Svētdien Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans paziņoja, ka Zviedrijai ir jāizdod desmitiem politisko oponentu, kurus Ankara uzskata par teroristiem, lai Turcija apstiprinātu viņu dalību NATO.
“Pirmkārt, viņiem ir jāizdod aptuveni 130 teroristi, lai mūsu parlaments ratificētu viņu iestāšanās protokolus. Diemžēl viņi vēl to nav izdarījuši,” R.T.Erogans sacīja medijiem.
Ungārijai un Turcijai vēl ir jāratificē Zviedrijas un Somijas kopīgā NATO kandidatūra. Lai gan Budapešta ir paziņojusi, ka atbalstīs militārā bloka paplašināšanos un parakstīs to šī gada sākumā, Ankara turpina vilcināties.
Zviedrija un Somija pagājušā gada jūnijā parakstīja vienošanos, lai mazinātu Turcijas bažas par to iespējamo atbalstu kurdu organizācijām.
Pagājušajā mēnesī Zviedrijas tiesa bloķēja trimdā esošā Turcijas žurnālista izdošanu, kuru R.T.Erdogans identificēja kā vienu no personām, kas Stokholmai bija jāizdod, lai saņemtu Turcijas piekrišanu.
Pagājušajā nedēļā spriedze starp abām valstīm saasinājās pēc tam, kad protestētāji Stokholmā izkāra R.T.Erdogana lelli, liekot Turcijas Ārlietu ministrijai izsaukt Zviedrijas vēstnieku Ankarā. U.Kristersons vēlāk sacīja, ka lelle bija "sabotāžas akts", kura mērķis ir kavēt Zviedrijas centienus pievienoties NATO.
Medijs “The Guardian” atsaucoties uz "augstu Turcijas amatpersonu" informēja, ka valsts, visticamāk, nepabeigs abu Ziemeļvalstu pievienošanās protokolu ratifikāciju pirms nākamajām Turcijas parlamenta vēlēšanām, kas paredzētas jūnijā, taču varētu notikt aprīlī vai maijā.
