Nozīmīgi attīstības projekti šogad sagaida visus NBS spēku veidus – jaunu spēju ieviešana un esošo pilnveidošana plānota gan Gaisa, gan Jūras, gan Sauszemes spēkos, norāda Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš. Taču līdztekus konvencionālo spēju attīstībai Latvijas bruņotajos spēkos tiek stiprināta arī noturība pret hibrīduzbrukumiem.
Lai arī NBS Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes mehanizācijas projekta pirmā kārta noslēdzās 2020. gada septembrī, kad no Lielbritānijas tika piegādāta pēdējā šajā kārtā paredzētā kaujas izlūkošanas kāpurķēžu mašīna CVR(T), pats mehanizācijas process turpinās. Kā norāda NBS komandieris, notiek šo kaujas izlūkmašīnu tālāka modernizācija un aprīkošana.
Jau ziņots, ka 2020. gada februārī Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes sastāvā tika izveidota jauna profesionālā artilērijas apakšvienība, kas bāzēta Valmierā. Gan šīs apakšvienības, gan arī Mehanizētās kājnieku brigādes karavīri – artilēristi pēdējo mēnešu laikā aizvadījuši vairākus treniņus, pilnveidojot iemaņas kaujas šaušanā ar “M109”.
Tāpat NBS komandieris informē, ka katrā brigādē nepieciešams attīstīt arī elementāras inženiertehniskās spējas, kuras līdz šim koncentrējās tikai Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes 54. kaujas atbalsta (iepriekš inženiertehniskā) bataljona 1. Rīgas brigādes Inženieru rotas rokās.
Vēl šī gada laikā plānoti arī kājnieku vieglo ieroču, munīcijas un sakaru līdzekļu iepirkumi, lai Latvijas armijas komandvadības sistēmā ieviestu jaunākās tehnoloģijas.
Savukārt Gaisa spēkos, gaidot pasūtītos četrus UH-60M “Black Hawk” helikopterus, turpinās infrastruktūras pilnveide Lielvārdes bāzē, kur plānots uzbūvēt arī jaunu helikopteru angāru. Tāpat šogad turpinās nākamo “Black Hawk” pilotu un tehniskā personāla apmācības ārvalstīs, sadarbojoties gan ar pilotu akadēmijām Spānijā, gan ASV.
“Sargs.lv” jau rakstīja – sagaidāms, ka NBS Gaisa spēkiem “Black Hawk” helikopteri tiks piegādāti pēc iepriekš apstiprinātā grafika – pirmās divas platformas līdz 2022. gada beigām, bet pārējie divi lidaparāti – līdz 2023. gada nogalei. Kaut primāri helikopteri tiks izmantoti karavīru transportēšanai, atbalsta sniegšanai citām NBS vienībām un civilo uzdevumu izpildei, to komplektācija pieļauj, ka nākotnē tos varētu aprīkot arī bruņojumu uguns atbalsta sniegšanai.
Tikmēr NBS Jūras spēkos šogad plānots turpināt kuģu modernizāciju, kas lielākoties skars tieši sakaru un komandvadības sistēmas pilnveidi.
NBS komandieris atzīst – līdztekus konvencionālo spēju attīstībai Latvijas bruņotajos spēkos tiek stiprināta arī noturība pret hibrīduzbrukumiem. To paredz arī NATO jaunā stratēģija, jo moderno tehnoloģiju attīstība ir ļoti strauja, tāpēc NATO dalībvalstīm jāturpina pielāgoties jauniem izaicinājumiem. Kopīgiem spēkiem ar Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju “CERT.LV” un citām atbildīgajām iestādēm ir nodrošināts, ka pret Latviju vērsti kiberuzbrukumi nemaz nav tik bieži un viegli īstenojami.
Kiberdrošības stiprināšana Nacionālajos bruņotajos spēkos, tai skaitā Zemessardzē, ir arī viena no aizsardzības ministra A. Pabrika noteiktajām prioritātēm, tāpēc katrā Zemessardzes brigādē plānots izveidot Kiberaizsardzības vienību.
Līdz šim Zemessardzē bija tikai viena šāda vienība, kas atradās Rīgā, taču šī spēja jāizvērš arī reģionos. Tajā pašā laikā komandieris atzīst – lai arī IT speciālisti privātajā sektorā mēdz saņemt lielāku atalgojumu, bruņotie spēki piedāvā tādas iespējas un pieredzi, tai skaitā arī NATO mērogā, kādu nekur civilajā sektorā neiegūt. Turklāt kibernodaļu komplektēšanā aicināti iesaistīties arī attiecīgās jomas studenti, kuri vēlas pilnveidoties un sniegt savu pienesumu.
