NATO gatavo aizsardzības pasākumus, reaģējot uz Krievijas bezpilota lidaparātu iekļūšanu Polijas teritorijā. Šīs darbības mērķis ir stiprināt atturēšanas spējas alianses austrumu flangā, ziņo “Bloomberg”, atsaucoties uz informētiem avotiem.
Pēc avotu teiktā, gaidāma ne tikai militāra, bet arī politiska atbilde uz notikušo. Pirmais solis tika sperts jau trešdien, kad NATO ģenerālsekretārs Marks Rite kopā ar citu dalībvalstu līderiem asi nosodīja Krievijas rīcību.
Militārās atbildes koordināciju uzņemsies Sabiedroto spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Aleksus Grinkevičs. Viņš atbild par visas alianses militāro operāciju plānošanu un īstenošanu.
Šobrīd NATO militārā vadība izvērtē situāciju un nosaka, kāda palīdzība vai piegādes varētu būt nepieciešamas. Grinkevičs norādījis:
"Mums vēl daudz kas jāizdara. Šobrīd alianses dalībvalstis strādā pie ieroču modernizācijas, kas palīdzēs samazināt karadarbības izmaksas. Mēs turpināsim šo darbu kopīgi ar visām alianses valstīm."
Viņš arī piebilda, ka NATO mācīsies no šī incidenta un analizēs, kas nepieciešams, lai uzlabotu aizsardzības pozīcijas un efektīvāk reaģētu uz šāda veida ierobežotiem iebrukumiem.
Jau ir zināms, ka Francija un Lielbritānija nosūtīs iznīcinātājus uz Poliju – plānots izvietot “Rafale” un “Eurofighter” lidmašīnas, lai stiprinātu pretgaisa aizsardzību.
Nīderlande paātrina divu “Patriot” zenītraķešu sistēmu nodošanu, kā arī izvieto tuvas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas, dronu pretdarbības kompleksus un nosūta 300 karavīrus.
Savukārt Čehija nosūta uz Poliju trīs “Mi-17” helikopterus kopā ar apkalpēm un aptuveni 100 militārpersonām.