Stoltenbergs: NATO nostāja ir tāda, ka Ukraina nākotnē kļūs par alianses dalībvalsti

NATO
Sargs.lv/NATO
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba un NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs
Foto: Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba un NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs Foto: NATO

NATO ārlietu ministru sanāksmē tika panākta vienošanās, ka tiks uzsākts darbs pie ilgtermiņa stratēģijas programmas izstrādes Ukrainai, lai brīdī, kad tā uzvarēs karu, būtu iespējams pēc iespējas ātrāk valsti pievienot aliansei. Šāds lēmums pieņemts, lai laicīgi Ukrainu integrētu NATO struktūrās, kas palīdzēs nākotnē veidot tūlītēju savstarpējo savietojamību. Ilgtermiņa plānā paredzēts attīstīt un pilnveidot Ukrainas militārās institūcijas un doktrīnu, lai tā atbilstu NATO standartiem. Ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs atzina, ka NATO dalībvalstu nostāja ir tāda, ka Ukrainai jākļūst par alianses dalībvalsti nākotnē, taču pirms tam ir nepieciešams nodrošināt tās pilnīgu neatkarību.

NATO ārlietu ministru sanāksmes otrajā dienā pievienojās arī NATO Indijas un Klusā okeāna reģiona partneri - Austrālija, Japāna, Jaunzēlande un Dienvidkoreju. J. Stoltenbergs uzsvēra, ka šāda veida plaša sadarbība ir būtiska esošajā situācijā, kad potenciālus draudus demokrātijai rada gan Krievija, gan Ķīna. Sanāksmē tiks apspriesta sadarbības padziļināšana tādās jomās kā kiberaizsardzība, jaunās tehnoloģijas un dezinformācijas apkarošana.

J. Stoltenbergs skaidroja, ka NATO sabiedrotie ir vienoti apņēmībā turpināt un pastiprināt atbalstu Ukrainai, lai tā varētu uzvarēt kā suverēna un neatkarīga valsts. Tāpat NATO turpinās atbalstīt arī citas partnervalstis, kuras saskaras ar Krievijas spiedienu, tostarp Moldovu, Gruziju un Bosniju un Hercegovinu.

Sanāksmē arī tika apspriesti veidi, kā novērst citus draudus un izaicinājumus, ar kuriem saskaras alianse, tostarp tos, kas nāk no dienvidiem. Tāpat tika meklēti risinājumi pieaugošajai stratēģiskajai konkurencei, tostarp Ķīnas pieaugošo tuvināšanos Krievijai.

“Bīstamākā un neparedzamākā pasaulē ir vēl skaidrāk redzams, ka drošība nav reģionāla, bet gan drošība ir globāla. Tas, kas notiek jūsu reģionā, ir svarīgi Eiropai. Un tas, kas notiek Eiropā, ir svarīgi jums. Es domāju, ka karš Ukrainā to skaidri parāda ar tā globālajām sekām. Mēs redzam arī to, ka Ķīna un Krievija sadarbojas arvien ciešāk,” skaidroja NATO ģenerālsekretārs.

Šī brīža situācija pieprasa pārskatīt aizsardzības jomu un tās efektivitāti, tāpēc sanāksmē tika apspriesti alianses dalībvalstu aizsardzības izdevumi. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs izteica cerības, ka Viļņas samitā sabiedrotie vienosies par vērienīgu ieguldījumu aizsardzības jomā, paredzot, ka aizsardzībā jāiegulda vismaz 2% no IKP.

Dalies ar šo ziņu