Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien atbalstīja tālāku virzību grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas turpmāk karavīriem, kuri būs atgriezušies no starptautiskajām operācijām, ļaus iziet pēcoperācijas psiholoģisko un fizisko rehabilitāciju kopā ar savām ģimenēm.
Komisijas sēdes sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks norādīja, ka Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalība dažādās starptautiskajās operācijās ir viena no Latvijas drošības prioritātēm. Aizvadīto gadu laikā šādās operācijās savus pienākumus pildījuši vairāki tūkstoši karavīru, Afganistānā vien – 3000. Arī šobrīd Latvijas karavīri savus uzdevumus turpina pildīt Mali un Kosovā.
“Skaidrs, ka šīs misijas uzliek papildu stresu gan karavīriem, gan viņu ģimenēm. Tāpēc mēs allaž karavīriem, kuri atgriežas no operācijām, sniedzam psiholoģisko, garīgo un cita veida palīdzību, lai šie karavīri varētu sekmīgi turpināt pildīt savus dienesta pienākumus,” sacīja A. Pabriks.
Ministrs gan atzina, ka līdz šim karavīriem nav bijušas tiesības pēcmisijas rehabilitāciju saņemt kopā ar saviem laulātajiem vai partneriem, kuriem arīdzan, līdzīgi kā pašiem karavīriem, starptautiskās operācijas laiks ir bijis īpaši smags.
Pret karavīru ģimeņu rehabilitāciju komisijas sēdē iebilda vienīgi frakcijas “Saskaņa” deputāts Andrejs Klementjevs, norādot - lai arī nav šaubu, ka karavīriem pēc pieredzētā konfliktu zonās ir nepieciešama rehabilitācija, primāri valstij ir jādomā par rehabilitācijas nodrošināšanu 1. grupas invalīdiem un viņu ģimenes locekļiem.
“Mēs nevarēsim izskaidrot saviem vēlētājiem, kāpēc cilvēkiem, kuri jau tā dzīvo ļoti trūcīgi un saņem mazāk naudas nekā karavīri, mēs šos pakalpojumus no valsts budžeta nefinansēsim, bet karavīriem finansēsim rehabilitāciju kopā ar viņu ģimenes locekļiem. Mēs nenostādām vienu sociālo grupu pret otru, bet uzskatām, ka palīdzībai jābūt sabalansētai. Ja valsts apmaksā ģimenes loceklim rehabilitāciju, jāsāk ar 1. grupas invalīdiem un tikai tad jādomā par karavīru ģimenēm,” sacīja A. Klementjevs.
Uz šo viedokli Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece atbildēja, ka arī Aizsardzības ministrija nekādā gadījumā ar iesniegtajiem likuma grozījumiem neaicina konfrontēt vienu sabiedrības grupu pret otru. Viņa uzsvēra, ka šāds pakalpojums nepieciešams, lai uzturētu bruņoto spēku kopējās kaujas spējas.
“Pēdējos gados arī NATO valstu armijās tiek pievērsta uzmanība ne tikai karavīru psihoemocionālajam stāvoklim pēc misijām, bet tiek pievērsta uzmanība arī viņu ģimenēm, jo pēc būtības netieši dienestā ir arī visa karavīra ģimene. Tas ietver ne tikai dzīvesbiedrus, bet arī bērnus, kuri dažādu apstākļu dēļ cieš no situācijas, kad tēvs vai māte atrodas starptautiskajā operācijā. Visās alianses dalībvalstīs tiek diskutēs, kā šo situāciju kompensēt,” viņa skaidroja.
B. Bļodniece piebilda, ka karavīri savu dienesta pienākumu dēļ spiesti ilgstoši atrasties mazāk vai vairāk bīstamā prombūtnē. Šādi apstākļi bieži noved pie šķirtām ģimenēm. Tāpēc jau laicīgi jāpadomā, kā nodrošināt efektīvu karavīru rehabilitāciju, lai karavīrs būtu maksimāli labā psihiskajā un fiziskajā formā, tādējādi spējot ar pilnu atdevi pildīt savus uzdevumus arī turpmāko gadu laikā.
Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas piedāvājumu 10 dienu rehabilitācijas kurss karavīram no valsts budžeta izmaksās 605,45 eiro. Šādā cenā rehabilitāciju plānots nodrošināt arī karavīra ģimenes locekļiem, ļaujot kursu iziet kopā.
Katram rehabilitējamajam palīdzība tiks sniegta pēc individuāli izstrādāta plāna - atkarībā no ģimenes ārsta nosūtījumā minētajām medicīniskajām indikācijām un veselības problēmām.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija likuma grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu uz otro lasījumu noteica 15. oktobri.
Gala lēmums par karavīru un viņu ģimeņu rehabilitāciju divos lasījumos vēl būs jāpieņem Saeimas deputātiem.
