Nav arī pieejamo līdzekļu. Aizsardzības budžets tiek plānots vairākus gadus uz priekšu, un šobrīd ar to ir par maz pietiekamiem munīcijas iepirkumiem.
Lietuvas uzņēmuma "Ostara" īpašnieks Darius Antanaitis minēja Lietuvas uzņēmumu, kas ražo patronas, taču arī tam nav pārliecības par valsts sektora pasūtījumiem.
“Lietuvas armija nav mūsu galvenais klients. Mēs galvenokārt sadarbojamies ar lielākajiem aizsardzības nozares uzņēmumiem, piemēram, "Krauss-Maffei-Wegmann", "Nexeter", "Lockheed Martin" un citiem. Mēs meklējam investorus, lai varētu palielināt savus apjomus un spert nākamo soli,” sacīja uzņēmējs.
Lietuva risina sarunas ar lielāko Vācijas uzņēmumu "Rheinmetall" par artilērijas munīcijas rūpnīcu valstī, savukārt Latvija būvē šaujampulvera rūpnīcu. Arī Igaunija gatavojas aizsardzības rūpniecības parka izveidei. Ir izraudzītas vairākas vietas, kur apsvērt šo projektu, taču pagaidām nav skaidrs, kas un ko šajā parkā ražos.
Igaunijas Aizsardzības ministrijas padomnieks aizsardzības rūpniecības jautājumos Indreks Sirps sacīja, ka valdība cer, ka līdz 2025. gada augustam būs izstrādāts detalizēts plāns, un pašlaik notiek sarunas ar potenciālajiem nomniekiem.
Igaunijas armija izmanto virzienmaiņas sānu mīnas "M-14", kas paredzētas personāla un bruņumašīnu iznīcināšanai. Ražotāja "Eesti Arsenal" valdes loceklis Jenss Haugs sacīja, ka izejmateriālus ir grūti iegūt, un uzņēmumam nākas meklēt izejvielas ārpus Eiropas - Indijā, Vjetnamā un Latīņamerikā.
“Aizsardzības rūpniecība ir smagā rūpniecība. Tā nav kā elektrovelosipēda montāža. Mēs runājam par lielām investīcijām, pētniecību, izstrādi un testēšanu. Tas ir ilgs process, un, iespējams, mums to vajadzēja sākt 1990. gadā,” atzīmēja J. Haugs. Viņš piebilda, ka "Eesti Arsenal" varētu sākt kaujas munīcijas ražošanu līdz gada beigām, taču vēl ir pāragri to droši apgalvot.