AM rosina arī karavīrus iekļaut mērķgrupā, kam pienākas valsts garantijas mājokļa iegādei

Foto: Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Izskatīšanai Saeimā nodots likumprojekts, kas ļautu arī profesionālā dienesta karavīriem saņemt garantijas mājokļa iegādei vai būvniecībai, kā tās šobrīd var saņemt, piemēram, ģimenes ar bērniem vai jaunie speciālisti. Kā norāda Aizsardzības ministrija, tas var kalpot kā papildus motivējošs faktors, lai karavīri ilgāk paliktu dienestā. Tas, ka mājokli iegādāties būs vieglāk un karavīra ģimene var dzīvot pēc iespējas tuvāk dienesta vietai, savukārt, mazinās sadzīves rūpes, ļaujot vairāk koncentrēties tieši profesionālo dienesta pienākumu veikšanai.

Valdība konceptuāli atbalstījusi izmaiņas likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, kas ļaus izveidot jaunu mērķgrupu, tajā līdz ar ģimenēm ar bērniem un jaunajiem speciālistiem iekļaujot arī profesionālā dienesta karavīrus. Līdz ar to paredzēts, ka no nākamā gada janvāra ik gadu būs iespēja sniegt atbalstu garantijas veidā vismaz 200 profesionālā dienesta karavīriem mājokļa iegādei vai būvniecībai.

Kā norāda aizsardzības ministrs Artis Pabriks, izmitināšanas un karavīru dzīvojamās telpas jautājuma risināšana aizsardzības nozarei ir bijusi aktuāla jau vairākus gadus. Puse no pašlaik dienestā esošajiem karavīriem neatbilst šobrīd noteiktajām mērķgrupām, līdz ar to arī nevar pretendēt uz atbalstu mājokļa iegādei. Tāpēc šī situācija ir jāmaina, tādējādi nākot pretī karavīriem, mazinot viņu ikdienas rūpju nastu.

Aizsardzības ministrija uzsver – savus dienesta pienākumus teicami var pildīt tikai motivēti un ar pienākumu veikšanai nepieciešamajiem līdzekļiem nodrošināti karavīri. Tehniskais nodrošinājums, tai skaitā arī karavīra personīgais ekipējums un bruņojums, ar katru gadu Nacionālajos bruņotajos spēkos aizvien tiek uzlabots, tāpēc svarīgi palīdzēt karavīriem arī dzīvesvietas jautājuma risināšanā.

kazarmas — Mehanizētās kājnieku brigādes dienesta viesnīca Ādažu bāzē. Foto: vrsž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija

Lai arī, piemēram, NBS Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīriem Ādažu bāzē ir pieejamas modernas un nesen no jauna uzbūvētas kazarmas, tajās ir ierobežota dzīvojamā platība un tās dzīvošanai tiek izmantotas salīdzinoši neilgu laiku vai līdz kamēr karavīrs nodibina ģimeni un ir spiests meklēt lielāku mitekli citviet.

Ja karavīrs jau dienesta laikā varētu iegādāties savā īpašumā dzīvokli pēc iespējas tuvāk dienesta vietai, kur veidot ģimeni, tas būtu svarīgs faktors palikšanai dienestā ilgāk un sekmētu arī iedzīvotāju piesaisti konkrētam reģionam, kas, savukārt, dotu pienesumu vietējai pašvaldībai un ekonomikai. Turklāt Aizsardzības ministrijas aplēses liecina, ka karavīru skaits nākotnē tikai pieaugs, tāpēc viņu dzīvesvietas jautājums kļūs aizvien aktuālāks.

Militārā dienesta likuma 55. panta trešā un piektā daļa paredz, ka profesionālā dienesta karavīru, ja nepieciešams, dienesta vietā aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā uz dienesta laiku nodrošina ar Aizsardzības ministrijas valdījumā esošu dienesta dzīvojamo telpu, taču, piemēram, Ādažu bāzes tuvumā, Kadagā karavīriem pieejamie dienesta dzīvokļi jau ir aizpildīti.

Tāpat ministrijai ir tiesības piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros iegādāties vai būvēt jaunas dzīvojamās mājas vai atsevišķus dzīvokļus profesionālā dienesta karavīru vajadzībām. Taču, ņemot vērā aizsardzības infrastruktūras prioritātes, būvniecības vajadzības, secināts, ka papildu militārajai infrastruktūrai veidot un uzturēt arī dzīvokļu fondu nebūtu lietderīgi un ekonomiski pamatoti. Tāpat jāņem vērā, ka dienesta dzīvoklis tiek nodrošināts tikai uz dienesta laiku. Tas nozīmē, ka pēc profesionālā dienesta attiecību izbeigšanas karavīram un viņa ģimenei jebkurā gadījumā būtu jāmeklē cita dzīvesvieta. Taču, ja karavīrs būtu saņēmis garantiju mājokļa iegādei, tad arī pēc profesionālā dienesta attiecību izbeigšanas viņam saglabātos visi pienākumi, kas izriet no noslēgtā aizdevuma līguma, savukārt iemaksātā garantija saistību izpildes gadījumā varētu tikt izmantota atkārtoti jauna karavīra saistību garantijai.

Tāpēc Aizsardzības ministrijas ieskatā garantija būtu kā papildu motivēšana un atbalsta pasākums Nacionālo bruņoto spēku karavīriem, un to apliecina arī veiktā iekšējā aptauja.

Puse no respondentiem atbildēja, ka pašlaik viņiem sava mājokļa nav, trešdaļa aptaujāto dzīvokli pašlaik īrē, bet lielākā daļa – 70% karavīru – atbildēja, ja būtu tāda iespēja, valsts atbalstu mājokļa iegādei noteikti izmantotu. Tāpat ministrija saņēmusi daudzu karavīru iesniegumus ar lūgumu šo jautājumu risināt. jo iegūtās papildu profesionālās militārās kvalifikācijas dienesta laikā, piemēram, ārvalstīs, NBS Kājnieku vai Instruktoru skolā, neļauj kvalificēties kā jaunajam speciālistam garantiju saņemšanai mājokļa iegādei, jo tā nav profesionālā izglītība atbilstoši izglītības jomas regulējumam.

Šobrīd likums “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” paredz, ka valsts sniedz palīdzību, daļēji sedzot aizņēmēja neizpildītās parādsaistības attiecībā uz dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai ņemto aizdevumu. Likums paredz, ka palīdzību var saņemt persona, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir vismaz viens bērns vecumā līdz 24 gadu vecumam, kā arī persona, kura ieguvusi vidējo profesionālo vai augstāko izglītību un kura nepārsniedz 35 gadu vecumu. Tāpat aizņēmējs ir tiesīgs saņemt garantiju vai atbalsta programmas "Balsts" subsīdiju gadījumos, ja hipotekāro aizdevumu izsniedz Latvijā vai ES dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, kas noslēgusi sadarbības līgumu ar garantētāju “Altum” un ir tiesīga izsniegt aizdevumus Latvijā un darījuma summa nepārsniedz 250 000 eiro.

Profesionālajā dienestā atbilstoši Militārā dienesta likumam uzņem Latvijas pilsoņus vecumā no 18 gadiem, ja tās atbilst aizsardzības ministra noteiktajām veselības stāvokļa, izglītības, profesionālās un fiziskās sagatavotības, valsts valodas zināšanu prasībām un morālajām un psiholoģiskajām īpašībām un ja šīs personas, izņemot virsniekus speciālistus, instruktorus speciālistus un kareivjus speciālistus, līdz šā likuma 41. pantā profesionālajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai var dienēt ne mazāk kā piecus gadus.

Līdz ar to, uzsākot dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos, atsevišķi karavīri var neatbilst nevienai no šobrīd noteiktajām valsts palīdzības dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai mērķgrupām, ja karavīram vēl nav nodibināta ģimene, nav bērnu vai nav iegūta profesionālā izglītība. Līdz ar to viņi arī nevar pretendēt uz šo atbalstu.

Pēc ministrijas datiem šobrīd NBS dien 6600 profesionālā dienesta karavīri, no tiem daudziem vēl nav bērnu, kā arī ir pamata vai vidējās izglītība. Tāpēc, lai nodrošinātu pēc iespējas izdevīgākus nosacījumus aizdevuma iegūšanai, ministrija rosina noteikt profesionālā dienesta karavīram līdzīgus nosacījumus kā citām jaunajām ģimenēm ar bērniem, tajā skaitā uz garantijas pārvaldības izmaksām - vienreizēju maksu par garantijas pieteikuma izskatīšanu 2,5 % apmērā no piešķirtās garantijas summas.

Taču arī pēc profesionālā dienesta attiecību izbeigšanas karavīram saglabātos visi pienākumi, kas izriet no noslēgtā aizdevuma līguma, savukārt, iemaksātā garantija saistību izpildes gadījumā varētu tikt izmantota atkārtoti jauna karavīra saistību garantijai.

Lai īstenotu likumprojektā noteikto, Aizsardzības ministrija atbilstoši AS “Attīstības Finanšu institūcija Altum” veiktajiem aprēķiniem – pie 200 karavīru pieteikumiem gadā, pie 20% garantijas apmēra ar vidējo aizdevuma summu 85 000 eiro – no 2022. gada ir plānojusi nepieciešamo finansējumu 480 000 eiro apmērā.

Pēc programmas ieviešanas ministrija ir gatava pārskatīt šīs programmas izmantošanas pieprasījumu un lemt par finansējuma apjoma izmaiņām sava budžeta ietvaros.

Tāpat likums “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” nosaka, ka dzīvojamās telpas iegādes vai būvniecības gadījumā pašvaldības var sniegt palīdzību to saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā un apmērā, pilnībā vai daļēji sedzot kredītprocentu maksājumus un arī noteikts, kādas personas šādu palīdzību var saņemt.

Izvērtējot situāciju to pašvaldību teritorijās, kurās ir izvietoti salīdzinoši visvairāk Nacionālo bruņoto spēku karavīru – Rīgas un Liepājas pilsētas pašvaldībā, kā arī Ādažu, Ogres un Alūksnes novada pašvaldībā – ir secināms, ka minētajās pašvaldībās šobrīd nav spēkā esoša regulējuma par šāda veida atbalsta sniegšanu.

AM rosina arī karavīrus iekļaut mērķgrupā, kam pienākas valsts garantijas mājokļa iegādei

Dalīties ar šīs lapas saturu!