Lai gan agresorvalsts Krievijas amatpersonas savā publiskajā retorikā cenšas mazināt Rietumvalstu sankciju graujošās ietekmes nozīmi uz Krievijas ekonomiku, ar ko tā saskaras pēc diktatora Vladimira Putina pavēles par visaptverošu iebrukumu Ukrainā, nesen publicētie aizvadītā gada Krievijas ekonomikas dati sniedz visnotaļ pretrunīgu un bažīgu ainu.
Sākotnējā aina attiecībā pret sankciju iedarbību no Krievijas skatupunkta nemaz nebija tik slikta. Inflācija pēc aprīlī piedzīvotā kāpuma samazinājās, arī naftas un gāzes ieņēmumi, ņemot vērā šo energoresursu augsto cenu, pārsniedza jaunus rekordus.
Reaģējot uz datiem par Krievijas ekonomiku, Starptautiskais Valūtas fonds pat koriģēja savu prognozi, šogad tai paredzot 0,3% izaugsmi.
Par spīti nosacīti pozitīvajai situācijai ekonomikā citas tendences bija satraucošas. Viena no tām – pērn pieaugušie naudas pārvedumi uz citām valstīm. Tie liecināja ne tikai par kapitāla aizplūšanu, bet arī par to, ka arvien vairāk maksātspējīgu cilvēku pameta valsti. Tādējādi samazinājās ne tikai banku peļņa, bet auga arī Krievijas budžeta deficīts sasniedzot jaunus un sen nepieredzētus antirekordus.
"Gada galvenā atziņa: kaut kā tikusi galā ar pirmo triecienu, Krievijas ekonomika paraudzījās apkārt un saprata, ka tai nav labu izredžu," rakstīja Vladimirs Milovs, bijušais Krievijas enerģētikas ministra vietnieks un ieslodzītā opozicionāra Alekseja Navaļnija sabiedrotais.
Pērn Krievija gadu noslēdza ar 3,3 triljonu rubļu (47 miljardu ASV dolāru) budžeta deficītu, kas ir otrs lielākais valsts jaunāko laiku vēsturē. 2,3% budžeta plaisa tika pārsniegta tikai 2020. gadā, kad koronavīrusa pandēmijas laikā deficīts sasniedza 4,1 triljonus rubļu, jeb 58 miljardus ASV dolāru) jeb 3,8% no IKP.
Neko spoža nav situācija arī energoresursu tirgū. Budžeta ieņēmumi no naftas un gāzes pārdošanas pērn pieauga par 28%, sasniedzot 2,5 triljonus rubļu (36,5 miljardus ASV dolāru).
Taču, tagad pret agresorvalsti vērsto sankciju dēļ un Rietumos noteikto cenu griestu dēļ Krievijas naftas cena ir samazināsies, kas agri vai vēlu novedīs pie ieņēmumu samazinājuma Krievijas budžetā. Analītiķi arī brīdina, ka arī rubļa nostiprināšanās attiecībā pret citām valūtām var samazināt ieņēmumus no naftas un gāzes.
Cita problēma, ar ko saskaras Krievijas iedzīvotāji, ir straujais inflācijas kāpums. Krievijas sāktā iebrukuma dēļ Ukrainā un dēļ tam sekojošajām sankcijām, strauji pieaugušas dažādu patēriņa preču cenas. Visjūtamākais inflācijas pieaugums bija pēc pirmā Rietumu sankciju viļņa 2022. gadā, kad inflācija sasniedza 17,83%. Lai arī tagad tā ir mazinājusies, tās līmenis aizvien uzskatāms par augstu, šā gada beigās sasniedzot 11.9%.
Lai, sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā noturētu rubļa vērtību, Krievijas Centrālā banka krasi paaugstināja procentlikmes, kas aizvadītā gada martā sasniedza pat 20%, tiesa, kopš tā brīža likmes tikušas pamazām pazeminātas, līdz aizvadītā gada beigās sasniedza 7,5%.
Krievijas iepriekš neparedzēto ienākumu iztērēšana, valsts iedzīvotāju "daļējai" mobilizācijai, vājinājusi patērētāju pieprasījumu. Arī kara un sankciju ietekmē notikusī Krievijai domāto preču piegāžu ķēžu pārorientācija uz Āziju ir veicinājusi cenu pieaugumu, decembrī sacīja Centrālās bankas vadītāja Elvīra Nabiuļina.
Saskaņā ar jaunāko Krievijas Centrālās bankas prognozi, šogad cenas augs vēl par 7%.
Tikmēr Krievijas pilsoņiem visiem veidiem cenšoties pamest valsti, strauji aug naudas pārskaitījumi no Krievijas. Šādi – balsojot ar kājām, jeb, atstājot Krieviju, simtiem tūkstoši cilvēku cenšas izvairīties no iesaukšanas.
Bēgošajiem krieviem par gala mērķiem kļuvušas bijušajās PSRS republikas. 2022. gadā naudas pārvedumi no Krievijas, salīdzinot ar 2021. gadu, pieauga līdz 600%.
Visvairāk naudas – 14,5 miljardu ASV dolāru apmērā Krievijas pilsoņi pārveduši uz Uzbekistānas bankām. Šai Vidusāzijas valstij ar 3,2 miljardiem ASV dolāru seko Armēnija, bet vadošo valstu trijnieku ar 2,6 miljardiem ASV dolāru noslēdz Kirgiztāna.
Vēl 2,1 miljardu ASV dolāru Krievijas iedzīvotāji pārveduši uz Gruziju. Savukārt vismazāk – tikai 0,8 miljardus ASV dolāru agresorvalsts iemītnieki pārveduši uz Kazahstānas bankām.
Ar peļņas kritumu pērn saskārušās Krievijas bankas. Arī šis gads tām nebūs daudz atšķirīgāks. Tā pēc rekordlielās peļņas 2021. gadā, kas bija mērāma 2,4 triljonu rubļu (34 miljardu ASV dolāru) apmērā, pērn agresorvalstu banku peļņa bija ievērojami mazāka. Gads tika pabeigts tikai ar 203 miljardu rubļu (2,9 miljardu ASV dolāru) peļņu. Šādus rādītājus sekmēja gan noguldītāju aizplūšana, gan Rietumu sankcijas.
Centrālā banka pagājušajā mēnesī paziņoja, ka banku sektora peļņa 2023. gadā varētu pārsniegt vienu triljonu rubļu.