Lielvārdes lidlauks saņem ilgi gaidīto instrumentālo lidojumu sertifikātu

NBS
Sargs.lv
Image
lidlauks
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Ja lidlauks ir sertificēts atbilstoši instrumentālo lidojumu noteikumiem (Instrumental Flight Rules – IFR), tad tas ir sava veida garants un kvalitātes zīme, ka lidlauks gaisa kuģiem pieejams arī nelabvēlīgos laikapstākļos un diennakts tumšajā laikā, tā intervijā “Sargs.lv” saka NBS Gaisa spēku Sakaru un lidojumu nodrošinājuma eskadriļas komandieris majors Kaspars Skudrovs. Līdz šim NBS Gaisa spēku lidlaukam Lielvārdē bija sertifikāts vizuālo lidojumu veikšanai, taču pēdējo gadu laikā izveidota īpaša drošības pārvaldības sistēma, kas samazina gaisa kuģu incidentu iespējamību. Tas sevī ietver ne tikai tehnisko nodrošinājumu, bet arī infrastruktūru, procedūras un personāla apmācību.

Drošāka nosēšanās un pacelšanās

Majors K. Skudrovs stāsta – lai lidlauks varētu iegūtu instrumentālo lidojumu sertifikātu, ir jāizpilda vairāku pasākumu kopums, pirmkārt, jāpanāk aeronavigācijas jomas personāla un procedūru atbilstība Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (EASA) prasībām, otrkārt, arī lidlauka dienestiem jānodrošina atbilstība īpašām aizsardzības ministra noteiktajām prasībām.

“Sargs.lv” jau rakstīja, ka 2020. gada jūlijā Lielvārdes lidlauks saņēma sertifikātu vizuālo lidojumu veikšanai. Tas apliecina, ka skrejceļš ir gatavs uzņemt lidmašīnas, ir notīrīts un visi attiecīgie dienesti – degvielas uzpilde, kravas apkalpošana un meteoroloģiskais dienests – strādā.

Image
lidlauks
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Taču lidlauka sertifikācijas atbilstoši instrumentālo lidojumu noteikumiem jau ir nākamais līmenis, kad lidojumus var nodrošināt arī pie pazeminātas horizontālās redzamības – sliktu laikapstākļu, piemēram, biezas miglas gadījumā un diennakts tumšajā laikā. Pati instrumentālā nosēšanās sistēma gan uzstādīta jau 2016. gadā, taču ar to vien nepietiek, lai lidlauku varētu attiecīgi sertificēt.

 

 

“Lielvārdes lidlauka gadījumā tā ir redzamība, kas, gaisa kuģim nosēžoties, nav mazāka par 800 metriem, bet paceļoties nav mazāka par 550 metriem. 800 metri no skrejceļa gala pilotam ir jāredz, ja viņš to neredz, tad viņš nesēžas. Taču attīstības plāni tuvākajiem diviem trim gadiem paredz, ka redzamība gan pacelšanās, gan nosēšanās laikā sasniegs 550 metrus,” saka majors K. Skudrovs.

Viņš turpina – ja, piemēram, Latvijas sabiedrotie no Kanādas ieplāno lidojumu uz Lielvārdes lidlauku, pat, ja laikapstākļi lidojuma laikā mainās, viņiem ir 99% garantija, ka viņu gaisa kuģis Lielvārdē varēs nosēsties. Vienmēr teorētiski paliek tas 1%, ka redzamība ir tik apgrūtināta, ka viņi tā vietā aizlido uz Rīgas lidostu.

Laikapstākļu prognozēšanā noteicošais ir klimats, piemēram, Lielvārdes lidlaukā jāņem vērā, ka īpaši rudenī tur mēdz būt izteikta migla un dūmaka. Ziemā, savukārt, jāiesaista sniega tīrīšanas tehnika, lai skrejceļu operatīvi varētu attīrīt no sniega un ledus.

Svarīgs ir skrejceļa saskares koeficients, kamēr nav sasniegts nepieciešamais līmenis, gaisa kuģis nevarēs nosēsties. Tas ir dārgs process, jo nepārtraukti darbojas tehnika, tiek arī izmantota specifiska ķīmija, taču tas viss jādara, lai novērstu potenciālos negadījumus."
Gaisa spēki
NBS Gaisa spēku Sakaru un lidojumu nodrošinājuma eskadriļas komandieris
majors Kaspars Skudrovs

Gaisa spēki aicina dienestā papildspēkus

Pēc Lielvārdes lidlauka instrumentālā sertifikāta saņemšanas Gaisa spēku karavīru un civilo darbinieku ikdiena kļūs tikai intensīvāka. Skatoties militāro mācību plānus un atbalstošos lidojumus, dienaskārtība mainīsies ļoti. Tāpat līdz ar instrumentālo lidojumu noteikumu ieviešanu būtisku lomu ikdienas dzīvē nodrošinās arī NBS Nodrošinājuma pavēlniecības Pārvietošanās un koordinācijas centrs, jo papildus lidostai “Rīga” šiem ekspertiem būs vēl viens lidlauks, caur kuru koordinēt gaisa kravas un pasažierus.

Image
lidlauks
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
“Ceram uz intensīvu lidlauka izmantošanu, lai esam platforma aviācijas atbalstam. Tāpēc dienestā Gaisa spēkos gaidām jebkuras jomas speciālistus, bet pašlaik prioritāte ir lidlauka apkalpojošais personāls, lai sekmīgi varam pāriet uz operāciju veikšanu 24/7 režīmā,” saka majors K. Skudrovs. Viņš arī uzsver, ka lidlauks nav “vientuļa sala”, bet integrēts objekts ar konkrētu uzdevumu un pasākumu kopumu kopējā aizsardzībā. To ļoti labi atspoguļo arī daudzie ārējie sadarbības partneri un NBS vienības, kas iesaistītas lidlauka veiksmīgas funkcionēšanas nodrošināšanā.

Sadarbība ar civilo un iekšlietu sektoru

Lielvārdes lidlauka attīstības projekts ir apjomīgs, un tajā iesaistīti arī daudzi civilie dienesti, piemēram, VAS “Latvijas gaisa satiksme”, valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra" un Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra (LĢIA), savukārt meteoroloģiskās prognozes informāciju NBS Gaisa spēki turpmāk plāno saņemt no SIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (LVĢMC).

Kā atzīst majors K. Skudrovs, ar “Latvijas gaisa satiksmes” ekspertiem pavadītas neskaitāmas stundas video konferencēs, taču ne mazāk svarīga loma bijusi arī Valsts aizsardzības un militāro iepirkumu centram (VAMOIC) un NBS Nodrošinājuma pavēlniecībai, jo 2. Reģionālais nodrošinājuma centram tika deleģēti visi ar instrumentālo sertifikācijas procesu saistītie iepirkumi.

Lielu atbalstu sniedz Militārās Aviācijas Administrācijas, kuras loma ir uzraudzīt militārās aviācijas – lidlauka un gaisa kuģu – pareizu ekspluatāciju un atbilstību militāro lidlauku standartiem. Viņš atzīst – tagad Lielvārdes lidlauks faktiski ir “zem divām lupām”.

“Sadarbība noteikti turpināsies, jo nākotnē gaidāma gan lidlauka infrastruktūras pilnveidošana, gan jaunu lidojumu procedūru ieviešana. Tāpat nākamā gada pirmajā pusē plānotas kopīgas starpdienestu ārkārtas situāciju mācības, kurās nozīmīga loma būs arī vairākiem citiem Latvijas armijas sadarbības partneriem – Valsts Policijai, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam.

Lidlauka attīstība turpinās

Kā lielākos izaicinājumus ceļā uz lidlauka instrumentālā sertifikāta iegūšanu, ja neskaita prasību izstrādi un iepirkumus, majors min atbilstības un militāro – civilo procedūru savietojamības nodrošināšanu. “Nevaru teikt, ka šis process ir noslēdzies, jo attīstība turpinās nepārtraukti, ikdienas darbs ienes pieredzi, kura vēlāk jāanalizē un jāiestrādā atbilstoši drošības prasībām,” viņš pauž.

Turklāt dažādi lidlauka pilnveides darbi turpināsies arī pēc instrumentālo lidojumu sertifikāta iegūšanas, piemēram, drīzumā plānots pārbūvēt Lielvārdes lidlauka pieejas ugunis. Katrs šāds attīstības etaps lidlauku padarīs vēl atbilstošāku instrumentālo lidojumu veikšanai, gaisa kuģus uzņemot arī īpaši apgrūtinātas redzamības apstākļos. Un pēc attiecīgu procedūru ieviešanas lidlauks nākotnē varēs uzņemt, piemēram, arī kravas ar paaugstinātu bīstamību, kas šobrīd Lielvārdes bāzē vēl nav iespējams.

Dalies ar šo ziņu