A. Pabriks: Valsts aizsardzības dienesta vietā jaunieši var stāties arī Zemessardzē

Taujāts par Valsts aizsardzības dienesta praktisku ieviešanu un vienošanos ar darba devējiem, A. Pabriks atzina - ja gadījumā jaunietis jau ir iekārtojies darba tirgū, tad viņam piemērotākais variants būtu dienests Zemessardzē, tādējādi nepametot savu civilo darbu.

Aizsardzības ministrs atgādināja, ka Valsts aizsardzības dienests nav vienīgā opcija, proti, prasmes var apgūt arī iestājoties Zemessardzē, kur mācības norisinās pārsvarā brīvdienās. Papildus opcija ir arī alternatīvais dienests, kura laikā būtu nepieciešams veikt pienākumus Iekšlietu, Veselības vai Labklājības ministrijas pakļautības iestādēs. Pastāv vēl arī ceturtā iespēja – augstskolas laikā iziet studējošo speciālo militāro apmācību.

Jau ziņots, ka pirmajā sistēmas ieviešanas posmā Aizsardzības ministrija aicinās Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 27 gadiem brīvprātīgi pieteikties militārajai apmācībai, sākot ar 2023. gada janvāri. Nākamgad plānoti divi iesaukumi – janvārī un jūlijā.

Aizsardzības ministrija izstrādās mehānismu iesaukuma organizēšanai, kas būtu caurspīdīgs un nodrošinātu taisnīgu atlasi. Pirmajā Valsts aizsardzības dienesta īstenošanas gadā plānots piesaistīt aptuveni 1000 pilsoņu – 500 katrā iesaukumā, un Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde būs vadošā bruņoto spēku vienība apmācības īstenošanā.

Šobrīd šādu apmācību īstenošanā nav nepieciešami ļoti milzīgi infrastruktūras uzlabojumi, jo pietiek ar esošo sistēmu, taču vairāk jāiegulda tieši apmācību procesā, proti, instruktoru skaita palielināšanā.

Dienesta kopējais ilgums būs viens gads, kurā ietilpst arī viens brīvlaika mēnesis, tātad aktīvais dienests - 11 mēnešus. Trīs mēnešu garumā paredzēta kareivja apmācība, vēl trīs mēnešus - apmācība specialitātē, bet pēdējo piecu mēnešu garumā notiks apmācāmo integrācija vienībās un kolektīvā apmācība. Apmācāmajiem tiks nodrošinātas sociālās garantijas. Plānots, ka viņi saņems kompensāciju līdz 400 eiro mēnesī, ēdināšanu vai uzturdevas kompensāciju, kā arī viņiem tiks nodrošināta dienesta dzīvojamā telpa un sporta infrastruktūra militārās bāzes teritorijā.

Aizsardzības ministrijas izvirzītais mērķis ir piecu gadu laikā sasniegt Nacionālo bruņoto spēku kara laika struktūru 40 0000 līdz 50 000 pilsoņu apmērā, ko veidotu aktīvās vienības –  14 000, Zemessardzes vienības – 16 000 un 20 000 rezerves vienības.

Rezervē gatavo vienību skaits būs atkarīgs no finansējuma. Ir atšķirība starp sagatavotu rezervistu skaitu un rezerves vienībām, kas jau ir apbruņotas, kas prasa papildus finansējumu.

Valsts aizsardzības dienesta ieviešanai ir vairāki ieguvumi – Latvijā būs palielināta militāri apmācītas un sagatavotas sabiedrības daļa, kurai būs zināšanas un spējas rīkoties kā militāru, tā civilu krīžu situācijās. Tāpat Valsts aizsardzības dienests veicinās jauniešu psiholoģisko noturību un fizisko sagatavotību, veidojot disciplinētus pilsoņus.