Agresorvalsts krievijas sāktais karš Ukrainā ir veicinājis pāreju uz strauji mainīgu, masveidīgu karadarbību, kurai Rietumu armijas šobrīd nav sagatavotas. Tikmēr Krievija ir pierādījusi, ka spēj šai situācijai pielāgoties ātrāk, norāda NATO Sabiedroto transformācijas pavēlniecības komandieris admirālis Pjērs Vandjē, vēsta ASV militārās nozares medijs "Defense News".
Admirāļa P. Vandjē ieskatā atšķirība starp to, kas Eiropai būtu jādara aizsardzības jomā, un tās faktiskajām spējām vairs nenodrošina efektīvu atturēšanu, radot risku potenciālai Krievijas agresijai, ja maskava secinās, ka Eiropa vai NATO ir pārāk vāja, lai pretotos uzbrukumam.
Ar šādu secinājumu admirālis P. Vandjē nāca klajā Parīzes Aizsardzības un stratēģijas forumā 25. martā.
Kā viņš uzsvēra savā runā, Eiropas drošības nodrošināšanai nākamajā desmitgadē nepieciešams “dramatiski palielināt atturēšanas mehānismu ticamību”.
Viņš norādīja, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir izraisījis tehnoloģiju sacensību starp abām karojošajām pusēm. Ukraina ievieš inovācijas, lai kompensētu skaitliski mazākos spēkus, savukārt krievija šai situācijai aktīvi pielāgojas. Šo pārmaiņu rezultātā radies tāds karš, kādu NATO līdz šim nav piedzīvojusi: kaujas laukā ik dienu tiek izmantoti tūkstošiem dronu, tas ir piesātināts ar elektronisko karadarbību, pastāvīga novērošana padara karaspēka pārvietošanos nāvējošu, bet salīdzinoši lētas bezpilota sistēmas iznīcina ne tikai tankus, bet arī karakuģus.
“Šoks ir periods, kurā nepieciešams izgudrot jaunu pasauli, jaunu darbības veidu,” sacīja admirālis P. Vandjē. “To mēs redzam Ukrainā. Trūkst visa, izņemot ienaidnieku, tāpēc viņiem jāizgudro jauns karš. Un tas tuvojas. Arī mūsu pretinieki dara to pašu — viņi izgudro nākamo karu.
Admirāļa ieskatā šā brīža izaicinājums nav vienkārši turpināt iesāktos attīstības plānus, bet izvērtēt, kas nepieciešams drošības uzturēšanai “pilnīgi citā pasaulē”. Masveidīguma atgriešanās karadarbībā ir viens no galvenajiem izaicinājumiem NATO sabiedrotajiem, kuri nav organizēti šāda veida karam, turklāt daudzas Rietumu militārās sistēmas nav ražojamas masveidā.
“Kā mēs tiekam galā ar masveidīgumu?” retoriski jautāja admirālis P. Vandjē. “Cik es redzu, šī pati problēma pastāv arī otrpus Atlantijas okeānam. Ja mēs darīsim vairāk to pašu, mēs neatbildēsim uz šo jautājumu.”
Salīdzinājumam admirālis norādīja, ka Krievija un Irāna saražo simtiem “Shahed” dronu uz katru NATO rīcībā esošo AIM-120 vai AIM-9 raķeti. Pat divkāršojot vai trīskāršojot ražošanu, šo plaisu neizdosies aizpildīt. Lai aizsargātu Eiropu ar “Patriot” pretgaisa aizsardzības sistēmām, to skaitam būtu jābūt desmitkārt lielākam, taču, ņemot vērā septiņu gadu ražošanas ciklu, “tuvāko piecu gadu laikā jūs ar “Patriot” sistēmām aizsargāti nebūsiet,” secināja admirālis.
Viņš arī brīdināja, ka ar vienkāršu aizsardzības izdevumu palielināšanu nepietiks. Kā piemēru viņš minēja Persijas līča valstis, kurām, neraugoties uz ievērojamiem finanšu resursiem, ir grūtības aizsargāt kritisko infrastruktūru pret salīdzinoši lētiem Irānas dronu un raķešu uzbrukumiem. Arī Rietumvalstu nepietiekama sagatavotība rada līdzīgus riskus.
Viņš atzina, ka pielāgošanās ātrums joprojām ir būtiska problēma. Kopīgi finansēti NATO projekti bieži prasa gadus tikai prasību definēšanai, jo dalībvalstis cenšas tajos iekļaut savas specifikācijas. Tikmēr “Shahed” droni kopš incidenta Polijā jau ir saņēmuši vairākus uzlabojumus.
Admirālis uzsvēra, ka Rietumu aizsardzības industrijai nepieciešami “jaunpienācēji, kas spēj darboties atbilstošā tempā”. Tas nepieciešams, lai gan NATO joprojām paļaujas uz tradicionālajiem lielo platformu — iznīcinātāju, aviācijas bāzes kuģu, zemūdeņu un tanku — ražotājiem. Taču arī šīm sistēmām ir jāspēj ātri pielāgoties jaunajiem draudiem.
“Ja jūs šodien nepielāgosiet savas radioelektroniskās cīņas sistēmas, jūsu tanks tiks iznīcināts 10 minūtēs,” sacīja admirālis. “Ja neaizsargāsiet savu fregati pret droniem, tā tiks nogremdēta 10 minūtēs.”
Viņš minēja, ka dažas NATO dalībvalstis plāno vispirms iegādāties fregates un tikai pēc desmit gadiem risināt dronu jautājumu, taču tas rada risku zaudēt šos kuģus jau pirmajā kara naktī.
Šādas mācības savā karā pret Ukrainu ir guvusi arī Krievija, kas apzinās cenu, ko maksā par nepietiekamu aizsardzību pret bezpilota virsmas platformām.
“Es nesaku, ka jāatsakās no fregatēm, jo Atlantijas okeāna vidū medīt “Yasen” klases zemūdeni ar droniem šobrīd nav iespējams,” sacīja admirālis. “Taču Baltijas jūrā jūsu osta var tikt pārpludināta ar droniem — kā Ukraina to jau izdarījusi pret Krieviju.”
Admirāļa ieskatā NATO ir jāizgudro nākamais karš, nevis jāsagatavojas iepriekšējam, “jo iepriekšējo krievi uzskata, ka var uzvarēt, bet nākamo — viņi nezina.
Eiropai jāstiprina atturēšana, lai piespiestu pretinieku pārvērtēt savus aprēķinus. Ņemot vērā sankcijas pret Krieviju un Eiropas rīcībā esošo inženieru potenciālu, Rietumvalstīm jāpierāda, ka tās spēj uzvarēt arī šādā karā.
Admirālis pauda pārliecību, ka Eiropa to spēj, taču uzsvēra steidzamību: “Tas jādara tagad — rīt, nevis pēc desmit gadiem.”
Aprīlī NATO Rumānijā rīkos plaša mēroga pretdronu mācības. Lai gan uzaicinātas visas 32 dalībvalstis, pagaidām pieteikušās tikai 20, piedaloties arī 24 aizsardzības nozares uzņēmumiem.
Kā norādīja admirālis, mācībām iegādāti mērķi 10 miljonu eiro vērtībā, un vairāk nekā nedēļu sešas stundas dienā notiks intensīva šaušana. “Redzēsim, kuri ir tukšu solījumu devēji un kuri — līderi šo divdesmit valstu vidū,” viņš sacīja.
Mācības ļaus NATO valstu lēmumu pieņēmējiem saprast, kuras sistēmas patiešām nodrošina rezultātus kaujas laukā.
Admirāļa ieskatā aizsardzības industrijai nepieciešami arī jauni galvenie veiktspējas rādītāji (KPI), kas atspoguļo mūsdienu karadarbības realitāti — piemēram, izmaksas uz vienu šāvienu, mērogojamība, savietojamība un pielāgojamība. Viņš uzsvēra, ka piegādātāju piesaistes modeļi, kuros “par jaunu koda rindu jāmaksā miljons eiro, ir beigušies — tas vairs nedarbosies.”
Uzstājoties forumā, admirālis aprakstīja arī savu vizīti slepenā dronu rūpnīcā Kijivas rajonā, kur 1000 darbinieku 30 gadus vecas bijušās bērnu aprūpes darbinieces vadībā dienā saražo 3000 dronu, strādājot bez pieslēguma centralizētajam elektrotīklam, lai izvairītos no atklāšanas.
