju, ka Baltkrievijā varētu būt gaidāma asins izliešana. Tādā gadījumā cilvēki meklēs patvērumu Latvijā. Savukārt, runājot par attiecībām ar Krieviju, viņš akcentē, ka būtiska ir stratēģiskā pacietība.
I. Vatoļins norāda, ka Latvijai ļoti būtiski ieņemt solidaritātes pozīciju ar citām Eiropas savienības valstīm attiecībā pret Baltkrieviju, iespēju robežās saglabājot ekonomisko sadarbību. Savukārt, runājot par Latvijas un Krievijas attiecībām, I.Vatoļins uzsver, ka svarīgi apzināties – kamēr Krievijā ir valda V. Putina režīms, jebkuri ekonomiskie un kultūras sakari var pārvērsties par ietekmes operācijām. Viņaprāt, Latvija joprojām ir apdraudēta no V. Putina puses. “Ja viņam uznāks vēlme pārbaudīt NATO solidaritāti, tad visvājākais posms ir Latvija,” uzskata I. Vatoļins.
Viņš norāda, ka tas ir vairāku faktoru dēļ – kopīgā robeža, lielais krievvalodīgo iedzīvotāju skaits un to lielās simpātijas pret V. Putina režīmu.
Pārējie eksperti gan šim viedoklim nepiekrita, norādot, ka šobrīd Krievijai nav stratēģiski izdevīgi pārbaudīt NATO solidaritāti un spēku. Ja šobrīd Krievija jau vilcinās iebrukt Baltkrievijas teritorijā, tā diez vai mēģinātu ar spēku ienākt NATO dalībvalstī.