Šis Covid-19 krīzes laiks ir labvēlīgs, lai pārdomātu – kāda būs NATO loma pēc desmit gadiem un kā aizsargāt sabiedrotos vēl nedrošākā pasaulē. NATO nav jāizgudro no jauna, taču jāpadara vēl spēcīgāka – gan militāri, gan politiski. Tā, prezentējot NATO 2030 plānu, tiešsaistes sarunā ar ASV domnīcām “Atlantic Council” un ASV Vācijas Māršala fondu sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Viņš norādīja, ka Covid-19 pandēmijas laikā citi draudi nav mazinājušies, gluži pretēji – daļēji pat pieauguši. Gan Krievijas militārās aktivitātes, gan teroristu grupējumi, gan dažāda mēroga propagandas un dezinformācijas kampaņas. Līdz ar to arī NATO plānam turpmākajiem gadiem jāpielāgojas nestabilajai ģeopolitiskajai situācijai, kā arī ekonomiskajai un tehnoloģiskajai sacensībai starp pasaules valstīm.
Kā apliecina J. Stoltenbergs, NATO darbība jāfokusē trīs virzienos – spēcināt militāro aliansi, būt politiski vienotākiem un ātri pielāgoties mainīgajai situācijai pasaulē.
Viņš norādīja arī uz NATO simbolisko nozīmi – tas joprojām ir vienīgais formāts, kas apvieno 30 sabiedrotos abpus Atlantijas okeānam, kopā rūpējoties par teju viena miljarda iedzīvotāju drošību un aizsardzību. Taču NATO ģenerālsekretāra ieskatā vēl ciešāka sadarbība jāveido arī ar ārpus bloka esošām, bet līdzīgi domājošām valstīm, piemēram, Austrāliju, Japānu, Jaunzēlandi un Dienvidkoreju.
J. Stoltenbergs atzinīgi izteicās arī par ASV ieguldījumu Eiropas kopējā drošībā, atsakoties sīkāk komentēt medijos izskanējušo informāciju par ASV prezidenta Donalda Trampa plāniem ievērojami samazināt ASV karavīru skaitu Vācijā.
Viņš gan norādīja, ka pastāvīgi konsultējas ar Vašingtonu par tās militāro klātbūtni Eiropā un, viņaprāt, pēdējo gadu laikā ASV militārā klātbūtne Eiropā atkal palielinās.