To, ka jaunās paaudzes fiziskā sagatavotība, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir pasliktinājusies, izjūt arī Nacionālie bruņotie spēki (NBS), jo daudziem ir grūtības ar fizisko normatīvu nokārtošanu. Kā viens no risinājumiem jauniešu veselības un fiziskās sagatavotības līmeņa celšanai var būt arī valsts aizsardzības mācība, kas no 2024. gada visās Latvijas vispārizglītojošās skolās plānota kā obligāts mācību priekšmets, tā šodien LTV raidījumā “Rīta Panorāma” pauda aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Viņš informēja arī par citām šī brīža aizsardzības nozares aktualitātēm, piemēram, 6x6 bruņumašīnu iepirkumu un moderno tehnoloģiju ieviešanu Latvijas armijā.
Viņš norādīja, ka pēdējā laikā aizsardzības nozare īpaši daudz paveikusi un ieguldījusi NBS jaunās nodrošinājuma reformas ietvaros, lai bruņoto spēku apgādes procesus padarītu vēl efektīvākus. Šobrīd aktīvi norit darbi pie pirmās individuālā ekipējuma noliktavas būvniecības, un tādas noliktavas visā Latvijā plānotas vairākas.
Tāpat turpinās bruņoto spēku mehanizācija, šobrīd aktuālākais projekts – 6x6 bruņumašīnu iegāde. “Sargs.lv” jau rakstīja, ka 15. oktobrī Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks ar Somijas aizsardzības ministru Anti Kaikonenu (Antti Kaikkonen) un uzņēmuma “Patria Land Oy” prezidentu Jusi Jarvinenu (Jussi Jarvinen) parakstīja līgumu par kopīgas 6x6 bruņumašīnu sistēmas pētniecību un izstrādi uz “Patria” transportlīdzekļu bāzes. Turklāt reģionālā sadarbība nākotnē nodrošinās arī īsākas loģistikas un piegāžu ķēdes, kas īpaši svarīgi krīzes apstākļos.
Viņš piebilst, ka projekts ir ilgstošs, vismaz 15 gadu garumā, bet kopā tie varētu būt aptuveni 200 miljoni eiro, no kuriem tad attiecīgi daļu nopelnītu Latvijas uzņēmumi. Ja viss veiksies, kā plānots, tad pirmās 6x6 bruņumašīnas NBS varētu saņemt jau 2021. gada beigās. Turklāt ar šo tehniku plānots apgādāt ne tikai Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes profesionālā dienesta karavīrus, bet arī Zemessardzes vienības, tādējādi uzlabojot to mobilitātes spējas.
Tāpat ministrs pieminēja Kalnu Karabahas konfliktu un tā sniegto mācību citām valstīm, tāpēc liela uzmanība arī Latvijas bruņotajos spēkos jau tagad tiek pievērsta tieši moderno tehnoloģiju, tai skaitā dažādu dronu, izpētei un ieviešanai – lai būtu pašiem savs tehnoloģiskais parks un izpētes centrs Nacionālās aizsardzības akadēmijas paspārnē.
Jautāts par ģeopolitisko situāciju un veidu, kā Latvijai saglabāt nemainīgi augstu militāro modrību, ministrs atzina – galvenie stratēģiskie draudi un Latvijas atbilde uz tiem aprakstīta jaunajā Valsts aizsardzības koncepcijā turpmākajiem četriem gadiem, ko Saeima apstiprināja šī gada 24. septembrī. Tā paredz pasākumus valsts aizsardzības nodrošināšanai miera, valsts apdraudējuma un kara laikā. Atšķirībā no koncepcijas iepriekšējiem četriem gadiem, šoreiz uzsvars tiek likts arī uz visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu, kas nozīmē visas sabiedrības gatavību un noturību pret dažādām, arī nemilitārām, krīzēm.
Tāpat ministrs apliecināja, ka NBS rūpīgi ievēro preventīvos pasākumus Covid-19 izplatības mazināšanai, un šobrīd ar koronavīrusu saslimušo skaits armijā esot ap 45-50 karavīru. Turklāt NBS turpina sniegt atbalstu arī sabiedrībai – šobrīd galvenokārt ar loģistikas pakalpojumiem, nodrošinot transportu aizsargmasku piegādēm. Ja būs nepieciešams, tad NBS vērtēs iespēju palīdzēt arī citiem dienestiem, līdzīgi kā pavasarī tika sniegts atbalsts Valsts robežsardzei robežu uzraudzībā un kontrolē.
Ministrs arī norādīja, ka valstiskā līmenī jādomā par jauniešu fiziskās sagatavotības uzlabošanu, jo pat Latvijas Olimpiskā komiteja atzinusi, ka šī problēma pastāv. To izjūt arī bruņotie spēki, jo daudziem jauniešiem ir grūtības ar fizisko normatīvu nokārtošanu.
“Sargs.lv” jau rakstījis, ka šobrīd valsts aizsardzības mācības pilotprojekts tiek īstenots vairāk nekā 50 Latvijas skolās, un to apgūst ap 1000 skolēnu. Taču, sākot ar 2024. gadu, valsts aizsardzības mācību plānots ieviest kā obligātu priekšmetu 10. un 11. klašu skolēniem visās valsts vidējās izglītības iestādēs. Valsts aizsardzības mācības mērķis ir veicināt pilsonisko apziņu un patriotismu, kā arī sniegt iespēju apgūt militārās pamatiemaņas un prasmes, veidojot pilsoniski atbildīgus un Latvijai lojālus pilsoņus, kas ir vitāli svarīgi visaptverošajā valsts aizsardzībā.