Reaģējot uz drošības situācijas izmaiņām Eiropā un cenšoties stiprināt reģionālo drošību, Igaunija ir uzsākusi sarunas ar Franciju par iespējamo pievienošanos Parīzes ierosinātajai paplašinātās kodolatturēšanas (no angļu val. – forward nuclear deterrence) iniciatīvai. Par to Eiropas Arktikas samitā Rovaniemi ziņu aģentūrai "AFP" paziņoja Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals (Kristen Michal).
Militārā un stratēģiskā sadarbība Eiropas valstu vidū turpina padziļināties, un Igaunijas valdības vadītājs norāda, ka dalība šāda līmeņa iniciatīvā prasa pamatīgu sagatavošanos un konkrētas valsts spējas.
Vienlaikus K. Mihals atgādināja, ka Igaunija jau šobrīd atrodas zem droša NATO kodolsardzes "lietussarga" un Francija ir nozīmīgs partneris uz zemes – kopš 2017. gada marta NATO paplašinātās klātbūtnes (eFP) ietvaros Igaunijā pastāvīgi dien aptuveni 300 Francijas karavīru.
Arī Francijas vēstnieks Igaunijā Aleksandrs Eskoršija intervijā izdevumam Postimees apstiprinājis, ka Parīze pakāpeniski pāriet uz stratēģiju, kas paredz tās kodolspēku atturēšanas potences paplašināšanu, un par šo jautājumu jau notiek aktīvs divpusējs dialogs ar Tallinu.
Tikai dienu iepriekš par pievienošanos Francijas iniciatīvai oficiāli paziņoja Somija. Somijas prezidents Aleksandrs Stubs uzsvēra, ka šis solis nekādā veidā nedublē un neaizvieto NATO pamatfunkcijas kodolatturēšanā, kas joprojām ir valsts galvenā prioritāte. Tāpat Somija skaidri norādījusi, ka miera laikā tās teritorijā netiks pastāvīgi izvietoti kodolieroči, tomēr pievienošanās nodrošinās iespēju izveidot kopīgu Kodolvadības grupu, veikt kopīgas mācības, kā arī efektīvāk koordinēt stratēģiskos signālus un eskalācijas pārvaldību.
Parīzes virzītās iniciatīvas mērķis ir stiprināt visas Eiropas drošību, padziļinot sabiedroto praktisko sadarbību un rīkojot integrētas mācības.
Līdz šim Francijas ierosinātajai kodolatturēšanas sadarbības iniciatīvai jau pievienojušās tādas valstis kā Lielbritānija, Vācija, Polija, Zviedrija, Nīderlande, Beļģija, Grieķija, Dānija, Norvēģija un Somija. Igaunijas iespējamā pievienošanās būtu nākamais nozīmīgais solis Baltijas reģiona drošības un NATO austrumu flanga papildu aizsardzības nodrošināšanā, lai gan gala lēmums par Tallinas dalību pagaidām vēl nav pieņemts un konsultācijas turpinās.
