Aktuāli

Pabriks: visaptverošas valsts aizsardzības sistēmu plānots ieviest līdz 2024. gadam

Nozares politika
Sargs.lv
Image
Pabriks
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Visaptverošas valsts aizsardzības sistēma, pie kuras ieviešanas darbs sācies šī gada sākumā, ir liela un nozīmīga aizsardzības nozares reforma, kāda līdz šim Latvijā nav veikta. Tā skaidri noteiks atbildību un rīcību gan valsts un pašvaldību, gan uzņēmēju un iedzīvotāju līmenī jebkurā krīzes situācijā, tostarp potenciālu militāro draudu jeb kara gadījumā. Tā, informējot par jau padarīto un iezīmējot nākotnes uzdevumus, preses konferencē sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Viņš norādīja, ka šī gada laikā jau ir īstenotas vairākas mācības tiesībsargājošajām un arī valsts institūcijām, tajā skaitā – ministriju un valdības pārstāvjiem. Mācībās tika pilnveidotas darbinieku praktiskās un teorētiskās iemaņas valsts apdraudējuma situācijas pārvarēšanas plānošanā, lēmumu pieņemšanā un plānoto pasākumu izpildē.

Pirmie secinājumi rezultējušies ar to, ka Zemkopības ministrija šobrīd pārskata pārtikas grozu, ar kādu valsts apdraudējuma gadījumā tiktu nodrošināti iedzīvotāji, jo iepriekš piedāvātais variants bijis nesamērīgi dārgs. “Savukārt Iekšlietu ministrija pārstrādā civilās aizsardzības plānus, sevišķi sadaļu par karadarbību. Tas nozīmē, ka šie plāni būs ne tikai uz papīra, bet tie būs reāli,” sacīja A. Pabriks.

Krīzes mācības šogad organizētas arī daudziem komersantiem, nevalstiskajām organizācijām un Latvijas pašvaldībām. “No uzņēmējiem atsaucība ir liela, arī viņi vēlas lielāku skaidrību, kā rīkoties krīžu vai potenciālā kara gadījumā, kā sadarboties ar valsts institūcijām un pārējo sabiedrību,” skaidroja A. Pabriks, piebilstot, ka līdzīgas mācības dažādām sabiedrības grupām turpmāk tikšot organizētas katru gadu. Tāpat tiek aptverti arī skolu un augstskolu mācībspēki, jo viņi šo informāciju ikdienā var nodot tālāk jauniešiem.

Daudz izdarīts arī sabiedrības izglītošanā un sagatavošanā potenciālajām krīzēm. Ir izveidoti vairāki informatīvi materiāli un video, piemēram, kādus priekšmetus likt t.s. ārkārtas gadījumu somā, lai pirmās 72 stundas jeb trīs diennaktis cilvēks par sevi un savu ģimeni varētu parūpēties pats. Paralēli notiek darbs pie brošūras izveides, tajā īsi un saprotami būs izskaidrots – kā rīkoties krīzes situācijās.

Kā vēl vienu nopietnu soli visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanā A. Pabriks minēja Valsts aizsardzības mācību skolās. Šobrīd šo priekšmetu var apgūt vidusskolēni 54 Latvijas skolās, kuras brīvprātīgi pievienojušās Valsts aizsardzības mācības pilotprojektam. Taču plānots, ka jau no 2024. gada šis priekšmets skolu programmās būs noteikts kā obligāts.

“Ik pa laikam Latvijas sabiedrībā ir diskusija par obligāto militāro dienestu. Taču, ja mēs skolās ieviesīsim Valsts aizsardzības mācību, domāju, mēs būsim pakāpi tālāk sagatavojuši sabiedrību iespējamai krīzei nekā, ja mēs ietu šo veco standartu ceļu par obligāto militāro dienestu. Šādā veidā mēs sabiedrību varam sagatavot daudz plašāk un ar lielāku iesaisti [..] nekā tas ir, piemēram, Zviedrijā, kur obligātajā militārajā dienestā tiek iesaukti tikai 5% iedzīvotāju, līdz ar to pārējiem šīs zināšanas iet secen,” pauda A. Pabriks.

Tāpat viņš uzsvēra, ka Latvija ir pirmā valsts Baltijā, kas izveidojusi īpašu aizsardzības nozares tematikai veltītu ziņu portālu – “Sargs.lv”. “Tas ir būtiski, lai cīnītos ar pieaugošo dezinformāciju pasaules ziņu telpā, lai cīnītos ar to, ka sabiedrība sadalījusies dažādās grupās un dzīvo katra savā burbulī. Portāls būs tā vieta, kur Latvijas sabiedrība varēs iegūt maksimāli daudz informācijas par aizsardzības un drošības tematiem, kā arī aktuālo informāciju – kas šobrīd notiek nozarē,” informēja A. Pabriks.

Ministrs arī pieminēja līdzšinējo veiksmīgo sadarbību ar Latvijas militāro industriju. “Miera laikos tas palīdzēs ar inovācijām un eksportu, [..] bet kara apstākļos tas palielinās mūsu autonomijas spējas. Jo mums ir jābūt spējīgiem pašiem sevi nodrošināt – ne tikai 72 stundas mājas apstākļos ar zālēm, ēdienu un ūdeni, bet arī mūsu bruņotos spēkus un aizsardzības sistēmu ar munīciju u.c. valsts aizsardzībai nepieciešamajām lietām, ja, nedod Dievs, šāda situācija pienāks,” sacīja A. Pabriks.

72st

Foto: srž Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija.

Tāpat visaptverošās valsts aizsardzības kontekstā šogad ir sāktas un arī tiks turpinātas neplānotās kaujas gatavības pārbaudes, kad dažādas bruņoto spēku vienības nebrīdinot tiek iedarbinātas, lai trenētu karavīru rīcību un reakciju dažādos krīzes scenārijos.

“Latvijā ir kaujas spējīga armija, kas ar katru gadu kļūst labāka arī pateicoties tam, ka tiek atvēlēta lielāka budžeta sadaļa tieši bruņotajiem spēkiem. Mums ir pamats optimismam, ka mūsu valsts – tik, cik tas ir atkarīgs no mūsu spējām – kļūs arvien drošāka, lielā mērā pateicoties arī brīvprātīgajai iesaistei no sabiedrības. Jo bez tās būtu ļoti grūti funkcionēt krīzes vai kara apstākļos, tieši tāpēc šī visaptverošas valsts aizsardzības sistēma ir moderna atbilde mūsdienu militārajiem un citiem drošības izaicinājumiem,” rezumēja A. Pabriks, piebilstot, ka “mūsu optimālais mērķis ir visaptverošas valsts aizsardzības sistēmu ieviest līdz 2024. gadam.”

Jau ziņots, ka Ministru kabinets šī gada 8. janvārī atbalstīja Aizsardzības ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu par visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu Latvijā, kuras mērķis ir padziļināt visu valsts institūciju sadarbību, nodrošināt efektīvu publiskās un privātās partnerības mehānismu izstrādi, paaugstināt sabiedrības izpratni par iespējām aizsargāt sevi, savu ģimeni un Latvijas valsti, kā arī izstrādāt sabiedrības pašorganizēšanas instrumentus krīzes gadījumiem. Savukārt š.g. aprīlī tika izveidota visaptverošas valsts aizsardzības jautājumu koordinācijas darba grupa un par tās vadītāju iecelts Ministru prezidenta biedrs, aizsardzības ministrs A.Pabriks, piešķirot viņam pilnvaras vadīt un koordinēt visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu Latvijā. Darba grupa tika izveidota, ņemot vērā Skandināvijas valstu un Igaunijas praksi visaptverošas valsts aizsardzības jautājumu risināšanā.

Dalies ar šo ziņu