NATO plāno Eiropā stiprināt kodolatturēšanas spēkus, ņemot vērā pastāvīgos draudus, kas izriet no krievijas un tās diktatora Vladimira Putina, liecina informācija, kas nonākusi ziņu aģentūras DPA rīcībā.
Cita starpā tiek arī apsvērts, vai Eiropā vajadzētu izvietot papildu ASV kodolieročus.
Kā uzskata eksperti, ASV, iespējams, jau ir nogādājušas atombumbas B61-12 Leikenhītas gaisa spēku bāzē Lielbritānijā.
Ja drošības situācija turpinās pasliktināties, NATO dalībvalstis, kas atrodas tuvāk krievijai, arī Lietuva, Polija un Somija, varētu tikt apsvērtas kā ASV kodolieroču papildu izvietošanas vietas.
Plānos galvenokārt ir iekļauti tā saucamie nestratēģiskie kodolieroči. Šādas bumbas ir paredzētas izmantošanai pret ienaidnieka karaspēku, lidlaukiem, ostām, komandcentriem un citu militāro infrastruktūru. Salīdzinājumā ar stratēģiskajiem kodolieročiem tām bieži vien ir mazāka sprādziena jauda, un tās uz mērķiem paredzēts nogādāt ar iznīcinātājiem, tuvāka darbības rādiusa raķetēm un spārnotajām raķetēm.
Pēc plaša mēroga kodolatbruņošanās, kas notika pēc Aukstā kara beigām, saskaņā ar kodolenerģētikas ekspertu aplēsēm sešās gaisa spēku bāzēs Beļģijā, Itālijā, Nīderlandē, Turcijā un Vācijā noliktavās palika aptuveni 100 bumbas B61-12.
NATO ģenerālsekretārs Marks Rite intervijā DPA neizslēdza iespēju, ka nākotnē Eiropā varētu tikt izvietots lielāks skaits ASV kodolieroču.
Tomēr konfidencialitātes apsvērumu dēļ viņš atteicās komentēt pašlaik notiekošo izvērtēšanu un apspriežu detaļas.
Jūlija vidū notikušajā intervijā Rite sacīja, ka NATO nepārtraukti izvērtē, kādas spējas ir nepieciešamas un kādam būtu jāizskatās alianses kodolatturēšanas līdzekļu kopumam.
