Jāstiprina esošā transatlantiskā sadarbība un jāmeklē arī jauni veidi, kā īstenot atturēšanas politiku. Tā “Briseles foruma 2020” tiešsaistes diskusijā par Covid-19 pandēmijas radītajiem starptautiskās drošības izaicinājumiem un aizsardzības nozares perspektīvām norāda ārvalstu eksperti. Savukārt Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks atzīst – ASV klātbūtne Eiropā ir ļoti nepieciešama un gadījumā, ja tomēr tiktu samazināts ASV karavīru skaits kādā no valstīm, tas vājinātu arī Baltijas reģionu.
“Briseles foruma 2020” diskusijā par drošības un aizsardzības jautājumiem pēc koronavīrusa pandēmijas pasaulē kopā ar aizsardzības ministru Arti Pabriku piedalījās arī Stenfordas universitātes Starptautiskās drošības un sadarbības centra lektore Roza Gotmollere (Rose Gottemoller), ASV Kongresa Pārstāvju palātas loceklis Sets Multons (Seth Moulton) un “Boeing Europe” prezidents Maikls Arturs (Michael Arthur), savukārt to vadīja laikraksta “The Economist” redaktors Šašans Džoši (Shashan Joshi).
Uz jautājumu, kā situācija aizsardzības jomā pēc pandēmijas mainījusies Latvijā, A. Pabriks vēlreiz norāda – līdzīgi kā Covid-19 neizslēdz pārējo slimību esamību, tieši tāpat saglabājas arī iepriekšējie draudi un izaicinājumi.
Latvija, salīdzinot ar citām pasaules valstīm, pandēmiju prata ierobežot ļoti veiksmīgi, un viena no gūtajām mācībām ministra ieskatā ir valsts gatavības stiprināšana dažādām krīzēm.
Otrkārt, kā norāda ministrs, pandēmijas aizsegā daudzas valstis pieredzēja pastiprinātus kiberuzbrukumus. Šie draudi palielinājās arī Latvijā, lai arī IT infrastruktūras un tehnoloģiju jomā Latvija ir starp labākajām valstīm Eiropā.
Treškārt, A. Pabriks iesaka novērtēt stratēģiskās komunikācijas nozīmi. Jo pasaule pieredzēja, ka pandēmijas situāciju savā labā lieliski prata izmantot Krievija, lai kultivētu sev labvēlīgus propagandas vēstījumus – ka Rietumu valstis nav gatavas tāda mēroga pandēmijai, to veselības sistēmas ir vājas, un Krievija ir vienīgā, kas var sniegt atbalstu un reālu palīdzību. Runām sekoja arī rīcība, piemēram, medicīnas aprīkojuma kravas un speciālistu-infektologu sūtīšana uz Itāliju laikā, kad pašā Krievijā pandēmijas mērogi bija milzīgi.
Turklāt jāpatur prātā, ka starptautisko sankciju ietekmē Krievijas ekonomika un tai pakārtotā daudzu iedzīvotāju neapmierinātība ar esošo situāciju, valsti ir novājinājusi. Taču naivi cerēt, ka tas varētu mazināt Krievijas vēlmi bruņoties, demonstrējot savas militārās spējas pasaulei, gluži pretēji.
Viņš piebilst, ka Latvija seko līdzi arī Ķīnas uzvedībai starptautiskā mērogā, jo gan Krievija, gan Ķīna savu interešu vārdā vēlas Rietumus vājināt – gan ekonomiski, gan militāri. Līdz ar to var teikt, ka arī Ķīna šobrīd ir potenciāls izaicinājums Rietumu pasaules kārtībai. Tieši tāpēc, viņaprāt, jāstiprina esošā starptautiskā sadarbība un arī jāmeklē jauni veidi, kā nodrošināt atturēšanas politiku.
Tāpat ministrs atzina – arī medijos izskanējušais ASV vadības paziņojums par iespējamo ASV karavīru skaita samazinājumu Vācijā rada nelielas bažas sabiedrotajos, jo ASV klātbūtne Eiropā ir ļoti nepieciešama. Ja daļa no ASV karavīriem no Vācijas tiešām tiktu izvesti, tas savā ziņā vājinātu arī Baltijas valstis.
Arī ASV Kongresa Pārstāvju palātas loceklis Sets Multons (Seth Moulton), atzina, ka lielākos draudus NATO, tai skaitā arī ASV, šobrīd rada tieši Krievijas militārais arsenāls, jo tas tiek palielināts ļoti straujos tempos.
Savukārt, ņemot vērā Covid-19 mācības, viņš atzīst – militārā dimensija nākotnē vairs nebalstīsies tikai uz aizsardzību un atturēšanas politiku, bet arī uz vērtību “kauju”, jo Covid-19 faktiski katrai valstij ir atklājis tās stiprās un arī vājās puses.
Tikmēr Stenfordas universitātes Starptautiskās drošības un sadarbības centra lektore Roza Gotmollere (Rose Gottemoller) piekrita NATO ģenerālsekretāra Jensa Stolteberga pirms dažām dienām paustajam – ka NATO jākļūst militāri un politiski vēl spēcīgākai aliansei.
Viņa atzīst – pat, ja NATO Covid-19 laikā tika daudz kritizēta, patiesībā alianse lieliski asistēja daudziem sabiedrotajiem un demonstrēja, ka ārpus ierastajām operācijām tā spēj tikt galā arī ar šādiem negaidītiem izaicinājumiem.
"Briseles forums" ir ikgadēja augsta līmeņa amatpersonu tikšanās, kurā piedalās ietekmīgākie Ziemeļamerikas un Eiropas politikas, uzņēmējdarbības un intelektuālie līderi, lai runātu par jaunākajiem izaicinājumiem abpus Atlantijas okeānam. Foruma dalībnieku vidū ir valstu vadītāji, augsta līmeņa amatpersonas, ministri, kongresmeņi, parlamentārieši, akadēmiķi un mediju speciālisti.
“Briseles forumu” jau 15. gadu pēc kārtas organizē ASV domnīca “Vācijas Māršala fonds” (The German Marshall found of the United States), kas specializējas transatlantiskajos jautājumos un demokrātijas stiprināšanā.
