Somijai jāapsver iespēja pievienoties NATO bez Zviedrijas, otrdien paziņoja Somijas ārlietu ministrs Peka Hāvisto pēc Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana paustās nostājas, ka Zviedrijai nevajadzētu cerēt uz Turcijas atbalstu uzņemšanai NATO pēc sestdienas akcijas, kad pie Turcijas vēstniecības Stokholmā tika sadedzināts Korāns.
"Mums ir jāizvērtē situācija, vai nav noticis kaut kas tāds, kas ilgtermiņā neļautu Zviedrijai virzīties uz priekšu," sacīja Hāvisto, piebilstot, ka šobrīd "ir pāragri ieņemt nostāju šajā jautājumā" un ka kopīga pievienošanās joprojām ir "pirmā iespēja".
Turcija un Ungārija ir vienīgās NATO valstis, kas joprojām nav atbalstījušas Zviedrijas un Somijas uzņemšanu aliansē.
Kā pirmdien sacīja Erdogans, "Zviedrijai nevajadzētu gaidīt no mums atbalstu dalībai NATO," pirmo reizi oficiāli komentējot sestdien notikušo protesta akciju, kuru Zviedrijas policija atļāva, neskatoties uz Turcijas iebildumiem.
Labējais ekstrēmists Rasmuss Paludans sestdien pie Turcijas vēstniecības Zviedrijas galvaspilsētā sadedzināja Korānu.
Zviedrijas līderi nosodīja šo protesta akciju, taču aizstāv zviedru priekšstatu par vārda brīvību.
Paludana sarīkotā protesta akcija vēl vairāk sarežģījusi Zviedrijas centienu iestāties NATO.
Zviedrija un Somija pieteikumu dalībai NATO iesniedza maijā. Turcija ir izvirzījusi vairākus nosacījumus, kas abām valstīm jāizpilda pirms Ankaras atbalsta saņemšanas.
Turcija ir pieprasījusi, lai Zviedrija izdod desmitiem cilvēku, galvenokārt kurdus, kurus Ankara uzskata par teroristiem vai 2016. gadā notikušā valsts apvērsuma mēģinājuma līdzdalībniekiem.
Zviedrijas policijas lēmums atļaut Paludanam realizēt iecerēto protesta akciju pamatīgi saniknojis Ankaru, un tā atcēlusi Zviedrijas aizsardzības ministra plānoto vizīti Turcijā un izsaukusi Zviedrijas vēstnieku.
