Daudznacionālā štāba “Ziemeļi” pilnas kaujas gatavības sasniegšana iezīmē ceļu uz kaujasspējīgas divīzijas izveidi

NATO
Sargs.lv
Daudznacionālais divīzijas štābs “Ziemeļi”
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Šodien, 7. jūlijā, Ādažu militārajā bāzē norisinājās svinīgā ceremonija par godu daudznacionālā divīzijas štāba “Ziemeļi” pilnas kaujas gatavības sasniegšanai. Ceremonijā vizītes ietvaros piedalījās Dānijas aizsardzības ministra pienākumu izpildītājs Troels Lunds Pulsens (Troels Lund Poulsen), kā arī Latvijas aizsardzības ministre Ināra Mūrniece un daudznacionālā divīzijas štāba “Ziemeļi” komandieris ģenerālmajors Flemings Matiasens (Flemming Mathiasen). Aizsardzības ministre pauda, ka līdz ar pilnas kaujas gatavības sasniegšanu štābs “Ziemeļi” ir spējīgs pilnvērtīgi plānot un īstenot militārās operācijas Baltijā, bet pašreiz nospraustais štāba darbības ilgtermiņa mērķis ir kaujasspējīgas divīzijas izveide.

“Viens no priekšnoteikumiem, lai turpinātu divīzijas attīstību, bija pilnu operacionālo spēju sasniegšana, kas ir izdarīts. Divīzijā dienošo darbs un profesionalitāte ir ļāvusi mums sasniegt to, ko svinam šodien. Mūsu operacionālās spējas papildina un stiprina NATO aliansi un mūsu darbs ir pierādījums tam,” norādīja daudznacionālā divīzijas štāba “Ziemeļi” komandieris ģenerālmajors F. Matiasens.

Pirms svinīgās ceremonijas Latvijas aizsardzības ministre un Dānijas aizsardzības ministra pienākumu izpildītājs tikšanās laikā pārrunāja ar daudznacionālā divīzijas štāba “Ziemeļi” tālāko attīstību saistītos jautājumus un divpusējās sadarbības jautājumus, tai skaitā Dānijas klātbūtnes stiprināšanu Latvijā.

Abi ministri parakstīja kopīgu deklarāciju par daudznacionālā divīzijas štāba “Ziemeļi” tālāko attīstību un Latvijas–Dānijas divpusējās sadarbības stiprināšanu.

Image
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
“Dānija ir apņēmusies nodrošināt savu karavīru būtisku klātbūtni Latvijā, veicot ieguldījumus arī militārajā infrastruktūrā Ādažu militārajā bāzē, lai varētu izvietot līdz 1200 karavīru. Mēs apņemamies sniegt nepieciešamo uzņemošās valsts atbalstu, tostarp attīstīt jaunu militāro poligonu “Sēlija”, sekmējot Latvijā esošo sabiedroto spēku gatavības uzturēšanu,” preses konferencē informēja Ināra Mūrniece.

Jaunnedēļ mēs piedalīsimies NATO samitā Viļņā, kas būs būtisks pieturpunkts Alianses atturēšanas un aizsardzības politikas pielāgošanas ceļā. Varam būt gandarīti par sasniegto progresu pērnā gada samita lēmumu ieviešanā. Kanādas vadībā aktīvi strādājam, lai attīstītu eFP kaujas grupu līdz brigādes līmenim, un mums ir iezīmēta skaidra ceļa karte, lai šo ambīciju sasniegtu,” viņa piebilda.

Jau iepriekš vēstīts, ka no 2024. gada vidus Dānija plāno izvietot Latvijā bāzētajā Kanādas vadītās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā 700 līdz 1200 karavīru lielu bataljonu, kas 4 līdz 6 mēnešus atradīsies Latvijā, bet pārējo gadu būs augstas gatavības stāvoklī Dānijā. Bataljona sastāvs un lielums, kā arī konkrēto rotāciju ilgums būs atkarīgs no NATO un sabiedroto valstu vajadzībām, kā arī drošības situācijas reģionā.

Image
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Reaģējot uz Krievijas pilna apmēra iebrukumu Ukrainā, Dānijas parlaments jau pagājušajā gadā atbalstīja valdības priekšlikumu nosūtīt uz Latviju līdz 1000 Dānijas karavīru, kas Latvijā ieradās 2022. gada 26. aprīlī.

Daudznacionālajam divīzijas štābam “Ziemeļi” sasniedzot pilnu kaujas gatavību, tas ir izpildījis nepieciešamās prasības, lai pilnvērtīgi spētu nodrošināt situācijas izpratni par drošību reģionā, plānot un vadīt militārās operācijas, komandēt vienības, organizēt un īstenot militārās mācības un aktivitātes, kā arī īstenot citus nacionālās un kolektīvās aizsardzības uzdevumus, lai palielinātu iesaistīto valstu bruņoto spēku savstarpējo savietojamību un spēju kopīgi veikt aizsardzības uzdevumus saskaņā ar Ziemeļatlantijas līgumu.

 Daudznacionālais divīzijas štābs “Ziemeļi” Ādažu bāzē tika atklāts 2019. gadā ar mērķi uzlabot Baltijas valstu aizsardzību un stiprināt NATO kolektīvo atturēšanu un aizsardzību. Tas ir efektīvs, militāri spējīgs štābs, kas nodrošina vienotu komandvadību Baltijas reģionā.

Image
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Dalies ar šo ziņu