Nesen notikušajā sanāksmē Krievijas Bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs sniedza prezidentam Vladimiram Putinam ziņojumu, kas būtiski sagroza patieso informāciju par situāciju frontē.
Saskaņā ar Gerasimova teikto, Krievijas karaspēks Pokrovsas virzienā it kā esot ielencis līdz pat 5 500 Ukrainas karavīru. Viņš arī apgalvoja, ka Pokrovsas un Mirnohradas apkaimē aplenkumā atrodoties 31 Ukrainas bataljons.
Tāpat ģenerālštāba priekšnieks teicis, ka Krievijas karaspēks esot ielencis Kupjanskas pilsētu pēc 68. motorizētās strēlnieku divīzijas veiktajiem aplenkuma manevriem. Viņš norādīja, ka šī vienība esot nostiprinājusi kontroli pār Oskilas upes pārejām dienvidos no Kupjanskas, tādējādi bloķējot Ukrainas spēkus, kas atradās upes austrumu krastā.
Pēc Gerasimova sniegtās informācijas, Kupjanskas apkārtnē aplenkumā esot nonākuši 18 Ukrainas bataljoni jeb aptuveni pieci tūkstoši karavīru.
Tā nav pirmā reize, kad Gerasimovs sniedzis pārspīlētu vai nepatiesu informāciju. Jau šā gada sākumā viņš apgalvoja, ka Krievijā Kurskas apgabalā esot ielenkti vairāki tūkstoši Ukrainas karavīru, taču šim apgalvojumam pierādījumi nekad netika sniegti.
Savā jaunākajā ziņojumā Gerasimovs paziņoja, ka Krievijas spēki esot ieņēmuši aptuveni 70% Vovčanskas pilsētas Harkivas apgabalā un turpinot virzību uz dienvidiem. Viņš piebilda, ka armija gandrīz pilnībā pārņēmusi kontroli pār Jampiļu Doneckas apgabalā, savukārt Siverskā un Kostjantinivkā notiekot sīvas ielu kaujas.
Neatkarīgu militāro analītiķu vērtējumi ir pretrunā ar šiem apgalvojumiem. Tiek ziņots, ka Krievijas spēku kontrolē atrodas aptuveni 23% Vovčanskas teritorijas jeb krietni mazāk nekā oficiālajā ziņojumā minētie 70%. Tā dēvētās “ielu kaujas” Kostjantinivkā patiesībā aprobežojas ar nelieliem Krievijas karaspēka izlūkošanas un ielaušanās mēģinājumiem starp Ukrainas aizsardzības līnijām. Savukārt Siverskā Krievijas karaspēka klātbūtne vispār nav apstiprināta.
Arī iepriekš ziņots, ka Gerasimova ziņojumos bija iekļauta maldinoša informācija. Augustā viņš prezentēja frontes līnijas karti, kas ievērojami atšķīrās no faktiskās situācijas. Apgabali, kuros joprojām notika kaujas vai kas atradās Ukrainas spēku kontrolē, kartē bija attēloti kā pilnībā okupēti ar Krievijas karaspēku. Starp tiem bija arī tā dēvētās “pelēkās zonas” - teritorijas, kur neviena puse nebija nostiprinājusi stabilu kontroli, kā arī apvidi, kuros Krievijas spēki bija guvuši tikai minimālus panākumus.
