Saeima apstiprina Valsts aizsardzības koncepciju turpmākajiem četriem gadiem

Foto: Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

24. septembrī ar 80 deputātu balsīm “par” Saeima apstiprināja Aizsardzības ministrijas izstrādāto Valsts aizsardzības koncepciju (VAK) 2020. – 2024. gadam, kas paredz pasākumus valsts aizsardzības nodrošināšanai miera, valsts apdraudējuma un kara laikā. Atšķirībā no koncepcijas iepriekšējiem četriem gadiem, šoreiz uzsvars tiek likts arī uz visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu, kas nozīmē visas sabiedrības gatavību un noturību pret dažādām, arī nemilitārām, krīzēm.

Jaunā koncepcija definē valsts aizsardzības stratēģiskos pamatprincipus un nosaka galvenos soļus, lai stiprinātu valsts aizsardzību un attīstītu nacionālās spējas.

Šī Valsts aizsardzības koncepcija skaidri dara zināmu, ka esam gatavi aizsargāt savu valsti, kas ir būtisks priekšnosacījums, lai krīzes gadījumā sekmīgi sadarbotos ar sabiedrotajiem. Jaunais dokuments arī uzsver visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas nozīmi, kā arī norāda uz nepieciešamību stiprināt Nacionālos bruņotos spēkus, aicinot arvien vairāk sabiedrības locekļu brīvprātīgi iesaistīties Zemessardzē.

Kā uzsver aizsardzības ministrs Artis Pabriks, šajā Valsts aizsardzības koncepcijā prioritāra ir visaptverošas valsts aizsardzības sistēma. Tā paredz, ka ikvienā krīzē sava loma un pienākumi ir katram sabiedrības loceklim; tas attiecas kā uz valsts, pašvaldības un nevalstisko sektoru, tā arī uz privātajiem komersantiem, kuriem arī krīzes laikā būtu jānodrošina iedzīvotājiem kritiski svarīgie pakalpojumi un produkti.

“Nevar par augstu novērtēt to, ko esam darījuši un turpināsim darīt, iesaistot mūsu pilsonisko sabiedrību, mēģinot panākt gan labāku piederības sajūtu mūsu valstij, gan mēģinot mazināt plaisu starp sabiedrību un valsti, gan arī veicinot noturību pret dažāda veida hipotētiskām krīzēm un agresiju,” norāda ministrs.

Visaptverošas valsts aizsardzības mērķis ir veicināt sabiedrības gatavības kultūru, lai iedzīvotāji mērķtiecīgi sagatavotos krīzes situācijām, tādējādi spējot aizsargāt sevi, savu ģimeni un Latvijas valsti.

Visaptverošas valsts aizsardzības kontekstā jāturpina stiprināt arī Zemessardzi, jo tai ir izšķiroša loma Latvijas valsts teritoriālajā aizsardzībā. Jaunā Valsts aizsardzības koncepcija paredz, ka līdz 2024. gadam zemessargu skaits jāpalielina vismaz līdz desmit tūkstošiem zemessargu.

Liela nozīme arī jaunatnes iesaistīšanai un patriotiskajai audzināšanai, tāpēc jāstiprina Jaunsardzes kustība, jo tā piedāvā jauniešiem jau skolas laikā gūt tādas noderīgas iemaņas kā izdzīvošanu lauka apstākļos, padziļinātas Latvijas vēstures zināšanas un patriotisko vērtību apzināšanos.

Unikāls jaunatnes patriotiskās izglītošanas un gatavības kultūras paaugstināšanas projekts ir valsts aizsardzības mācība (VAM), ko šobrīd pilotprojekta ietvaros brīvprātīgi apgūst vidusskolēni 68 vidusskolās un tehnikumos, taču plānots, ka no 2024. gada šis mācību priekšmets būs obligāts visu vispārizglītojošo skolu 10. un 11. klasēs.

“Kad pilnībā ieviesīsim VAM Latvijas skolās, domāju, būsim labs piemērs daudzām citām salīdzinoši nelielām valstīm, un varbūt ne tikai, jo ar šīs mācības palīdzību spēsim drošības, politikas, vēstures un arī militāros jautājumos sagatavot burtiski 100% Latvijas jauniešus, kuri apgūst vidējo izglītību. Iespējams, daļa no viņiem nākotnē papildinās arī NBS rindas – kā profesionālā dienesta karavīri vai zemessargi."

Tāpat Valsts aizsardzības koncepcijā secināts, ka pastāvošās starptautiskās kārtības tendences šobrīd raksturo spēka politika, un izmaiņas starptautiskajā drošības vidē aizvien ir grūti prognozējamas. Latviju turpina ietekmēt globālie drošības izaicinājumi, tomēr būtiskākais izaicinājums valsts drošībai saistās ar Krievijas ambīcijām un interesēm tās pierobežā.

Jaunās Valsts aizsardzības koncepcijas pamatā ir četri atturēšanas un aizsardzības politikas principi – Nacionālo bruņoto spēku stiprināšana, visaptverošas valsts aizsardzības ieviešana, NATO kolektīvā aizsardzība un starptautiskā sadarbība.

Lai nodrošinātu Nacionālo bruņotu spēku un to kaujas gatavības spēju nepārtrauktu attīstību un uzturēšanu, regulāri jāorganizē dažāda līmeņa militārās mācības reālas potenciālās karadarbības vidē, kurās tiek iesaistīts viss bruņoto spēku personālsastāvs. Latvijas bruņotajiem spēkiem arī jānodrošina uzņemošās valsts atbalsts sabiedrotajiem spēkiem miera laikā un krīzes sākumā. Tā kā Latvijas hibrīdapdraudējuma līmenis ir paaugstināts, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, valsts drošības iestādēm un citām atbildīgajām institūcijām ir arī jāturpina attīstīt spējas identificēt pret valsti īstenotās hibrīdkara aktivitātes.

NATO spēku klātbūtne Latvijā ir apliecinājums sabiedroto valstu gatavībai atbalstīt Latviju, nodrošinot skaidru atturēšanas signālu. Tāpēc jāturpina Latvijā izvietotās paplašinātās sabiedroto spēku kaujas grupas stiprināšana, lai pilnveidotu šīs vienības spēju atbalstīt Latvijas aizsardzību un atturēšanu. Īpaši būtiski ir pastiprināt sabiedroto klātbūtni ar tālās darbības spējām, kā uguns atbalsts, pretgaisa aizsardzība un krasta un ostu aizsardzība.

Atturēšanai nozīmīgas ir arī regulāras starptautiskās militārās mācības Latvijā, Latvijā esošie NATO komandvadības elementi, īpaši Daudznacionālais divīzijas štābs “Ziemeļi”, kā arī bruņutehnikas un militāro materiāltehnisko krājumu izvietošana Latvijā.

Starptautiskās sadarbības jomā Latvijai arī turpmāk jāturpina padziļināta sadarbība ar ASV, kā arī jāstiprina sadarbība ar citām valstīm – Kanādu, Apvienoto Karalisti, pārējām Baltijas valstīm, Poliju, Franciju, Vāciju, Ziemeļvalstīm, Ukrainu un Gruziju, kā arī visām deviņām valstīm, kuras ietilpst Latvijā esošajā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā. Tāpat Latvija turpinās sniegt ieguldījumu starptautiskajās operācijās un spēku struktūrās, tādējādi stiprinot kopējo drošību un organizāciju rīcībspēju, kā arī uzturot un paaugstinot Nacionālo bruņoto spēku kaujas gatavību.

Lai sasniegtu nospraustos mērķus un turpināt attīstības ceļu, aizsardzības budžets jāsaglabā vismaz 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta, nepieļaujot finansējuma lejupslīdi. Artis Pabriks norāda – ja tas notiks, tad aizsardzības spēju attīstība un uzsāktie projekti tiks iesaldēti vismaz uz trim līdz pieciem gadiem.

Kā vēl viens nozīmīgs valsts aizsardzības aspekts ilgtermiņā ir nacionālās aizsardzības industrijas attīstība un stiprināšana. Prioritāte šobrīd ir bezpilota sistēmu attīstība, bruņojums, Nacionālo bruņoto spēku atbalsta un kaujas tehnikas uzturēšana, karavīru individuālā ekipējuma sistēmas un to sastāvdaļas, kiberdrošība, kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.

Saeimas debatēs vienīgais pret VAK skeptiski noskaņotais politiķis bija Nikolajs Kabanovs no partijas “Saskaņa”, norādot, ka Latvijai lielāks uzsvars būtu jāliek uz t.s. “cieto varu” – tehnikas un militāro personālresursu stiprināšanu, taču šo izdevību, deputāta vārdiem runājot, “Latvija palaidusi garām vairākas reizes”, savā laikā likvidējot Padomju laika varenās militārās tehnikas remonta rūpnīcas. Viņš kā piemēru minēja Ukrainas armiju, kas, lai arī pati daudz ražo un attīsta bruņu tehniku savām vajadzībām, joprojām izmanto arī Padomju laika militāro tehniku, kamēr Latvijai šādas opcijas vispār neesot.

Valsts aizsardzības koncepcija ir galvenais aizsardzības nozares plānošanas dokuments, kuru izstrādā, balstoties uz Nacionālo drošības koncepciju un Militāro draudu analīzi.

Saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 29. pantu Saeima apstiprina Valsts aizsardzības koncepciju ne retāk kā reizi katrā sasaukumā līdz sava otrā darbības gada 1. oktobrim.

Iesaistot sabiedrību Valsts aizsardzības koncepcijas izstrādē, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centrs sadarbībā ar Aizsardzības ministriju 2019. gadā rīkoja diskusiju ciklu “Ceļā uz jauno Valsts aizsardzības koncepciju”, kura ietvaros notika vairākas diskusijas Latvijas reģionos un galvaspilsētā.

Valsts aizsardzības koncepcija 2020.-2024. gadam pieejama šeit: https://www.mod.gov.lv/sites/mod/files/document/AiMVAK_2020.pdf

Saeima apstiprina Valsts aizsardzības koncepciju turpmākajiem četriem gadiem

Dalīties ar šīs lapas saturu!