Redzot ģeopolitiskās situācijas attīstību, mēs nevaram gaidīt 12 gadus, mums aizsardzībā ir jāinvestē ātrāk. Tā šorīt intervijā “Latvijas Radio” atzina Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Runa varētu būt aptuveni 350 miljoni tuvākajiem trīs gadiem, turklāt arī pārējās Baltijas valstis stiprina savu aizsardzību - Igaunija ir piešķīrusi papildus līdzekļus saviem bruņotajiem spēkiem, un tādas pašas diskusijas šobrīd notiek arī Lietuvā.
“Sargs.lv” jau iepriekš ziņoja, ka Aizsardzības ministrija plāno šajā nedēļā pieprasīt papildus finansējumu aizsardzības nozarei. Šobrīd ministrija ir apkopojusi vajadzības, kuras ir nepieciešams realizēt un tuvākajā laikā par to tiks spriests Saeimā, “Latvijas Radio” atzina Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Ministrs intervijā skaidroja, ka šie izaicinājumi, ar kuriem šobrīd saskaramies, diennakts laikā nepazudīs. Tāpat arī Igaunija ir piešķīrusi papildus līdzekļus saviem bruņotajiem spēkiem, un tādas pašas diskusijas šobrīd notiekot arī Lietuvā.
Tie varētu būt aptuveni 350 miljoni tuvākajiem trīs gadiem. Iegūtos finansiālos līdzekļus aizsardzības nozare investētu militāro līdzekļu ražošanas attīstībā, un šie finansiālie līdzekļi palīdzētu iepriekš izvirzītos desmit gadu mērķus sasniegt divu līdz trīs gadu laikā, kas šādos apstākļos ir ļoti svarīgi. A. Pabriks norādīja, ka būtu nepieciešams orientēties, lai nākamajos trīs gados Latvija varētu sasniegt aizsardzības budžetu, kas būtu 2,5 % no iekšzemes kopprodukta.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks intervijā atzina, ka premjers un prezidenta birojs ir mutiski informēts, par šo papildus finansējuma nepieciešamību, taču par to detalizētāk tiks runāts rīt ārpolitikas debatēs. Lai piešķirtu šādu papildus finansējumu, ir nepieciešams Saeimas atbalsts, tāpēc A. Pabriks liek lielas cerības uz deputātu un frakciju atbalstu.
A. Pabriks atzina, ka Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem Bruņotajiem spēkiem ir uzdevis veikt analīzi, kā tuvākajos gados būtu iespējams palielināt zemessardzes, rezervistu un profesionālā dienesta karavīru skaitu. Ministrs skaidroja, ka obligātais militārais dienests būtu visdārgākā metode, taču to arī tik īsā laikā nevarētu nemaz izdarīt. Tāpat ministrs norādīja, ka pastāv arī citas problēmas, ar kurām ir saskārušās tās valstis, kuras jau to ir ieviesušas, proti, ir jāvar ne tikai apmācīt pilsoņus rīcībai krīzes situācijās, bet arī jāspēj tos ārkārtas situācijā pāris stundu laikā mobilizēt.
Taujāts par Rietumu valstu vienotību šajos lēmumus, ministrs atzina, ka ir nedaudz izbrīnīts par Vācijas darbībām, kura bloķēja Igaunijas palīdzības kravu Ukrainai.
Ministrs uzskata, ka tas, kas pašlaik notiek pie Ukrainas robežas, tas parāda, ka Rietumiem nav līdz šim izdevies pārliecināt Kremli agresiju neveikt.
