Labākais veids, kā kliedēt Latvijas sabiedrības skepsi un mītus par plānoto Valsts aizsardzības dienestu, ir padarīt to maksimāli interesantu un piepildītu ar jēgpilnu apmācības procesu, ko pēcāk jaunieši spēs izmantot savā civilajā dzīvē. Tā, piedaloties ziņu portāla “Delfi” rīkotajā diskusijā “Spried ar Delfi”, sacīja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.
Līdz ar viņu diskusijā piedalījās Latvijas Jaunatnes padomes viceprezidents Matīss Lācis.
Valsts sekretārs skaidroja, ka Valsts aizsardzības dienesta ieviešanu diktē ne tikai drošības situācijas pasliktināšanās Eiropā, bet arī rekrutēšanas tempu samazinājums.
“Iemesli ir vairāki. Pirmkārt, samazinās iedzīvotāju skaits. Otrkārt, starp algām NBS, iekšlietu sistēmā un būvniecībā pastāv savienoto trauku princips. Tas nozīmē – ja būvniecības sektorā aug algas, rekrutēšanas tempi strauji samazinās. Treškārt, to iedzīvotāju skaits, kas ik dienu ir gatavi pavadīt laiku poligonos, samazinās, jo būt par karavīru nav viegls darbs,” atzina valsts sekretārs, norādot, ka, pat ja pastāvētu ļoti augstas algas, ne visi sabiedrības locekļi ir spējīgi izturēt karavīra rutīnu vairāk par gadu.
“Tas iezīmē situāciju, ka [pastāvot vecajai rekrutēšanas sistēmai] mēs nevarēsim rekrutēt pietiekošu karavīru skaitu,” viņš piebilda.
Arī M. Lācis atzina, lai gan pirms Valsts aizsardzības dienesta Latvijas skolās aktīvi tika attīstīta Valsts aizsardzības mācība, pēc M. Lāča uzskatiem tā nevar atrisināt tos drošības izaicinājumus, kādus radījis Krievijas pretlikumīgais iebrukums Ukrainā. Lai gan viņš pats izprot nepieciešamību iesaistīties valsts aizsardzībā, jāstrādā pie tā, lai šāda pati izpratne būtu vairumā jauniešos.
“Paša pamatā ļoti liela būtība ir vērtībām – kādas ir tām. Pie tām jāsāk strādāt no mazotnes. Ja būs valstiskā domāšana, sasniedzot attiecīgo vecumu jaunietis sapratīs – kāpēc ir jāiet un par to jāiestājas. Ja būs pareizais pilsonis, atdeve nāks pats no sevis,” sacīja M. Lācis.
Savukārt Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs norādīja, ka visas nozares lielākais izaicinājums būs padarīt šo dienestu atraktīvu pašiem jauniešiem. Viņš atzina, lai gan mūsdienu Latvijas armija ir moderna un arī tajā pastāvošā apmācības sistēma ir atbilstoša augstajiem NATO standartiem, sabiedrībā aizvien valda padomju laika stereotipi par dienestu.
Viņam piekrita arī M.Lācis, norādot, ja jauniešiem tiks piedāvāts dienests, kas nebūs jēgpilns pašu jauniešu acīs, Aizsardzības ministrijas izvirzītais mērķis netiks sasniegts. Tā vietā jaunieši mēģinās visiem spēkiem iet Alternatīvajā dienestā, kas nav nedz ministrijas, nedz valsts drošības kopējais mērķis.
“Mums ir jāuzticas jaunietim un jāpierāda, ka armija nav tikai kājnieks, mums ir jāpierāda, ka pie mums neviens zāli nekrāso, bet mums ir vajadzīgi artilēristi ar labām matemātikas zināšanām, mums ir vajadzīgi kiberspeciālisti, sakarnieki, personāls mehanizētajām vienībām, kurās sākotnēji ir jāiegūst visai daudz zināšanu. Tās nav vienības, kur var dienēt ar septiņu klašu izglīgību,” teica J. Garisons, norādot, ka papildus jaunieši iegūs zināšanas, ko vēlāk varēs izmantot civilajā dzīvē.
Savukārt M.Lācis pauda nepieciešamību likuma izstrādes gaitā domāt, kā dienestā pavadīto laiku ieskaitīt jaunieša izglītības procesā, piemēram, pārvēršot to noteiktos kredītpunktos.
Vaicāts, kādi būs sodi par izvairīšanos no Valsts aizsardzības dienesta, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs pauda viedokli, ka primāri ir jāpanāk, ka sabiedrība apzinās, ka dienests savas valsts bruņotajos spēkos ir gods. Lai arī pēdējā laikā par dienestu bijušas daudz diskusiju, tostarp aicinot mīkstināt prasības un izslēgt no iesaucamo vidus atsevišķas jauniešu grupas, piemēram studējošos, J. Garisons atsaucās uz Aizsardzības ministrijas veikto jauniešu fokusa grupu pētījumu, kas atklāja, ka paši jaunieši ir gatavi dienēt obligātā kārtā, ja šī prasība tiek attiecināta uz absolūti visiem.