Lietuvas augstākās amatpersonas ir vienisprātis, ka valsts konstitūcijā ietvertais aizliegums izvietot kodolieročus ir novecojis un būtu jāatceļ, ceturtdien paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda).
Pēc sanāksmes ar parlamenta, valdības un frakciju vadītājiem Nausēda norādīja, ka politisko spēku vidū valda plašs konsenss par Konstitūcijas 137. panta neatbilstību mūsdienu ģeopolitiskajai realitātei. Šis pants pašlaik nosaka, ka Lietuvas teritorijā nedrīkst atrasties masveida iznīcināšanas ieroči un ārvalstu militārās bāzes.
Lai gan konceptuāls atbalsts ir sasniegts, politiķu viedokļi atšķiras par tiesisko ceļu šī mērķa sasniegšanai. Prezidents Nausēda uzskata, ka lēmumu var pieņemt pašreizējais Seims, jo deputāti ir saņēmuši vēlētāju uzticības mandātu. No juridiskā viedokļa konstitūcijas grozīšanai nepieciešams divu trešdaļu parlamenta vairākuma atbalsts divos balsojumos ar vismaz trīs mēnešu starplaiku.
Savukārt opozīcijā esošās partijas "Nemunas rītausma" (Nemuno aušra) pārstāvji aizstāv pozīciju, ka šāds stratēģisks jautājums būtu jāizšķir tautas nobalsošanā.
Nausēda uzsvēra, ka Lietuva šobrīd ir palikusi faktiski vienīgā NATO dalībvalsts, kas pati sev noteikusi šādu aizliegumu. Kā piemēru viņš minēja Somiju, kas nesen atcēla līdzīgu ierobežojumu, kurš turklāt bija noteikts likuma, nevis konstitūcijas līmenī.
Lietuvas valsts vadītājs brīdināja, ka būtu patiesi žēl, ja valsts kļūtu par vājo posmu vai pelēko zonu NATO ietvaros.
Diskusijas par konstitucionālajām izmaiņām Viļņā aktualizējušās līdztekus plašākām debatēm par Eiropas kodolatturēšanas arhitektūru. Pagājušā gada pavasarī Francijas prezidents Emanuels Makrons ierosināja izveidot jaunu Eiropas kodolatturēšanas ietvaru, kas partnervalstīm paredzētu iespēju uzņemt Francijas kodolspējīgos stratēģiskos gaisa spēkus. Tāpat šī gada jūnija sākumā medijs "Financial Times" ziņoja, ka ASV apsver iespēju izvietot kodolieročus papildu NATO dalībvalstīs Eiropā.
Lietuvas aizsardzības ministrs Robertas Kaunas apstiprinājis, ka Lietuva aktīvi piedalās šajās sabiedroto diskusijās. Viņš tomēr precizēja, ka jebkāda ASV kodolieroču izvietošana valsts teritorijā tiktu izskatīta tikai krīzes vai kara gadījumā. Savukārt bijusī aizsardzības ministre Dovile Šakaliene jau iepriekš norādījusi, ka Konstitūcijas grozīšana būtu loģisks solis, ja no sabiedrotajiem tiktu saņemti konkrēti priekšlikumi par attiecīgo komponentu izvietošanu.
