Aktuāli

Pabriks: To, vai būs karš Ukrainā, zina tikai daži cilvēki Kremlī

Viedoklis
Sargs.lv/Latvijas Radio
Artis Pabriks
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Īstermiņa Krievijas upuris ir Ukraina, bet ilgtermiņā Kremļa galvenais mērķis ir sašķelt Eiropas Savienību un NATO, šodien “Latvijas Radio 1”  raidījumā “Krustpunktā” sacīja Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Viņš piebilst – ja mēs skatāmies uz Krievijas taktiku, tad diemžēl  pašlaik nav redzami centieni virzīt sarunas, lai mazinātu pašas Krievijas radīto krīzi Ukrainā.

Aizsardzības ministrs atzina, ka šobrīd nevar novērot, ka spriedze Ukrainā mazinātos, jo Krievija turpina savilkt savu karaspēku pie tās robežām. Arī februārī gaidāmās militārās mācības Baltkrievijā, visticamāk, kalpos kā aizsegs tam, lai Krievija varētu it kā leģitīmi izvietot savu karspēku un nepieciešamības gadījumā to tur paturēt.

“Baltkrievija jau labu laiku tiek izmantota kā armijas poligons Krievijai un savu neatkarību jau ir pazaudējusi. Krievija turpinās Baltkrieviju izmantot tik ilgi, cik viens tas viņiem būs izdevīgi,” uzskata aizsardzības ministrs.

Viņaprāt, Krievijas rīcība Ukrainā ir nedaudz likumsakarīga, jo līdz šim Rietumi nav spējuši paust stingru nostāju pret Kremli, proti, par bruņoto konfliktu Gruzijā 2008. gadā un Krievijas atbalstīto Krimas okupāciju Krievija līdz šim nav saņēmusi pienācīgu sodu, kas viņiem liktu pārtraukt šādas darbības nākotnē.

“To, vai uzbrukums Ukrainai notiks, to zina tikai daži cilvēki Kremlī. Varbūt pat viņi paši to vēl nezina,” uzskata A. Pabriks.

Šobrīd Krievija atklāti demonstrē, ka viņi vēlas karu. Jau tagad Krievija apšauda Ukrainas teritoriju un lielās armijas savilkšana ir pamats domāt par iespējamu lielāku bruņoto konfliktu. Šobrīd Ukraina tiek provocēta, tiek izdarīti nelieli uzbrukumi, taču lielu bruņotu karu ar plašu iebrukumu nevar realizēt tik nepamanīti. To mēs šobrīd varam novērot, jo tik lielu armijas sastāvu pārvietojoties nav iespējams noslēpt.

“Mēs zinām, ka karavīrus tā vienkārši turēt ilgi teltīs pie robežas nevar. Viņiem kaut kas ir jādara, vai arī jābrauc mājās. Ilgstoša uzturēšanās šādos apstākļos rada ne tikai apgādes problēmas, bet arī pašiem karavīriem var kristies motivācija,” uzskata A. Pabriks.

Aizsardzības ministrs skaidroja, ka šobrīd nav pamata domāt par Latvijas karavīru nosūtīšanu uz Ukrainu, jo Latvijai nekādu līgumu vai vienošanos ar Ukrainu nav. Ukraina nav ne NATO, ne Eiropas Savienības dalībvalsts. Šobrīd Ukraina nevar sūdzēties par cilvēkresursu trūkumu, taču tai ir nepieciešams tehnisko līdzekļu atbalsts, kādu tā jau ir saņēmusi šonedēļ , piemēram, no Lielbritānijas. Arī Latvija šādu atbalstu plāno sniegt, taču šobrīd konkrētus līdzekļus un to skaitu ministrs neminēja.

A. Pabriks skaidroja, ka Latvijai šobrīd nav pamata uztraukties, jo tiešu draudu tai neesot, taču aizsardzības nozarei visu laiku ir jābūt gatavai uz sliktāko scenāriju. Balstoties uz šo nostāju, arī Latvija pēdējā laikā ir aktīvi investējusi savā militārajā industrijā un aizsardzības spēku stiprināšanā, lai nepieciešamības gadījumā varētu atbilstoši rīkoties.

Taujāts par iespējamo obligātā militārā dienesta atjaunošanu Latvijā, aizsardzības ministrs atzina, ka šobrīd ar esošajiem līdzekļiem to nevar ieviest īsā laikā, un par šo dienestu var runāt tikai tad, kad ir izsmeltas visas citas iespējas, kā palielināt NBS sastāvu un to spējas.

“Šobrīd lielas cerības liekam uz valsts aizsardzības mācību, kas spētu sagatavot daudzus cilvēkus rīcībai dažādās krīzes situācijas,” atzina A. Pabriks.

Tāpat šonedēļ aizsardzības ministrs Artis Pabriks ir vērsies pie Valsts prezidenta Egila Levita un premjerministra Krišjāņa Kariņa, lai meklētu iespējas aizsardzības budžeta palielināšanai, kā to pavisam nesen ir darījusi arī Igaunija. Nākamās nedēļas sākumā ir plānots ar konkrētiem priekšlikumiem vērsties atbilstošajās institūcijās, lai šo jautājumu risinātu.

Dalies ar šo ziņu