NATO aizsardzības ministri spriež par kaujas grupu klātbūtnes palielināšanu Austrumu flangā

NATO I 16.02.2022
Sargs.lv/NATO.int atturēšana drošība Krievija NATO NATO kaujas grupa sabiedrotie

Foto: NATO.int

NATO šobrīd tiek apspriesta kaujas grupas klātesamības palielināšana alianses Austrumu flangā, taču galīgais lēmums vēl nav pieņemts. NATO jau kopš Krievijas radītās krīzes ir palielinājis spēku koncentrāciju alianses Austrumos, un Francija ir paudusi gatavību uzņemties NATO kaujas grupas veidošanu un vadīšanu Rumānijā. Šī kalpotu kā atbildes reakcija Krievijas agresijai Ukrainas pierobežā. “Kamēr mēs strādājam, lai sasniegtu labāko, mums reizē ir jābūt gataviem sliktākajam,” tā pēc NATO aizsardzības ministru pirmās tikšanās dienas uzsvēra NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Šobrīd tiek aktīvi apspriesta NATO paplašinātās kaujas grupas klātbūtnes palielināšana alianses Austrumos. Kopš 2014. gada tā ir tikai augusi, kas ir palīdzējis uzturēt atturēšanas taktiku un rūpīgāk sekot līdzi notikumu attīstībai Krievijā.

“Mēs runājam par NATO kaujas grupas klātbūtnes palielināšanu, taču gala lēmums vēl nav pieņemts. Līdz šim mēs regulāri esam pilnveidojuši un attīstījuši kaujas grupu. Šobrīd mēs plānojam attīstīt NATO klātbūtni pie Melnās jūras. Francija ir paudusi gatavību uzņemties veidot un vadīt kaujas grupu Rumānijā,” atzina NATO ģenerālsekretārs.

Pēc šodienas NATO aizsardzības ministru tikšanās Stoltenbergs preses konferencē atgādināja, ka vēl joprojām Krievijai tiek piedāvāts šo situāciju risināt diplomātiskā ceļā.

“Maskava ir izaicinājusi mūsdienu drošības sistēmu. Krievijas darbības kļūst par “new normal” (red. piez. ierastu situāciju). Krievija ignorē citu valstu drošību un suverenitāti. Mēs nezinām, kas notiks turpmāk, bet redzam to, ko tā ir izdarījusi jau tagad,” sacīja J. Stoltenbergs.

NATO ģenerālsekretārs skaidroja, ka NATO ir aizsardzības alianse, un tā nav drauds Krievijai, ja Krievijai liekas, ka NATO ir drauds, tad ir nepieciešams apsēsties pie galda un visu izrunāt, bet to viņi nevēlas.

“Mums ir nopietni jāreaģē uz Krievijas draudiem, jo vēsture rāda, ka Krievija var iebrukt blakus esošo mazo valstu teritorijās,” uzsvēra J. Stoltenbergs.

Ģenerālsekretārs pirms NATO aizsardzības ministru sanāksmes pauda apņēmību turpināt Krievijas radīto krīzi risināt diplomātiskā ceļā. Šo divu dienu laikā ir paredzēts tikties ar kolēģiem no Ukrainas un Gruzijas, lai apspriestu drošības situācijas pasliktināšanos Melnās jūras reģionā. Tāpat ir plānots tikties arī ar NATO partneriem – Somiju un Zviedriju. Samita noslēgumā tiks apspriesta jaunā NATO stratēģiskā koncepcija, kas tiks pieņemta Madrides samitā jūnijā.

NATO aizsardzības ministri spriež par kaujas grupu klātbūtnes palielināšanu Austrumu flangā

Dalīties ar šīs lapas saturu!