Igaunijas uzņēmums "Eesti Arsenal" šogad varētu sākt pilnvērtīgu munīcijas ražošanu

NATO
Sargs.lv/ERR.ee
Igauņu karavīrs
Foto: Igauņu karavīrs Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Ņemot vērā to, ka Eiropas valstis joprojām nav sniegušas pietiekamas garantijas saviem aizsardzības nozares uzņēmējiem, ir jādažādo centieni nodrošināt munīcijas krājumus. Baltijas valstis turpina attīstīt vietējās ražošanas spējas, un, iespējams, ka šogad Igaunijā tiks uzsākta munīcijas ražošana.

Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris ģenerālis Martins Herems atzina, ka zaudējumi, ko mēs šodien varētu nodarīt agresoram, neatbilst Krievijas noteiktajam slieksnim, lai atvilktu vienības no frontes.

"Mēs esam ziedojuši ekipējumu un munīciju. Mums ir jāatbalsta Ukraina. Munīcijas iegāde no ārvalstīm ir visdrošākais variants. Pēdējos gados neesmu redzējis reālas investīcijas tādā munīcijā, kāda mums ir nepieciešama,” atzīmēja ģenerālis M. Herems.

Taču rodas jautājums, ko ir iespējams ražot uz vietas. M. Herems norāda uz Ukrainas piemēru - bezpilota lidaparāti. Divi kilogrami sprāgstvielas masas, 20 procentu iespēja iznīcināt mērķi, bet tas ir arī 20 reižu lētāk nekā prettanku raķete.

“Mēs runājam par sprāgstvielām, kuras var aizlidot piecus vai vairāk kilometrus tālu - vienalga, ar kādu dronu vai reaktīvo dzinējspēka sistēmu. Es uzskatu, ka šo aprīkojumu varētu ražot Igaunijā. Sākot no smagajiem ložmetējiem un to munīcijai līdz pat dažāda veida raķetēm. Es arī uzskatu, ka Igaunija varētu ražot vairāk sensoru. Šodien nav pārliecības par pasūtījumiem. Esmu ticies ar diezgan daudziem uzņēmējiem, kuri uzskata, ka viņi varētu šīs lietas izgatavot, taču viņi nevar būt droši, ka tās tiktu pasūtītas,” atzina M. Herems.

Nav arī pieejamo līdzekļu. Aizsardzības budžets tiek plānots vairākus gadus uz priekšu, un šobrīd ar to ir par maz pietiekamiem munīcijas iepirkumiem.

Lietuvas uzņēmuma "Ostara" īpašnieks Darius Antanaitis minēja Lietuvas uzņēmumu, kas ražo patronas, taču arī tam nav pārliecības par valsts sektora pasūtījumiem.

“Lietuvas armija nav mūsu galvenais klients. Mēs galvenokārt sadarbojamies ar lielākajiem aizsardzības nozares uzņēmumiem, piemēram, "Krauss-Maffei-Wegmann", "Nexeter", "Lockheed Martin" un citiem. Mēs meklējam investorus, lai varētu palielināt savus apjomus un spert nākamo soli,” sacīja uzņēmējs.

Lietuva risina sarunas ar lielāko Vācijas uzņēmumu "Rheinmetall" par artilērijas munīcijas rūpnīcu valstī, savukārt Latvija būvē šaujampulvera rūpnīcu. Arī Igaunija gatavojas aizsardzības rūpniecības parka izveidei. Ir izraudzītas vairākas vietas, kur apsvērt šo projektu, taču pagaidām nav skaidrs, kas un ko šajā parkā ražos.

Igaunijas Aizsardzības ministrijas padomnieks aizsardzības rūpniecības jautājumos Indreks Sirps sacīja, ka valdība cer, ka līdz 2025. gada augustam būs izstrādāts detalizēts plāns, un pašlaik notiek sarunas ar potenciālajiem nomniekiem.

Igaunijas armija izmanto virzienmaiņas sānu mīnas "M-14", kas paredzētas personāla un bruņumašīnu iznīcināšanai. Ražotāja "Eesti Arsenal" valdes loceklis Jenss Haugs sacīja, ka izejmateriālus ir grūti iegūt, un uzņēmumam nākas meklēt izejvielas ārpus Eiropas - Indijā, Vjetnamā un Latīņamerikā.

“Aizsardzības rūpniecība ir smagā rūpniecība. Tā nav kā elektrovelosipēda montāža. Mēs runājam par lielām investīcijām, pētniecību, izstrādi un testēšanu. Tas ir ilgs process, un, iespējams, mums to vajadzēja sākt 1990. gadā,” atzīmēja J. Haugs. Viņš piebilda, ka "Eesti Arsenal" varētu sākt kaujas munīcijas ražošanu līdz gada beigām, taču vēl ir pāragri to droši apgalvot.

Dalies ar šo ziņu