Pabriks: “COVID-19” krīze apliecina nepieciešamību pēc visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas

Nozares politika
Sargs.lv
Image
Artis Pabriks
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Valdība ir vienisprātis, ka vīruss “COVID-19” iedzīvotājiem būs sniedzis labu krīzes mācību, un vismaz pārtikas krājumi nebaltai dienai jau būs iepirkti. Tā šodien Ministru kabineta sēdē norādīja valdības pārstāvji, apstiprinot Aizsardzības ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu “Par visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas progresu”.

Pirms informatīvā ziņojuma par visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas gaitu aizsardzības ministrs Artis Pabriks kolēģiem norādīja, ka krīzes pagātnē mums ļauj labāk sagatavoties potenciālām krīzēm nākotnē. Turklāt tās skaidri iezīmē visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas nepieciešamību un palīdz tās pilnveides procesā.

Image removed.

Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

“Impulsu ieviest visaptverošas valsts aizsardzības sistēmu Latvijā savulaik deva 2014. gada notikumi Ukrainā. Tie ļāva pārliecināt arī skeptiskāk noskaņotos kolēģus, ka Latvijas aizsardzībai nepieciešami vismaz 2%, jo Ukrainas karš pierādīja, ka nevaram atļauties dzīvot ilūzijās. Otrs izaicinājums tieši visaptverošas valsts aizsardzības ieviešanas kontekstā ir “COVID-19” izraisītā krīze,” saka A. Pabriks, piebilstot, ka šis vīruss un ar to saistītie ierobežojumi jau tagad ir devuši labu krīzes mācību pasaulē un Latvijā.

“Pirmkārt, redzam, ka nebijām gatavi aizsarglīdzekļu nodrošināšanā. Tos mēs varētu uzkrāt un nākamreiz būt tādām situācijām gatavi. Otrkārt, jāuzlabo loģistikas un apgādes līnijas. Šajā jomā nāksim ar atsevišķu piedāvājumu, jo jau iepriekš esam pārrunājuši jautājumus ar Zemkopības un Ekonomikas ministrijām gan par pārtiku, gan citām pirmās nepieciešamības precēm. Treškārt, svarīgs jautājums arī starptautiskā līmenī – par Eiropas robežu caurlaidību, jo tagad šīs civilās krīzes apstākļos redzam, ka tas sāk buksēt. Ceturtkārt, jāpilnveido ar kiberdrošību saistītie jautājumi, lai nav gadījumu, kad krīzes apziņošanas informācija iet caur nedrošiem serveriem, radot papildu draudus.”
Artis Pabriks
aizsardzības ministrs
Artis Pabriks

Iepazīstinot valdību ar visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas gaitu Latvijā, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Staķis atgādināja, ka šīs sistēmas ieviešanas mērķis ir nodrošināt visas sabiedrības iesaisti krīzes plānošanā, lai katra institūcija, uzņēmums, mājsaimniecība un indivīds zinātu savu lomu un rīcību krīzes, tostarp potenciālu militāro draudu, gadījumā.

Image removed.

Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Aktīvs darbs, iesaistot dažādas sabiedrības grupas diskusijā par valsts aizsardzības sistēmu, paveikt jau pagājušajā gadā un turpināsies arī šogad. Aizsardzības ministrija rīkojusi gan krīzes izspēles, gan diskusijas skolās, augstskolās un pašvaldībās.  Šī gada sākumā tika organizēts pirmais vairāku dienu valsts aizsardzības seminārs, tajā iesaistot viedokļu līderus no dažādu nozaru uzņēmumiem un iestādēm. Tāpat notika arī pirmais  apziņošanas vingrinājums nevalstiskajām organizācijām, sniedzot iespēju pilnveidot spēju iespējamās krīzes situācijā nodot sabiedrībai svarīgu informāciju ar e-pastu palīdzību.

Savukārt, sekmējot valsts un privātā sektora sadarbību aizsardzības jomā, 2019. gada rudenī notika valsts apdraudējuma pārvarēšanas mācības “Kristaps”, kurās Aizsardzības ministrija pirmo reizi iesaistīja arī komersantus.

Uzņēmumu dalība mācībās ļāva izdarīt secinājumus par kritisko pakalpojumu nodrošināšanu krīzes situācijās, izstrādājot nepieciešamos grozījumus likumdošanā.

Tā rezultātā ir izstrādāti grozījumi Nacionālas drošības likumā, Mobilizācijas likumā un likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”, kas noteiks gan kritiskos tautsaimniecības pakalpojumus, kurus būs nepieciešams nodrošināt jebkuros apstākļos, gan pienākumus šo pakalpojumu sniedzējiem.

2019. gadā Aizsardzības ministrija rīkoja krīzes vadības mācības arī nozaru ministrijām, secinot, ka tām jāizstrādā vai jāpilnveido trauksmes un krīzes plāni. Tāpat tika secināts, ka šāda veida mācības ministrijām un to padotības iestādēm būtu jāorganizē ik gadu. “Pie secinājumiem un turpmākajām darbībām jāmin, ka nepieciešams noteikt risinājumus fiziskai drošībai un pastiprinātai objektu apsardzei valsts apdraudējuma gadījumā. Tāpat jāturpina strādāt pie tādiem starpnozaru jautājumiem kā pārtikas, medicīnas preču un naftas produktu rezerves, minimālo kritisko pakalpojumu groza noteikšana un nodrošināšana, kā arī ar valsts budžetu saistītie procesi,” norāda M. Staķis.

Image removed.

 Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Viņš norādīja, ka, lai iedzīvotājus informētu par drošības un aizsardzības jautājumiem Latvijā un ārpus tās, 6. novembrī arī tika atklāts pirmais šāda veida ziņu portāls “Sargs.lv”, kurā ir atsevišķa sadaļa "72 stundas" (https://www.sargs.lv/lv/tema/72-stundas). Tā veltīta tieši krīzēm un to pārvarēšanas jautājumiem un regulāri tiek papildināta.

Tāpat 2019. gadā Aizsardzības ministrija pilotprojekta ietvaros arī turpināja ieviest valsts aizsardzības mācību skolās – 2019./2020. mācību gadā šo izvēles mācību priekšmetu apguva vairāk nekā 1000 skolēnu 53 Latvijas skolās. Portāls “Sargs.lv” jau iepriekš rakstīja, ka no 2024. gada šis mācību priekšmets vidusskolu 10. un 11. klasēs, kā arī profesionālo izglītības iestāžu 2. un 3. kursā būs obligāts.

Image removed.

 Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

“Visaptveroša valsts aizsardzības ieviešana bijis pareizs lēmums, tas ļāvis mums trenēties un sadarboties jau pirms pašas krīzes. [..] Šis darbs ir jāturpina, iespējams, “COVID-19” krīzes sakarā turpmāk būs vieglāk iedzīvotājus pārliecināt, cik svarīgi ir būt gataviem dažādām krīzēm,” norāda M. Staķis.

Viņam piekrīt arī  Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. “Kad runāsim par to, ka iedzīvotājiem jātur zināmas sausās pārtikas rezerves nedienām, tad visi labi sapratīs, kāpēc. Visi jau būs guvuši zināmu mācību, un mums būs vieglāka un ātrāka šīs jūsu izstrādātās programmas (visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas – red. piez.)  ieviešana,” pauž K. Kariņš.

Image removed.

Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Savukārt iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens atzīst, ka šajā laikā, kad vēlama distancēšanas no citiem cilvēkiem, iezīmējas vairākas problēmas. “Trūkst gan infekcijas līdzekļu, gan masku, un zinām, ka šī problēma ir visā pasaulē. Tāpat redzu, ka būtu jāstiprina robežkontrole – gan ar nepieciešamajām tehnoloģijām, gan cilvēkresursiem,” saka S. Ģirģens.

Visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas procesā šogad Aizsardzības ministrija plāno turpināt semināru un mācību izspēļu organizēšanu, veicinot valsts un sabiedrības izpratni, noturīgumu un funkcionēšanu krīzes laikā.

Lai visi Latvijas iedzīvotāji būtu zinoši un sagatavoti rīcībai nestandarta situācijās, Aizsardzības ministrija ir sagatavojusi informatīvu bukletu “72 stundas. Kā rīkoties krīzes gadījumā”. Tajā vienkārši un strukturēti aprakstīta rīcība pirmajās 72 stundās, kam jābūt t.s. “ārkārtas gadījumu somā” un kā rīkoties militāra apdraudējuma gadījumā. Plānots, ka buklets pie visiem Latvijas iedzīvotājiem nonāks jau tuvākajā laikā.

Jau ziņots, ka 2019. gadā Saeima pieņēma Nacionālās drošības koncepciju, kurā uzsvērta visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešana, lai pilnveidotu Latvijas nacionālās atturēšanas spējas, kā arī veidotu sabiedrības noturību pret iespējamajām krīzēm, valsts institūcijām savstarpēji sadarbojoties.

Image removed.

Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Visaptveroša valsts aizsardzības sistēma ir daļa no Valsts aizsardzības koncepcijas, kas ir galvenais aizsardzības nozares plānošanas dokuments Latvijā. Tā tiek izstrādāta, balstoties uz Nacionālo drošības koncepciju un Militāro draudu analīzi un paredz pasākumus valsts aizsardzības nodrošināšanai miera, valsts apdraudējuma un kara laikā. Saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 29. pantu Saeimai aktuālā Valsts aizsardzības koncepcija jāapstiprina līdz šī gada 1. oktobrim.

Dalies ar šo ziņu