Covid-19 laiks bija laba mācībstunda arī Latvijai, lai pārbaudītu visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas darbību reālās dzīves situācijās, jo jebkuras krīzes laikā izšķiroša ir sabiedrības noturība un spēja organizēties, kā arī veiksmīga sadarbība starp publisko, militāro un civilo sektoru. Tā starptautiskās drošības forumā “GLOBSEC 2020”, kas 7. un 8. oktobrī tiešsaistes režīmā norisinās Bratislavā, Slovākijā, sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Foruma temats šogad ir “Atjaunosim pasauli kopā”, un galvenā uzmanība veltīta tieši Covid-19 radīto izaicinājumu pārvarēšanai.
Artis Pabriks starptautiskā drošības foruma “GLOBSEC 2020” ietvaros piedalījās diskusijā “Stabilitātes kompass – NATO nezūdošā vērtība” (“A Compass of Stability - NATO'S Ageless Utility”) kurā ar Kanādas aizsardzības ministru Hardžitu Sadžanu (Harjit Singh Sajjan) un Slovākijas aizsardzības ministru Jaroslavu Nadu (Jaroslav Nad) apsprieda NATO nākotnes drošības stratēģiju, ņemot vērā ar Covid-19 pandēmiju, ģeopolitisko situāciju un klimata pārmaiņām saistītus izaicinājumus. Diskusiju vadīja Francijas laikraksta “Le Monde” redaktore un žurnāliste Silvija Kaufmane (Sylvie Kauffmann).
Stāstot par Latvijas pieredzi Covid-19 izplatības ierobežošanā, viņš norāda, pandēmija sakrita ar laiku, kad Latvijā tiek ieviesta visaptveroša valsts aizsardzības sistēma. Pavisam nesen Latvijas parlaments arī apstiprināja jauno Valsts aizsardzības koncepciju turpmākajiem četriem gadiem, kurā teikts, ka atturēšana vairs nav nodrošināma tikai ar militāriem līdzekļiem vien, to veido arī sabiedrības griba aizsargāt valsti un savlaicīga sagatavotība visdažādākā veida satricinājumiem. Sabiedrības psiholoģiskā noturība miera laikā kļūst arvien nozīmīgāks faktors ārējās ietekmēšanas mazināšanā un atturēšanas nodrošināšanā. Līdz ar to šis laiks Latvijas sabiedrībai bijis kā vērtīgas mācības.
Īpaši liels izaicinājums līdzīgi kā daudzām valstīm bijusi savlaicīga individuālo aizsardzības līdzekļu piegāde. Par to iepirkšanu, uzglabāšanu un arī izdali Latvijā atbildīga ir Aizsardzības ministrija; rezerves tiek uzglabātas vismaz trīs mēnešiem. Pateicoties aktīviem vietējiem uzņēmumiem, daudz no nepieciešamā sāka ražot tepat, Latvijā.
Ministrs atzīst, ka veiksmīgā civilmilitārā sadarbība nodrošināja to, ka veselības krīze nepārvēršas par drošības krīzi. Karavīri un zemessargi sniedza atbalstu gan civilajam sektoram, gan citiem operatīvajiem dienestiem. Vairāku mēnešu garumā Latvijas armija palīdzēja Valsts robežsardzei uzraudzīt robežu ar Krieviju un Baltkrieviju, kas vienlaicīgi ir arī ES un NATO ārējā robeža, tāpat bija gatava atbalstīt arī citus dienestus pie pirmās nepieciešamības.
Veiksmīgi Covid-19 prevencijas pasākumi bijuši arī Latvijas bruņotajos spēkos, jo šajā laikā Latvijas armijā bijuši vien daži saslimšanas gadījumi. Pateicoties savlaicīgiem piesardzības pasākumiem, nosargāti arī Latvijā izvietotās NATO kaujas grupas karavīri, kuri šeit pārstāv deviņas NATO dalībvalstis.
Arī Slovākijas aizsardzības ministrs Jaroslavs Nads (Jaroslav Nad) atzina, ka Slovākija līdz šim pratusi veiksmīgi ierobežot pandēmiju, un tās armija tikusi plaši iesaistīta dažādos atbalsta pasākumos civilajam sektoram.
“Tā bija laba pieredze visiem, jo iepriekš sabiedrība karavīrus vairāk redzēja militāro mācību laikā tad, kad viņi devās pildīt dienesta pienākumus starptautiskās operācijas, piemēram, Afganistānā. Tagad viņi bija vairāk redzami pašmāju sabiedrībā kā vērā ņemams atbalsts krīzes pārvarēšanā. Tāpat Slovākija saņēma arī sabiedroto atbalstu, piemēram, individuālo aizsardzības līdzekļu transportēšanā no Ķīnas,” saka Slovākijas aizsardzības ministrs. Viņš uzsver, ka Slovākijas jaunajā aizsardzības stratēģijā lielāks uzsvars likts ne tikai uz dažādu pandēmiju risku novēršanu, bet arī kiberdrošību, propagandas un dezinformācijas atpazīšanu un novēršanu.
Savukārt Kanādas aizsardzības ministrs Hardžits Sadžans (Harjit Singh Sajjan) sacīja, ka šis neskaidrību laikmets bijis laba mācībstunda visai aliansei kopumā, liekot pārskatīt jomas, kuras uzlabot, investēt konkrētu spēju attīstībā, veicināt savstarpējo sadarbību un vienotību sabiedroto vidū.
Starptautisko drošības forumu “GLOBSEC 2020” kopš 2005. gada rīko Slovākijas Atlantiskā komisija (Slovak Atlantic Comission) sadarbībā ar Slovākijas Ārlietu un Eiropas lietu ministriju. Katru gadu forums pulcē plašu dalībnieku loku – dažādu valstu un starptautisko organizāciju augsta līmeņa pārstāvjus, politiķus, uzņēmējus, ekspertus, žurnālistus un pētniekus.
