NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa, kas atrodas Lietuvas pilsētā Ruklā, būtu gatava aizsargāt valsti no uzbrukuma dažu stundu laikā, intervijai Lietuvas sabiedriskajam medijam “LRT.lt” apgalvo tās komandieris pulkvežleitnants Hāgens Rupelts.
Tā kā spriedze saistībā ar Krievijas militāro spēku palielināšanu turpina pieaugt, NATO sabiedrotie pirmdien paziņoja, ka tie aktivizē spēkus kaujas gatavībā un nosūta uz Austrumeiropu papildu kuģus un iznīcinātājus.
NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas spēkos pašlaik ir aptuveni 1200 karavīru, un Ruklā bāzēto alianses vienību vada Vācijas karavīri. Rupelts apgalvo, ka esošais karavīru skaits ir pietiekams, lai nodrošinātu atturēšanu. "Es domāju, ka tuvāko divu gadu laikā tie būs aptuveni 1400 vai 1500 karavīru," viņš teica.
Lietuva un Vācija ir vienojušās tuvāko gadu laikā ieguldīt 200 miljonus eiro jaunā militārajā infrastruktūrā Ruklā, būvējot kazarmas, komandu telpas, ēdnīcu un mācību vietas.
Jaunā infrastruktūra būs paredzēta Lietuvas armijas mehanizētajai kājnieku brigādei "Dzelzs vilks", artilērijas un loģistikas bataljoniem un NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai. Būvniecību pa posmiem plānots pabeigt 2023.-2026. gadā.
Jautāts, vai Lietuva būs gatava uzņemt NATO ļoti augstas gatavības vienotos operatīvos spēkus (Very High Readiness Joint Task Force, VJTF), Rupelts pauda pārliecību, ka to ierašanās būs "ļoti raita", piebilstot, ka VJTF izvietošana būs politisks lēmums.
Lietuvā kopš 2017. gada februāra ir izvietota NATO paplašinātās klātbūtnes vienība, un vēl trīs grupas izvietotas Latvijā, Igaunijā un Polijā. Šādu lēmumu NATO līderi pieņēma, reaģējot uz Krievijas agresīvo rīcību Ukrainā un mainīto drošības situāciju reģionā.
Pamatojoties uz Lietuvas Aizsardzības ministrijas datiem, kopš NATO bataljona izvietošanas kopā ar Lietuvas karavīriem rotācijas kārtībā ir mācījušies vairāk nekā 8000 karavīru no Vācijas, Norvēģijas, Nīderlandes, Beļģijas, Čehijas, Islandes, Luksemburgas, Horvātijas un Francijas.
