Lai noteiktu pašreizējos draudus Latvijas drošībai, kā arī attīstības prioritātes turpmākajiem četriem gadiem, Aizsardzības ministrija izstrādājusi jaunāko Valsts aizsardzības koncepciju. Tā norāda gan uz nepieciešamību stiprināt Nacionālos bruņotos spēkus, aicinot arvien vairāk sabiedrības locekļu brīvprātīgi iesaistīties Zemessardzē, gan uz visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas nozīmi, stiprinot sabiedrības noturību miera laikā un nosakot aizsardzības uzdevumus potenciālā kara gadījumā.
Globālā nedrošība un agresors kaimiņos
Valsts aizsardzības koncepcijā secināts, ka pastāvošās starptautiskās kārtības tendences šobrīd raksturo spēka politika, un izmaiņas starptautiskajā drošības vidē aizvien ir grūti prognozējamas.
Raksturojot Krievijas lomu Latvijas aizsardzības koncepcijā, Aizsardzības ministrija secina – Krievija turpinās attīstīties kā autoritāra valsts, kuras galvenais spēks ir tās militārās spējas. To attīstībā pēdējo gadu laikā ieguldīts daudz līdzekļu, ieviešot modernu bruņojumu, kā arī pastiprinot Kaļiņingradas apgabalā izvietotās militārās vienības. Līdz ar to secināms, ka nākotnē var iezīmēties arvien nopietnāki mēģinājumi mainīt ģeopolitisko situāciju Eiropā, neizslēdzot iespēju lietot arī militāru spēku.
Nacionālo bruņoto spēku stiprināšana
NBS un to kaujas gatavības spēju nepārtraukta attīstība un uzturēšana ir viens no valsts aizsardzības galvenajiem darbības virzieniem. NBS tas tiek darīts, regulāri organizējot dažāda līmeņa militārās mācības reālas potenciālās karadarbības vidē, kurās tiek iesaistīts viss NBS personālsastāvs. Tāpat ne retāk kā reizi gadā jāturpina organizēt stratēģiskā līmeņa mācības “KRISTAPS”, pārbaudot Ministru kabineta, ministriju un citu valsts pārvaldes institūciju krīzes plānus un spējas darboties krīzes un kara laika apstākļos.
Latvijas bruņotie spēki ir atbildīgi arī par uzņemošās valsts atbalstu sabiedroto spēkiem miera laikā un krīzes sākumā, nodrošinot tos ar nepieciešamajiem resursiem un infrastruktūru. Lai tas varētu notikt ātri jau miera laikā, līdz minimumam būtu jāsamazina birokrātiskie šķēršļi, tai skaitā arī Eiropas Savienības līmenī, kā arī jāstrādā pie infrastruktūras pielāgošanas militārajām prasībām.
Tā kā Latvijas hibrīdapdraudējuma līmenis pastāvīgi ir paaugstināts, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, valsts drošības iestādēm un citām atbildīgajām institūcijām ir jāturpina attīstīt spējas identificēt, dokumentēt un pierādīt pret valsti īstenotās hibrīdkara aktivitātes.
Visaptverošas valsts aizsardzības ieviešana
Tās mērķis ir veicināt sabiedrības gatavības kultūru, lai iedzīvotāji mērķtiecīgi sagatavotos arī vissliktākajiem iespējamajiem scenārijiem un būtu gatavi atbalstīt viens otru. Kā viens no soļiem visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanā ir arī nupat prezentētais 72 stundu informatīvais buklets "Kā rīkoties krīzes situācijā", jo tikai zinoša un potenciālai krīzei sagatavojusies sabiedrība var būt noturīga pret psiholoģiskiem satricinājumiem.
Sabiedrībā jāpopularizē brīvprātīga iesaiste savas valsts aizsardzībā, lai šāda pilsoniskā rīcība būtu plaši izplatīta un cienījama. Tādēļ Aizsardzības ministrijas ieskatā arī politiķiem un sabiedrības līderiem ar personīgo piemēru daudz aktīvāk jāiesaistās Zemessardzē, kā arī publiskajās kampaņās, uzsverot, ka dienests Zemessardzē ir goda lieta, kam jākļūst par sabiedrības ikdienas pašsaprotamu sastāvdaļu.
Tāpat kiberdrošība un informācijas tehnoloģiju sistēmu noturība ir neatņemama visaptverošas valsts aizsardzības daļa. Tāpēc Aizsardzības ministrijas ieskatā Kiberdrošības jautājumi ir jāiekļauj izglītības iestāžu programmās, valsts aizsardzības mācības priekšmetā, kā arī valsts un pašvaldības iestāžu ikgadējās apmācībās. Papildus nepieciešams veicināt Kiberjaunsardzes un Zemessardzes Kiberaizsardzības vienības reģionālo apakšvienību izveidi.
Vēl viens svarīgs aspekts visaptverošas aizsardzības ieviešanā ir jauniešu izglītībai un audzināšanai, tādēļ Jaunsardzes kustībai un valsts aizsardzības mācības ieviešanai skolās ir būtiska loma, lai sasniegtu šos mērķus un pilnvērtīgi ieviestu visaptverošas valsts aizsardzības sistēmu.
Lai mērķtiecīgi sagatavotu nākotnes militāros komandierus un stiprinātu Latvijas virsniecības līderību, jāmin arī Oskara Kalpaka vārdā nosauktās profesionālās kadetu vidusskolas izveide Skrundas novada Rudbāržos, kurā pirmos kadetus Aizsardzības ministrija plāno uzņemt jau 2021./2022. mācību gadā.
NATO kolektīvās aizsardzības loma
Sabiedroto spēku klātbūtne Latvijā ir tiešākais apliecinājums sabiedroto valstu gatavībai atbalstīt Latviju, un tas ir nepārprotams atturēšanas signāls potenciālajam agresoram. Tāpēc ir jāturpina Latvijā izvietotās paplašinātās sabiedroto spēku kaujas grupas stiprināšana, lai pilnveidotu šīs vienības spēju atbalstīt Latvijas aizsardzību un atturēšanu.
Savukārt atturēšanai nozīmīgas ir arī regulāras starptautiskās militārās mācības Latvijā, Latvijā esošie NATO komandvadības elementi, īpaši Daudznacionālais divīzijas štābs “Ziemeļi”, kā arī bruņutehnikas un militāro materiāltehnisko krājumu izvietošana Latvijā.
Starptautiskās sadarbības nozīme
Šajā jomā Latvijai arī turpmāk jāturpina padziļināta sadarbība ar ASV, strādājot pie reģionālajiem aizsardzības plāniem, militāro spēju stiprināšanas, kā arī pastāvīgi apmainoties ar informāciju par drošības situāciju reģionā. Tāpat jāstiprina sadarbība arī ar citām valstīm – Kanādu, Apvienoto Karalisti, pārējām Baltijas valstīm, Poliju, Franciju, Vāciju, Ziemeļvalstīm, Ukrainu un Gruziju, kā arī visām tām šobrīd deviņām valstīm, kuras ietilpst Latvijā esošajā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā.
Tāpat Latvija turpinās sniegt ieguldījumu starptautiskajās operācijās un spēku struktūrās, tādējādi stiprinot kopējo drošību un organizāciju rīcībspēju, kā arī uzturot un paaugstinot NBS vienību kaujas gatavību.
2% aizsardzībai
Lai sasniegtu nospraustos mērķus un turpināt attīstības ceļu, Aizsardzības ministrija norāda, ka aizsardzības budžets jāsaglabā vismaz 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta, nepieļaujot finansējuma lejupslīdi.
Tāpat liels izaicinājums ir turpināt palielināt NBS personālsastāvu, vienlaikus apzinoties Latvijas ierobežoto darba tirgu. Izšķirīga loma Latvijas valsts teritoriālajā aizsardzībā ir Zemessardzei, tāpēc Valsts aizsardzības koncepcija paredz, ka līdz 2024. gadam zemessargu skaits jāpalielina vismaz līdz desmit tūkstošiem zemessargu.
Jāturpina audzēt arī apmācīto rezerves karavīru skaits, kas sastāv no profesionālā dienesta atvaļinātajiem karavīriem, neaktīvajiem zemessargiem un tiem, kuri apguvuši Jaunsardzes 4. līmeņa apmācības programmu un valsts aizsardzības mācības nometnes apmācību un devuši rezerves karavīra zvērestu.
Jau ziņots, ka Valsts aizsardzības koncepcija ir galvenais aizsardzības nozares plānošanas dokuments, ko izstrādā, balstoties uz Nacionālo drošības koncepciju un Militāro draudu analīzi. Pamatojoties uz Valsts aizsardzības koncepcijā noteiktajiem mērķiem un principiem, tiek izstrādāts Valsts aizsardzības plāns, kas ietver konkrētus pasākumus mērķu īstenošanai. Saskaņā ar Nacionālās drošības likumu Saeima Valsts aizsardzības koncepciju apstiprina ne retāk kā reizi katrā sasaukumā līdz savas darbības otrā gada 1. oktobrim.
“Sargs.lv” jau rakstīja, lai diskusijā par valsts drošības un aizsardzības jautājumiem iesaistītu pēc iespējas vairāk iedzīvotāju, Aizsardzības ministrija jau 2011. gadā sāka rīkot publiskas diskusijas par Valsts aizsardzības koncepcijas saturu pirms dokumenta sagatavošanas un iesniegšanas Saeimā. Tā, piemēram, 2019. gadā notika vairākas šādas diskusijas – gan Latvijas augstskolās, gan Latvijas Kara muzejā.
