Īstermiņa Krievijas upuris ir Ukraina, bet ilgtermiņā Kremļa galvenais mērķis ir sašķelt Eiropas Savienību un NATO, šodien “Latvijas Radio 1” raidījumā “Krustpunktā” sacīja Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Viņš piebilst – ja mēs skatāmies uz Krievijas taktiku, tad diemžēl pašlaik nav redzami centieni virzīt sarunas, lai mazinātu pašas Krievijas radīto krīzi Ukrainā.
Aizsardzības ministrs atzina, ka šobrīd nevar novērot, ka spriedze Ukrainā mazinātos, jo Krievija turpina savilkt savu karaspēku pie tās robežām. Arī februārī gaidāmās militārās mācības Baltkrievijā, visticamāk, kalpos kā aizsegs tam, lai Krievija varētu it kā leģitīmi izvietot savu karspēku un nepieciešamības gadījumā to tur paturēt.
Viņaprāt, Krievijas rīcība Ukrainā ir nedaudz likumsakarīga, jo līdz šim Rietumi nav spējuši paust stingru nostāju pret Kremli, proti, par bruņoto konfliktu Gruzijā 2008. gadā un Krievijas atbalstīto Krimas okupāciju Krievija līdz šim nav saņēmusi pienācīgu sodu, kas viņiem liktu pārtraukt šādas darbības nākotnē.
Šobrīd Krievija atklāti demonstrē, ka viņi vēlas karu. Jau tagad Krievija apšauda Ukrainas teritoriju un lielās armijas savilkšana ir pamats domāt par iespējamu lielāku bruņoto konfliktu. Šobrīd Ukraina tiek provocēta, tiek izdarīti nelieli uzbrukumi, taču lielu bruņotu karu ar plašu iebrukumu nevar realizēt tik nepamanīti. To mēs šobrīd varam novērot, jo tik lielu armijas sastāvu pārvietojoties nav iespējams noslēpt.
Aizsardzības ministrs skaidroja, ka šobrīd nav pamata domāt par Latvijas karavīru nosūtīšanu uz Ukrainu, jo Latvijai nekādu līgumu vai vienošanos ar Ukrainu nav. Ukraina nav ne NATO, ne Eiropas Savienības dalībvalsts. Šobrīd Ukraina nevar sūdzēties par cilvēkresursu trūkumu, taču tai ir nepieciešams tehnisko līdzekļu atbalsts, kādu tā jau ir saņēmusi šonedēļ , piemēram, no Lielbritānijas. Arī Latvija šādu atbalstu plāno sniegt, taču šobrīd konkrētus līdzekļus un to skaitu ministrs neminēja.
Taujāts par iespējamo obligātā militārā dienesta atjaunošanu Latvijā, aizsardzības ministrs atzina, ka šobrīd ar esošajiem līdzekļiem to nevar ieviest īsā laikā, un par šo dienestu var runāt tikai tad, kad ir izsmeltas visas citas iespējas, kā palielināt NBS sastāvu un to spējas.
Tāpat šonedēļ aizsardzības ministrs Artis Pabriks ir vērsies pie Valsts prezidenta Egila Levita un premjerministra Krišjāņa Kariņa, lai meklētu iespējas aizsardzības budžeta palielināšanai, kā to pavisam nesen ir darījusi arī Igaunija. Nākamās nedēļas sākumā ir plānots ar konkrētiem priekšlikumiem vērsties atbilstošajās institūcijās, lai šo jautājumu risinātu.
