Aktuāli

Pabriks drošības forumā “GLOBSEC 2020” uzsver visaptverošas valsts aizsardzības nozīmi

Nozares politika
Sargs.lv
Image
visaptverošas valsts aizsardzība
Ekrānšāviņš no foruma tiešraides

Covid-19 laiks bija laba mācībstunda arī Latvijai, lai pārbaudītu visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas darbību reālās dzīves situācijās, jo jebkuras krīzes laikā izšķiroša ir sabiedrības noturība un spēja organizēties, kā arī veiksmīga sadarbība starp publisko, militāro un civilo sektoru. Tā starptautiskās drošības forumā “GLOBSEC 2020”, kas 7. un 8. oktobrī tiešsaistes režīmā norisinās Bratislavā, Slovākijā, sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Foruma temats šogad ir “Atjaunosim pasauli kopā”, un galvenā uzmanība veltīta tieši Covid-19 radīto izaicinājumu pārvarēšanai.

Artis Pabriks starptautiskā drošības foruma “GLOBSEC 2020” ietvaros piedalījās diskusijā “Stabilitātes kompass – NATO nezūdošā vērtība” (“A Compass of Stability - NATO'S Ageless Utility”) kurā ar Kanādas aizsardzības ministru Hardžitu Sadžanu (Harjit Singh Sajjan) un Slovākijas aizsardzības ministru Jaroslavu Nadu (Jaroslav Nad) apsprieda NATO nākotnes drošības stratēģiju, ņemot vērā ar Covid-19 pandēmiju, ģeopolitisko situāciju un klimata pārmaiņām saistītus izaicinājumus. Diskusiju vadīja Francijas laikraksta “Le Monde” redaktore un žurnāliste Silvija Kaufmane (Sylvie Kauffmann).

Image
visaptverošas valsts aizsardzība
Ekrānšāviņš no foruma tiešraides
Ekrānšāviņš no foruma tiešraides

Stāstot par Latvijas pieredzi Covid-19 izplatības ierobežošanā, viņš norāda, pandēmija sakrita ar laiku, kad Latvijā tiek ieviesta visaptveroša valsts aizsardzības sistēma. Pavisam nesen Latvijas parlaments arī apstiprināja jauno Valsts aizsardzības koncepciju turpmākajiem četriem gadiem, kurā teikts, ka atturēšana vairs nav nodrošināma tikai ar militāriem līdzekļiem vien, to veido arī sabiedrības griba aizsargāt valsti un savlaicīga sagatavotība visdažādākā veida satricinājumiem. Sabiedrības psiholoģiskā noturība miera laikā kļūst arvien nozīmīgāks faktors ārējās ietekmēšanas mazināšanā un atturēšanas nodrošināšanā. Līdz ar to šis laiks Latvijas sabiedrībai bijis kā vērtīgas mācības.

“Jau pirms Covid-19 gan ar valsts un pašvaldības iestādēm, gan ar privāto un nevalstisko sektoru bijām veikuši vairākus krīzes izspēles vingrinājumus, tāpēc pandēmijas laikā varējām kritiski izvērtēt gan sabiedrības noturību, gan loģistikas ķēžu darbību, gan citus izaicinājumus, kuri turpināja pastāvēt,” saka aizsardzības ministrs.

Īpaši liels izaicinājums līdzīgi kā daudzām valstīm bijusi savlaicīga individuālo aizsardzības līdzekļu piegāde. Par to iepirkšanu, uzglabāšanu un arī izdali Latvijā atbildīga ir Aizsardzības ministrija; rezerves tiek uzglabātas vismaz trīs mēnešiem. Pateicoties aktīviem vietējiem uzņēmumiem, daudz no nepieciešamā sāka ražot tepat, Latvijā.

“Šis laiks ļoti labi notestēja sabiedrības disciplinētību, jo iedzīvotāji ieklausījās ekspertus ieteikumos – gan par sejas masku nēsāšanu publiskā transportā, gan pulcēšanās ierobežojumiem – tas viss palīdzēja mums vairākus mēnešus noturēt t.s. “Baltijas burbuli” ar ļoti niecīgu saslimšanas gadījumu skaitu,” norāda A. Pabriks.

Ministrs atzīst, ka veiksmīgā civilmilitārā sadarbība nodrošināja to, ka veselības krīze nepārvēršas par drošības krīzi. Karavīri un zemessargi sniedza atbalstu gan civilajam sektoram, gan citiem operatīvajiem dienestiem. Vairāku mēnešu garumā Latvijas armija palīdzēja Valsts robežsardzei uzraudzīt robežu ar Krieviju un Baltkrieviju, kas vienlaicīgi ir arī ES un NATO ārējā robeža, tāpat bija gatava atbalstīt arī citus dienestus pie pirmās nepieciešamības.

Veiksmīgi Covid-19 prevencijas pasākumi bijuši arī Latvijas bruņotajos spēkos, jo šajā laikā Latvijas armijā bijuši vien daži saslimšanas gadījumi. Pateicoties savlaicīgiem piesardzības pasākumiem, nosargāti arī Latvijā izvietotās NATO kaujas grupas karavīri, kuri šeit pārstāv deviņas NATO dalībvalstis.

Tāpat ministrs atzīst, ka šī krīze radījusi arī iespēju pārskatīt Latvijas aizsardzības nozares plānus un atrast rentablākus, ilgtspējīgākus un vietēji atbalstītus risinājumus, vienlaikus sasniedzot iepriekš izvirzītos mērķus. Viņš arī gandarīts, ka Latvija turpinās būt to NATO valstu vidū, kuras aizsardzībai atvēl vismaz 2% no IKP.

Arī Slovākijas aizsardzības ministrs Jaroslavs Nads (Jaroslav Nad) atzina, ka Slovākija līdz šim pratusi veiksmīgi ierobežot pandēmiju, un tās armija tikusi plaši iesaistīta dažādos atbalsta pasākumos civilajam sektoram.

“Tā bija laba pieredze visiem, jo iepriekš sabiedrība karavīrus vairāk redzēja militāro mācību laikā tad, kad viņi devās pildīt dienesta pienākumus starptautiskās operācijas, piemēram, Afganistānā. Tagad viņi bija vairāk redzami pašmāju sabiedrībā kā vērā ņemams atbalsts krīzes pārvarēšanā. Tāpat Slovākija saņēma arī sabiedroto atbalstu, piemēram, individuālo aizsardzības līdzekļu transportēšanā no Ķīnas,” saka Slovākijas aizsardzības ministrs. Viņš uzsver, ka Slovākijas jaunajā aizsardzības stratēģijā lielāks uzsvars likts ne tikai uz dažādu pandēmiju risku novēršanu, bet arī kiberdrošību, propagandas un dezinformācijas atpazīšanu un novēršanu.

Image
visaptverošas valsts aizsardzība
Ekrānšāviņš no foruma tiešraides
Ekrānšāviņš no foruma tiešraides

Savukārt Kanādas aizsardzības ministrs Hardžits Sadžans (Harjit Singh Sajjan) sacīja, ka šis neskaidrību laikmets bijis laba mācībstunda visai aliansei kopumā, liekot pārskatīt jomas, kuras uzlabot, investēt konkrētu spēju attīstībā, veicināt savstarpējo sadarbību un vienotību sabiedroto vidū.

“Svarīgi, ka katra NATO dalībvalsts un tās sabiedrība individuāli ir noturīga pret dažādiem satricinājumiem, jo tad tā spēs vairāk sniegt arī pārējiem sabiedrotajiem, tādējādi stiprinot kolektīvo noturību”, pauž Kanādas aizsardzības ministrs.

Starptautisko drošības forumu “GLOBSEC 2020” kopš 2005. gada rīko Slovākijas Atlantiskā komisija (Slovak Atlantic Comission) sadarbībā ar Slovākijas Ārlietu un Eiropas lietu ministriju. Katru gadu forums pulcē plašu dalībnieku loku – dažādu valstu un starptautisko organizāciju augsta līmeņa pārstāvjus, politiķus, uzņēmējus, ekspertus, žurnālistus un pētniekus.

Dalies ar šo ziņu