Šobrīd "COVID-19" pandēmija kļuvusi par efektīvu propagandas ieroci Krievijas valdošā režīma rokās. Izmantojot dažādus kanālus, tiek mērķtiecīgi izplatīti paziņojumi gan Latvijā, gan citās Rietumu valstīs, lai mazinātu sabiedrību uzticību valdībām un valstu veselības aizsardzības sistēmām. Tā portālam “Sargs.lv” norāda aptaujātie politologi.
Lai gan ekspertu viedokļi par Kremļa propagandas efektivitāti un apmēriem atšķiras, visi uzsver – Krievija tiešā veidā nespēj mainīt Rietumvalstu sabiedrisko domu par labu pašas īstenotajai politikai, tomēr vērojami centieni demonstrēt autoritatīvu sistēmu spēju ātrāk reaģēt krīzes situācijās iepretim demokrātisku valstu paņēmieniem cīņā ar slimības ierobežošanu.
Vienlaikus eksperti uzsver - Krievijas varas iestādes turpina slēpt faktisko situāciju par saslimšanu skaitu savā valstī. Dažkārt Rietumu sabiedrībai šie fakti ne tikai tiek slēpti, bet par tiem, iespējams, tiek melots.
Kremļa mērķis – panikas sēšana
Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece Beāte Livdanska atzīst - Krievijas centieni graut Rietumvalstu tēlu nav nekas jauns. Šādas aktivitātes varēja novērot arī pirms "COVID-19" uzliesmojuma.
Viens no Krievijas mērķiem ir panākt iekšpolitisko stabilitāti, atainojot Eiropas valstis un ASV kā nevarīgas, nedrošas un ekonomiski nestabilas. Tāpat ir centieni mainīt Rietumeiropas iedzīvotāju uzticības vektoru par labu Krievijas oficiālajai pozīcijai, lai vajadzības gadījumā tie darbotos Krievijas interesēs.
Līdzīgi uzskata arī politologs Kārlis Daukšts. Dabas katastrofas, krīzes vai, šajā gadījumā, pandēmija ir veids, kā Krievija savam pretiniekam var piedēvēt to, ka vīrusa izplatība ir viņa vaina. Šī metode Krievijā tiek izmantota samērā enerģiski. Galvenie propagandas vēstījumi pauž, ka Eiropa ir koronavīrusa centrs, bet Krievija - valsts, kas nodrošinājusi savas teritorijas aizsardzību un stabilitāti. Eksperts uzsver - tādā veidā Krievija mēģina parādīt savu pārākumu pār demokrātisko valstu spēju organizēt pretdarbību vīrusa izplatībai.
Arī Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošais pētnieks Toms Rostoks, uzsver, Krievija pēdējo gadu laikā centusies izmantot teju jebkuru notikumu , lai pierādītu, ka dzīve Krievijā nav tik slikta, jo Rietomos ir vēl sliktāk. Šoreiz gan Krievija nepārprotami cenšas izmantot koronavīrusa pandēmiju, lai iedragātu arī Rietumvalstu un Ķīnas attiecības, kā arī nostādītu Eiropu pret ASV. Te vēstījumu variācijas ir visdažādākās. Dažos apgalvots, ka koronavīruss Ķīnā ievests no ārpuses, savukārt, Eiropā vīruss ienācis no ASV.
Savukārt politologs Andis Kudors skaidro, ka Kremļa tieksme izmantot dažādas dezinformācijas kampaņas ir apliecinājums Krievijas varas nespējai mainīt Rietumu politisko nostāju pret Krieviju, tāpēc tiek izmantota metode par panikas sēšanu iedzīvotāju vidū, lai būtu vērojama neuzticība valdībām, bet Krievija tiktu uzlūkota kā valsts, kurā problēmas var atrisināt. Šāda pieeja izmantota jau Aukstā kara laikā.
A. Kudors uzsver, no vienas puses Krievija cenšas vairot paniku, mazinot Eiropas pilsoņu uzticēšanos savu valstu veselības aprūpes institūcijām. Tomēr šāda rīcība ilgtermiņā ir bīstams ceļš pašai Krievijai, jo nav zināms, kā šos vēstījumus uztvers Krievijas sabiedrība, ņemot vērā, ka Krievijā veselības aprūpes sistēmas kvalitāte līdz ar kopējo dzīves līmeņa krišanos turpina kristies. Tomēr, vērtējot Kremļa komunikāciju ar Krievijas sabiedrību, var redzēt, ka tur tonis ir citādāks - Krievijas institūcijas krīzei ir gatavas. “Vēstījums ir skaidrs - viss ir gatavs, ja nu gadījumā kas! Ja no sākuma Krievijā koronavīrusa risku publiskā telpā neuztvēra nopietni, tad tagad tonis ir mainījies,” saka eksperts.
Uz propagandas kampaņām jāreaģē ātrāk
Eksperti uzsver – Rietumvalstīs sankcijas pret nepatiesas informācijas izplatītājiem bieži vien tiek piemērotas tikai pēc tam, kad informatīvā operācija jau ir veikta. Par to, cik lielā mērā pie šāda regulējuma Krievijai izdosies sasniegt savus mērķus, ekspertu domas dalās.
A. Kudors kā piemēru min līdzšinējo praksi, kad Rietumos Krievijas dezinformācijas kampaņas tiek pētītas “post factum”. “Tikai tad kvantitatīvie radītāji parāda, cik daudz tā saucamā Putina pavāra Prigožina “troļļu ferma” paspējusi izplatīt maldinošus vēstījumus sociālajos tīklos. Tikai tad var izmērīt, cik lielā mērā izdevies uzkurināt pretējos noskaņojumus politiskajos un vērtību jautājumos,” saka eksperts.
Viņš atzīst – sabiedrības Rietumos parasti tiek informētas, ka pret tām ir bijušas vērstas informatīvās operācijas, tomēr tas notiek tikai brīdī, kad ir savākti visi fakti, kas to apliecina. “Tā ir reakcija. Domāju, ka šo iemeslu dēļ limitēts, bet tomēr rezultāts no Kremļa puses daļēji tiks sasniegts, saasinot atmosfēru un mazinot ticību institūcijām. Demokrātija nevar normāli funkcionēt, ja cilvēki neuzticas savām institūcijām,” uzskata eksperts.
Turpretim T. Rostoks norāda, ka vīrusa izraisītajā situācijā Krievijas dezinformācijas centieniem nav nozīmes, un tie panākumus negūs. Viņaprāt, lielāka nozīme ir valstu iekšējai spējai risināt koronavīrusa radītās problēmas. Eksperts uzsver - vietām Krievijas naratīvi ir acīmredzami, bet tie nav izšķiroši kopējā informācijas plūsmā, jo Kremļa dezinformāciju pārņem un nomāc Rietumvalstu krīzes komunikācijas vēstījumi.
Kremlis slēpj datus par saslimstību Krievijā
Lai gan Krievijai ir tieša robeža ar Ķīnu, oficiālie dati par saslimstību aizvien ir zemi. Pēc pēdējās informācijas ar bīstamo slimību sasirguši vien nepilns simts iedzīvotāju. Eksperti gan norāda, visticamāk, patiesie saslimšanas rādītāji tiek slēpti, lai mazinātu paniku pašas Krievijas sabiedrībā.
“Nav izslēgts, ka Krievija slēpj patiesos saslimšanas gadījumu skaitu. Krievijas politiskā sistēma ir slēgta, līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka saslimšanas gadījumu skaits varētu būt lielāks. Pilnībā nav iespējams izslēgt arī faktu, ka liela daļa saslimšanas gadījumu Krievijā nemaz nav konstatēti. Iespējams, ka, pieaugot zināmai atklāto gadījumu intensitātei turpmāko dienu laikā varēs precīzāk lēst par to, cik lielā mērā Krievija slēpj vai nespēj konstatēt saslimšanas gadījumus,” uzskata B. Livdanska, piebilstot, ka arī šajā gadījumā Krievija cenšas lietot propagandu – šoreiz, rādot kāds haoss valda Eiropā, lai uzturēt Putina režīmu, kas garantē stabilitāti valstī.
Līdzīgu viedokli pauž arī I. Bērziņa. Viņasprāt, šī situācija lielā mērā tiek izmantota, attaisnojot izmaiņu nepieciešamību Krievijas konstitūcijā. Daudzi prominenti Krievijas publiskās komunikācijas eksperti jau ir atzinuši, ka šobrīd Krievija atkārto Padomju Savienības tradīcijas, slēpjot no sabiedrības faktisko situāciju.
Latvija uz Krievijas propagandu reaģējusi laicīgi
Lai gan eksperti atzīst, ka Latvijā atvērtās informatīvās telpas dēļ izplatās Krievijas dezinformācija par koronavīrusu, kopumā sabiedrība pret šiem vēstījumiem bijusi imūna. Vienlaikus gan eksperti atzīst tas, cik lielu lomu iegūs vai gluži pretēji neiegūs Krievijas propaganda par slimības izplatību ir atkarīga no izšķirīgas valdības rīcības, mazinot saslimšanu un ar to saistīto krīzi. Vienlaikus eksperti uzsver – Krievijas propagandas mediji jau tiražējuši informāciju, kura var nopietni ietekmēt slimības ierobežošanas centienus.
Piemēram, I. Bērziņa uzsver, ka liela daļa to Latvijas iedzīvotāju, kuri uzturas Krievijas informatīvajā telpā var izrādīties nepasargāti no tādiem vēstījumiem, ka, piemēram, koronavīruss ir mākslīgi veidota kampaņa. Šāda uzskata izplatība, savukārt, rada riskus, ka daļa Latvijas sabiedrības sāk nopietni attiekties pret noteiktajiem ierobežojumiem.
Turpretim politologs K. Daukšts uzskata, ka Latvijas vadība ir rīkojusies gana laicīgi, lai novērstu dezinformācijas draudus. “Uz dažiem cilvēkiem “fake news” vīstījumi ietekmi atstās. Te var minēt šarlatānu apgalvojumus, ka vīrusa ārstēšanu jāveic ar tīra šņabja lietošanu. Tomēr valdība visumā ir rīkojusies racionāli, nepakļaujoties lielam propagandas draudu līmenim un dara visu, lai ieviestu skaidri formulētus organizatoriskus pasākumus,” uzsver eksperts.
K. Daukšta viedoklim piekrīt arī T. Rostoks, sakot, ka šajā situācijā valdība caur savu rīcību var skaidri demonstrēt arī tai sabiedrības daļai, kura patērē Krievijas propagandu, ka tā spēj būt efektīva un spēj atbilstoši cīnīties ar epidēmijas radītajiem apdraudējumiem.