Aktuāli

Igaunijas izlūkdienests: Kremlis Covid-19 vakcīnas izmanto kā ieroci ģeopolitisko mērķu sasniegšanai

Pasaulē
Sargs.lv/Välisluureamet
Krievijas autoritārais prezidents Vladimirs putins (dzeltenajā skafandrā) apciemo Covid-19 slimniekus
Foto: AP/Scanpix

Krievijas valdošā elite jau kopš Covid-19 pandēmijas sākuma ir manīgi raudzījusies, kā to izmantot savu ģeopolitisko ambīciju realizēšanai. Kremlis nekautrējās savā labā izmantot individuālo aizsarglīdzekļu deficītu citās valstīs, tām piesakoties par palīdzības sniedzēju, protams, to darot uz pašu Krievijas medicīnas darbinieku drošības rēķina. Tam sekoja Krievijas triumfs ar pirmās it kā efektīvās pret Covid-19 vakcīnas “Sputņik V” izstrādāšanu, kam klātesoša bija Kremļa agresīva pret Rietumiem vērsta nomelnošanas kampaņa. Krievijas vadības publisko attiecību tumšo spēku visvairāk izjuta Lielbritānijas farmācijas kompānija “Astra Zeneca”, kuras vakcīnu Krievijas propaganda nodēvēja par “pērtiķu vakcīnu”. Lai arī sākotnēji Kremļa centieni šķietami radīja panākumus, tad beigu beigās tas panāca, ka pašas Krievijas tauta neuzticas nevienai vakcīnai. Līdz ar to, kā raksta Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienests (Välisluureamet) tā pārskatā par 2021. gadu, Krievija no globālās pandēmijas krīzes glābējas pārtapa par vadošo koronavīrusa izraisīto nāves gadījumu ziņā.

Oportūnisms pandēmijas frontes līnijā

Kremlis jau pirmā pandēmijas viņa laikā manīgi saskatīja iespējas, kā to izmantot savu ģeopolitisko mērķu sasniegšanai, sniedzot “palīdzīgu roku” tām valstīm, kurām trūka individuālo aizsarglīdzekļu.

Visievērojamākais Kremļa palīdzības sniegšanas piemērs bija 2020. gada martā, kad Krievija uz Itāliju nosūtīja militārās medicīnas preču konvoju. Kā atzīmē Igaunijas izlūkdienests – šķietami patiesie palīdzības sniegšanas pasākumi toreizējam Covid-19 epicentram Eiropā izrādījās apzināta informatīvā operācija, kas pavēra iespējas turpmākiem Kremļa trikiem saistībā ar pandēmiju. Palīdzības sūtīšanas aizsegā, izmantojot saukli “No Krievijas ar mīlestību”, Krievijas vadība medijos izplatīja vēstījumus, ka Itālija grūtajos laikus ir pamesta un Eiropas Savienībā (ES) nav solidaritātes. Šim nolūkam tā izmantoja visu – sākot no maldīgiem attēliem par sabiedrības noskaņojumu Itālijā līdz klajiem meliem.

Kremļa “masku diplomātijas triku” ar Itāliju vēl ciniskāku padarīja fakts, ka tajā pašā laikā Krievijas medicīnas personāls cieta no manāma individuālo aizsarglīdzekļu trūkuma. Daudzviet slimnīcu darbinieki bija spiesti ar vīrusu cīnīties bez medicīniskajām sejas maskām un citiem aizsarglīdzekļiem.

Kad pats Kremlis bija spiests izmantot diplomātiskos kanālus, lai lūgtu palīdzību ar masku piegādēm no citām valstīm, tostarp Itālijas, diplomātiskā korpusa galvenās rūpes bija par to, cik plašs bija palīdzības sniedzēja redzesloks, kas tika aptverts, lai atgūtu savus sniegtos palīdzības krājumus.

Izlūkdienests norāda – diplomātu bažas visnotaļ bija pamatotas, jo Krievijas lielais ietekmes operāciju mērķis pandēmijas pirmā viļņa laikā bija izvirzīt sevi globālās cīņas pret koronavīrusu priekšgalā, parādot Krieviju kā spēcīgu spēku, kas ir gatavs un spējīgs šo globālo krīzi remdēt.

Šie Kremļa centieni sasniedza kulmināciju 2020. gada augustā, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka valsts zinātnieki ir izstrādājuši pasaulē pirmo efektīvo vakcīnu pret Covid-19.

Vakcīnas tirdzniecība Krievijas izpildījumā

Paralēli ziņām par pirmās pret Covid-19 vakcīnas “Sputņik V” izstrādāšanu, Kremlis iedarbināja visu savu valsts kontrolēto ietekmes operāciju arsenālu. No tām visievērojamākā bija plaša mēroga slēptā nomelnošanas kampaņa pret konkurējošajām Rietumu vakcīnām.

Kampaņa, ko vadīja Krievijas Tiešo investīciju fonds, kas arīdzan pārraudzīja “Sputņik V” vakcīnas ražošanu un piegādes līgumus, bija paredzēta ne tikai “Sputņik V” popularizēšanai, bet arī, lai izceltu Rietumu izstrādāto vakcīnu potenciālos draudus veselībai. Jāatzīmē, ka Krievijas Tiešo investīciju fonda vadītājs ir V. Putinam pietuvinātā persona Kirils Dmitrijevs.

Publiski Krievijas valsts plašsaziņas līdzekļos un slēpti globālajos sociālajos medijos aizsāktā Kremļa kampaņa koncentrējās uz mēmēm (red.piez.: ideja, uzvedība vai stils, kas fotoattēla vai video formātā atdarina cilvēka uzvedību un var saturēt kā simbolisku, tā arī izsmejošu nozīmi) ar diskreditējošu saturu. Mēmes izvēlētas, jo tai bija jāizskatās pēc pašu pilsoņu iniciatīvas, kas atspoguļo plašo sabiedrības pretestību “aizdomīgajām” Rietumu vakcīnām. Kremļa kampaņa galvenokārt koncentrējās uz lielākajām jaunattīstības valstīm, piemēram, Brazīliju, Meksiku, Argentīnu, Indiju, Ēģipti un Indonēziju.

Krievijas vadības publisko attiecību tumšo spēku visvairāk izjuta Lielbritānijas farmācijas kompānija “Astra Zeneca”, kuras vakcīnu, kas izstrādāta sadarbībā ar Oksfordas universitātes zinātniekiem, Krievijas propaganda nodēvēja par “pērtiķu vakcīnu”. Lai vēl vairāk paspilgtinātu Kremļa radīto šīs vakcīnas publisko tēlu, tās nosaukums tika mainīts uz “Vaxzevria” (tulk.: Zvēru vakcīna).

Igaunijas izlūkdienests arī atzīmē – “AstraZeneca” nebija nejauši izvēlēts mērķis. Tobrīd tā bija viena no daudzsološākajām Rietumu vakcīnām ar vislielāko globālo iepriekšēju piegādes līgumu skaitu.

Nomelnošanas kampaņu atbalstīja arī iespaidīgi “Sputnik V” propagandas pasākumi ārvalstu medicīnas ekspertiem, kā arī sarunas par piegādēm, kas Krievijas diplomātiem kļuva par ikdienu. Krievijas Tiešo investīciju fonda vadības vadlīnijas noteica – ir skaidri jāuzsver, ka pastāv risks no Rietumiem iegūt sliktas vakcīnas, kas nav pārbaudītas uz cilvēkiem.

Lai veicinātu vakcīnu diplomātijas centienus, Kremlis arī izveidoja plašu ietekmīgu personu tīklu, kuri ar Krievijas varasiestāžu atbalstu bija gatavi lobēt “Sputnik V”. To vidū bija Krievijas oligarhi ar kontaktiem ārvalstīs, bijušie vadošie politiķi Rietumos, kā arī ievērojamas personas no biznesa un izklaides aprindām visā pasaulē. Šo cilvēku lokā bija tādas personas kā Argentīnas miljonārs un filmu producents Fernando Suličins, kurš darbojās kā Kremļa “pārdevējs” sarunās par vakcīnām ar Argentīnas un Brazīlijas varas iestādēm. Turklāt viņiem ir arī nopietni plāni izveidot dokumentālo filmu par “Sputnik V” triumfu. Šīs filmas režisors būs F. Suličina tuvs draugs, Holivudas režisors Olivers Stouns, kurš pats savulaik veiksmīgi strādājis ar Kremli.

Kremļa neveiksmes

Kremļa vakcīnu diplomātijas centieni un plaši publiskotie piegādes līgumi par simtiem miljonu vakcīnu devu rada iespaidu par Krievijas panākumiem cīņā pret koronavīrusu. Tomēr realitāte ir citāda. Dažādas mahinācijas, iespējams, ir nodrošinājušas sākotnējos reputācijas panākumus, taču to saglabāšana šķiet ārkārtīgi sarežģīta, ja ne pat neiespējama.

Krievijas Tiešo investīciju fonds jau 2021. gada aprīlī tika “iedzīts stūrī” sakarā ar piegādes līgumiem. Pietiekamu ražošanas jaudas trūkuma dēļ fondam nācās sākt līgumu pārplānošanu un piegādes apjomu samazināšanu. Daudzas valstis ir saņēmušas tikai nelielu daļu no tām solītajām vakcīnu piegādēm, tikmēr dažas tās vispār nav saņēmušas.

Situācijas ir sasniegušas robežu, kurā ārvalstu piegādes saistības tiek pildītas uz Krievijas iekšzemes vakcīnu krājumu rēķina. Lai nomierinātu ārējos tirgus, Krievijas Drošības padomes spiediena ietekmē no vakcīnu krājumiem, kas sākotnēji bija paredzēti Krievijas iekšzemes tirgum un pašas Krievijas iedzīvotājiem, tika paņemtas “papildu devas” ārvalstu piegādēm. Šāds oportūnisms skaidri parāda, kur šajā krīzē slēpjas Krievijas varas elites patiesās prioritātes.

Arī varasiestāžu nepareizie aprēķini attiecībā uz Krievijas iedzīvotāju ierasto uzņēmību pret valsts propagandu solās būt liktenīga iepretim tās sākotnējiem panākumiem. Rietumu vakcīnu intensīvā apmelošana izrādījās darām par sliktu abām pusēm, jo tādējādi tika radīta Krievijas iedzīvotāju neuzticības visām vakcīnām. Igaunijas izlūkdienests atzīmē, ka pasaules mērogā Krievija joprojām ir līdere – gan koronavīrusa izraisīto nāves gadījumu, gan zemā vakcinācijas ziņā.

Tomēr Krievijas varas elitē ir arī tādi, kuri izprot situācijas nopietnību un aktīvāk ierobežojuši vakcīnu eksportu, baidoties no pašmāju neveiksmēm pārlieku dedzīgajā vakcīnu diplomātijā. Taču tā vietā, lai palīdzētu atrisināt krīzi, tas Krievijas vadībā sadalījusies divās daļās – viena, kas iestājas par vakcīnu diplomātijas turpināšanu un  otra, kas ir pret to, cenšoties ar savu ietekmi apspiest vienam otru.

Igaunijas izlūkdienesta ieskatos Kremļa interesēs ir turpināt vakcinācijas diplomātijas centienus, joprojām cenšoties kļūt par nozīmīgu starptautisku spēlētāju. Tomēr vakcīnu ražošanas un piegādes kapacitātes trūkums un arvien kritiskākā koronavīrusa epidēmijas situācija Krievijā tam nedod labas izredzes. Tāpēc Kremlis, visticamāk, turpinās savus ieguldījumus vakcīnu diplomātijā, izmantojot plašas valsts vadītas ietekmes operācijas.

Dalies ar šo ziņu