Ciešāka Eiropas Savienības un NATO sadarbība, apvienojumā ar alianses turpmāko paplašināšanos, varētu veicināt spēcīgāku atturošo pieeju Maskavas ģeopolitiskajām ambīcijām, šādu viedokli Varšavas drošības forumā pauda Polijas prezidents Andžejs Duda.
Polijas valsts vadītājs savā runā atzina, ka ciešāka ES un NATO sadarbība spētu ierobežot arvien pieaugošo Krievijas militāro ekspansionismu.
Polijas prezidents atzina, ka šobrīd tiek izstrādāta ES Stratēģiska kompasa stratēģija, kas definēs bloka drošības un aizsardzības politiku. Lai tā būtu efektīva, tai jābūt saskaņā ar NATO Stratēģiskā koncepta dokumentu.
A.Dudas runa saskanēja ar Polijas Nacionālā drošības biroja Pāvela Soloha (Paweł Soloch) iepriekš sacīto.
P. Solohs arī uzsvēra – gan NATO, gan ES durvīm ir jābūt atvērtām jaunām dalībvalstīm. To Polijas Nacionālā drošības biroja vadītājs sacīja, klātesot Ukrainas ārlietu ministram Dmitro Kulebam (Dmytro Kuleba), kurš arī piedalījās Varšavas drošības forumā.
Ukrainas parlaments 2017. gadā pieņēma likumu, nosakot valsts dalību NATO, kā tās galveno stratēģiskās drošības politikas mērķi. Šie likumdošanas grozījumi tika pieņemti trīs gadus pēc tam, kad Krievija iebruka Ukrainā, nelikumīgi okupējot un anektējot Krimas pussalu un izraisot karu Austrumukrainā, lai kavētu valsts prorietumniecisko kursu.
Varšavas drošības foruma laikā uzstājās arī D. Kuleba.
Paralēli Varšavas drošības forumam, 5. oktobrī Vašingtonā viesojās NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Pēc tikšanās ar ASV prezidentu Džo Baidenu viņš pārrunāja atbalsta paplašināšanu Ukrainai. Alianses ģenerālsekretārs atzina – laika periodā, kad Ukrainas dalība aliansē vēl tiek apspriesta, NATO dalībvalstīm nepieciešams pastiprināt atbalstu Ukrainas centienos reformēt savu drošības sektoru, kā arī īstenot pretkorupcijas pasākumus.
