Latvijas stratēģiskais drošības partneris ASV paziņojušas par 45,5 miljonu ASV dolāru vērta līguma noslēgšanu ar Norvēģijas aizsardzības uzņēmumu “Kongsberg Defence & Aerospace”, kas Latvijai paredz “Naval Strike Missile” (NSM) piekrastes aizsardzības sistēmas elementu piegādi. Aptuveni 70% no izmaksām sedz ASV, lai stiprinātu NATO austrumu flangu. Šī mobilā sauszemes raķešu sistēma ļaus Latvijai iznīcināt pretinieka kuģus pat 185 kilometru attālumā no krasta. Šādi Latvija iegūs līdzekļus, lai būtiski uzlabotu spēju aizsargāt valsts piekrasti un kuģošanas ceļus Baltijas jūrā. Pēc šīs ieroču sistēmas ieviešanas tā tiks integrēta un darbosies kopējā NATO jūras telpas novērošanas un vadības tīklā, izmantojot datus no sabiedroto radariem, kuģiem, lidmašīnām un droniem. Projektu plānots pabeigt līdz 2030. gadam.
Par ilgi gaidīto līgumu ASV puse paziņoja paziņots 2026. gada 13. martā. Šī ieroču sistēmu pasūtīšana un iegāde tiek īstenota caur ASV “Foreign Military Sales” programmu, ko pārrauga ASV Jūras spēku sistēmu pavēlniecība.
Vienošanās par “Naval Strike Missile” sistēmu pasūtījumu ir daļa no NATO plašākiem centieniem stiprināt Baltijas jūras drošību, kas aliansē kļuvusi par nozīmīgu stratēģisko reģionu pieaugošo Krievijas hibrīdo un militāro draudu dēļ.
“Naval Strike Missile” piekrastes aizsardzības sistēma ir uz sauszemes platformām izvietots ieroču, sensoru un uguns vadības elementu komplekss, kas paredzēts pretinieka kuģu iznīcināšanai no piekrastes pozīcijām. Iekārta sastāv no uguns vadības centra, kas koordinē mērķu noteikšanu un raķešu palaišanu, mobilām raķešu palaišanas iekārtām, kā arī radariem un citiem sensoriem, kas palīdz atklāt jūras mērķus. Sistēma ir ļoti mobila – tās elementus var ātri izvietot dažādās piekrastes vietās, apgrūtinot pretinieka centienus atklāt, fiksēt un iznīcināt sistēmas elementus .
Viena no svarīgākajām sistēmas priekšrocībām ir tās datu tīklā balstītā darbība. Informācija par mērķiem var nākt ne tikai no pašas sistēmas sensoriem, bet arī no NATO sabiedrotajiem. Dati no izlūkošanas lidmašīnām, droniem, kuģiem vai novērošanas radariem var tikt koplietoti NATO vadības tīklos. Tas ļauj palaist raķetes arī pret mērķiem, kas atrodas ārpus tiešas redzamības attāluma.
“Naval Strike Missile” pati par sevi tiek uzskatīta par vienu no modernākajām pretkuģu raķešu sistēmām, ko izmanto NATO. Tā lido ļoti zemā augstumā virs jūras, lai samazinātu iespēju, ka pretinieks to laikus pamanīs, un izmanto modernas vadības sistēmas, kas ļauj precīzi atpazīt un trāpīt mērķim. Latvijai šī sistēma nozīmē būtiskas izmaiņas jūras aizsardzības pieejā. Līdz šim aizsardzība lielākoties balstījās uz jūras spēku kuģiem, bet turpmāk būs iespējams izmantot arī mobilas sauszemes raķešu baterijas, lai kontrolētu pieeju Latvijas piekrastes ūdeņiem. Šādu pieeju sauc par “sea denial” jeb piekļuves liegšanu jūrā - tās mērķis ir padarīt pretinieka kuģu darbību pie valsts piekrastes apgrūtinātu un bīstamu.
Vairākas NATO valstis jau izmanto “Naval Strike Missile” sistēmu. Piemēram, Polija piekrastes raķešu vienības ar NSM ieviesa jau 2008. gadā un vēlāk tās paplašināja. Šo raķešu sistēmu ir pieņēmušas arī Rumānija un Amerikas Savienotās Valstis. Tas, ka arvien vairāk sabiedroto izmanto šo sistēmu, uzlabo savietojamību starp NATO spēkiem un palīdz efektīvāk koordinēt jūras aizsardzības operācijas.
“Naval Strike Missile” sistēma jau ir pārbaudīta sabiedroto militārajās mācībās. Piemēram, 2021. gada ASV Jūras kājnieku korpusa lielajās mācībās “Large Scale Exercise 2021” mobilās palaišanas iekārtas no sauszemes palaida NSM raķetes, kas veiksmīgi trāpīja mērķa kuģim jūrā vairāk nekā 100 jūras jūdžu attālumā. Šīs mācības parādīja, ka mobilās piekrastes raķešu baterijas var efektīvi atbalstīt jūras operācijas un nodrošināt tālās darbības triecienus pret pretinieka kuģiem.
Šī iepirkuma mērķis Latvijai ir stiprināt kritiskās infrastruktūras aizsardzību Baltijas jūrā. Reģionā atrodas svarīgi enerģijas cauruļvadi, datu kabeļi un kuģošanas maršruti, kas savieno daudzas Eiropas valstis. 2025. gadā NATO uzsāka operāciju “Baltic Sentry”, lai pastiprinātu šo objektu uzraudzību un aizsardzību, izmantojot jūras patruļas, lidmašīnas un dažādas novērošanas sistēmas.
Kad šī sistēma tiks izvietota Latvijā, tā kļūs par daļu no plašāka NATO jūras aizsardzības tīkla Baltijas reģionā. Apvienojot mobilās raķešu vienības ar sabiedroto novērošanas un vadības sistēmām, NATO mērķis ir stiprināt atturēšanu pret iespējamiem draudiem un labāk aizsargāt reģiona ūdeņus un infrastruktūru.
