Trīs mēnešu laikā Krievijas militārās lidmašīnas Baltijas gaisa telpas tuvumā pārtvertas ap 40 reižu

NATO
Sargs.lv/NATO Gaisa spēku pavēlniecība (Allied Air Command)
Image
Baltijas gaisa telpas patrulēšana
Foto: Vācijas bruņotie spēki (Bundeswehr)

Kopš 2020. gada septembra, kad Baltijas gaisa telpas patrulēšanas operāciju (Baltic Air Policing),  pārņēma Itālijas un Vācijas gaisa spēki, abu valstu iznīcinātāji gaisā pacēlušies vismaz 40 reizes, lai identificētu vai pārtvertu Krievijas militārās lidmašīnas. Vidēji tās ir divas reizes nedēļā, kad jāreaģē uz Krievijas gaisa kuģu atrašanos Baltijas tuvumā. Kā norāda NATO Gaisa spēku pavēlniecība, viens no iemesliem, kāpēc tas notiek ar tādu regularitāti, ir Krievijas militārās aktivitātes pieaugums Kaļiņingradas apgabalā.

24/7 režīmā

NATO Baltijas valstu gaisa patrulēšanas operācijā, kurā līdz šim piedalījušās 17 NATO valstis,  Latvijas, Lietuvas un Igaunijas gaisa telpa tiek uzraudzīta 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā. Par to jau kopš 2004. gada aprīļa rotācijas kārtībā rūpējas NATO dalībvalstis ar to rīcībā esošajiem iznīcinātājiem un personālu. Pašlaik par Baltijas gaisa telpas drošību gādā jau 54. rotācija, kurā ir divi Itālijas un divi Vācijas gaisa spēku iznīcinātāji “Eurofighter” un abu valstu atbalsta personāls kopā teju 300 cilvēku sastāvā.

NATO Gaisa patrulēšana sastāv no trim blokiem – gaisa novērošanas un kontroles sistēmas (Air Surveillance and Control System – ASACS), gaisa komandvadības (Air C2) un ātrās reaģēšanas spēkiem (Quick Reaction Alert Interceptor –  QRAI), šajā gadījumā – NATO reaktīvajām lidmašīnām, kuras paceļas gaisā, lai identificētu un pārtvertu gaisa telpas pārkāpējus. Gaisa patrulēšanas uztveršanas ierīces reaģē uz militāriem vai civiliem gaisa kuģiem, kuri gaisa telpā atrodas neatbilstoši starptautiskajiem lidojumu noteikumiem. Bieži vien šādi lidaparāti nespēj pienācīgi sevi identificēt, sazināties ar gaisa satiksmes vadības personālu un iesniegt lidojuma plānus.

Kā norāda NATO Gaisa spēku pavēlniecība, Baltijas gaisa telpas uzraudzībā NATO iznīcinātāji visbiežāk saskaras ar Krievijas militārajām lidmašīnām, kuras lido starptautiskajā gaisa telpā, taču atrodas tuvu Baltijas gaisa telpas robežām. Tādos gadījumos tiek lemts par iznīcinātāju pacelšanu, lai demonstrētu NATO klātbūtni un atturēšanas politiku. Šo lēmumu atkarībā no ģeogrāfiskās un taktiskās situācijas pieņem NATO Apvienoto gaisa operāciju centru Uedemā, Vācijā sadarbībā ar Karmelavā, Lielvārdē un Tallinā izvietotajiem vietējiem Kontroles un ziņošanas centriem.
Image
Baltijas gaisa telpas patrulēšana
Itālijas iznīcinātāji Šauļu bāzē. Foto: Itālijas Gaisa spēki
Itālijas iznīcinātāji Šauļu bāzē. Foto: Itālijas Gaisa spēki

54. rotācija

“Sargs.lv” jau rakstīja, ka šī gada septembrī NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanu no Spānijas, Lielbritānijas un Francijas pārņēma Itālijas un Vācijas Gaisa spēku iznīcinātāji “Eurofighter”. Itālija, kuras iznīcinātāji atrodas Šauļu bāzē Lietuvā, šajā rotācijā ir vadošā valsts, savukārt Vācijas Gaisa spēki nodrošina atbalstu, uzturoties Emari bāzē Igaunijā. Lietuva NATO iznīcinātājus šīs misijas ietvaros Šauļu bāzē uzņēmusi jau kopš pašiem pirmsākumiem – 2004. gada marta. 

Šī ir ceturtā reize, kad Itālija ar saviem iznīcinātājiem piedalās Baltijas gaisa patrulēšanas operācijā,  un misijas vadošā valsts bijusi arī 2015. un 2018. gadā. Turklāt plānots, ka Itālija varētu būt pirmā NATO dalībvalsts, kas Baltijas valstu gaisa patrulēšanas misiju varētu uzņemties veikt veselu gadu no vietas. Vienlaicīgi Itālijas Gaisa spēki nodrošina gaisa telpas patrulēšanas misijas Albānijā, Slovēnijā un Melnkalnē.

Itālijas Gaisa spēku komandu Lietuvā vada pulkvedis Antonio Di Matteo, un tās sastāvā ir vairāk nekā 130 cilvēku. Ikdienā Itālijas Gaisa spēku 36. aviācijas brigāde bāzēta Itālijas pilsētā Gioia del Colle, taču iznīcinātāju apkalpes personāls iekļauts arī no 4. aviobrigādes, kas atrodas Groseto pilsētā, un no 37. aviobrigādes no Trapāni, Sicīlijā.

Image
Baltijas gaisa telpas patrulēšana
Vācijas Gaisa spēku iznīcinātājs vakara treniņa laikā. Foto: Niels Juhlke
Vācijas Gaisa spēku iznīcinātājs vakara treniņa laikā. Foto: Niels Juhlke

Savukārt Vācijas Gaisa spēku iznīcinātāji, kuri šobrīd atrodas misijas sastāvā, izvietoti Emari bāzē Igaunijā. Vācijai šī ir 12. dalības reize Baltijas valstu gaisa patrulēšanas operācijā, piecas reizes tā bijusi vadošā valsts – 2005., 2008., 2009., 2011., un 2012. gadā. Emari gaisa spēku bāzē Igaunijā sabiedroto valstu iznīcinātāji patrulēšanas operācijas ietvaros rotācijas kārtībā uzturas kopš 2014. gada aprīļa, kad NATO, reaģējot uz Krievijas rīcību Ukrainā, paplašināja Baltijas gaisa patruļas misijas apmērus. Laikā no 2014. gada aprīļa līdz 2015. gada septembrim NATO iznīcinātājus savā Malborkas bāzē uzņēma arī Polija, savukārt 2019. un 2020. gadā šajā bāzē mācību ietvaros atradās arī Portugāles Gaisa spēku iznīcinātāji “F-16”.

Šī brīža Vācijas Gaisa spēku izvietojumu vada komandieris pulkvežleitnants Andreas Bekmans (Andreas Beckmann). Iznīcinātāji “Eurofighter” ir no 71. taktiskās aviācijas brigādes “Richthofen” Vitmundē, Vācijā, bet Baltijas gaisa patrulēšanā kopā iesaistīti aptuveni 180 speciālisti gan no šīs, gan citām Vācijas Gaisa spēku vienībām.

Atbalsts Baltijā esošajām NATO kaujas grupām

Papildus galvenajam uzdevumam – aizsargāt Baltijas sabiedroto gaisa telpu, šajā rotācijā esošās reaktīvās lidmašīnas tiek izmantotas arī kā atbalsts NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu un Baltijas valstu bruņoto spēku apmācību procesā.  Kā zināms, šādas NATO kaujas grupas izvietotas visās Baltijas valstīs un Polijā.

Image
Baltijas gaisa telpas patrulēšana
Foto: Itālijas Gaisa spēki
Foto: Itālijas Gaisa spēki

Jebkuru pieprasījums dalībai militārajās mācībās apstiprina NATO Gaisa spēku pavēlniecība un katras valsts atbildīgās iestādes. Piemēram, Itālijas Gaisa spēku iznīcinātāji “Eurofighers Typhoon” Latvijas armijas organizētajās starptautiskajās militārajās mācībās pēdējo mēnešu laikā piedalījušies vairākkārt. “Sargs.lv” jau rakstīja, ka itāļu iznīcinātāji sniedza paraugdemonstrējumus vērienīgo NBS militāro mācību “Sudraba bulta 2020” noslēgumā šī gada oktobra sākumā, gan arī Baltijas bataljona, NATO kaujas grupas Latvijā un ASV kopīgajās mācībās “Winter Shield 2020”, kas noslēdzās 4. decembrī.

Image
JTAC
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Šādu iznīcinātāju un citu sabiedroto gaisa kuģu pārlidojumu organizēšana nacionālo militāro mācību laikā ir labs treniņš arī konkrēto bruņoto spēku gaisa atbalsta kontrolieriem (Joint Terminal Attack Controllers – JTAC), viņi ir tie, kuri sazinās ar pilotiem un apstiprina, ka gaisa telpa ir droša plānoto manevru veikšanai.

Treniņi efektīvākai Baltijas gaisa telpas uzraudzībai

Jau ziņots, ka paplašinātās gaisa uzraudzības ietvaros šī gada oktobrī Vācijas Gaisa spēki Šauļu bāzē izvietoja arī mobilo Gaisa kontroles un ziņošanas centru (DCRC). Tas tika savienots ar NATO integrēto pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmu (NATINAMDS), tādējādi uzlabojot alianses gaisa novērošanas spējas virs Igaunijas, Latvijas un Lietuvas. Centrā pienākumus divu mēnešu garumā veica aptuveni 50 karavīru liela komanda, lai novērotu gaisa telpu, norīkotu un kontrolētu NATO kaujiniekus viņu operācijās, vienlaikus nodrošinot nepārtrauktu operatīvo gatavību arī no tehniskā viedokļa.

Image
Baltijas gaisa telpas patrulēšana
Foto: Niels Juhlke/Vācijas bruņotie spēki
Foto: Niels Juhlke/Vācijas bruņotie spēki

“Sargs.lv” jau rakstīja, ka mobilo Kontroles un ziņošanas centru papildināja arī Šķēdē un Emari Gaisa spēku bāzē izvietotie atbalsta elementi Latvijā un Igaunijā, kuros pienākumus veica aptuveni 100 karavīru.  Iznīcinātāju operācijas Baltijas valstīs kontrolē Karmelavā, Lielvārdē un Tallinā izvietotie vietējie Kontroles un ziņošanas centri (CRC), kurus konkrētu laika posmu atbalstīja arī Vācijas mobilais Gaisa kontroles un ziņošanas centrs. Tā darbība divu mēnešu garumā ir pierādījums NATO spējai izveidot un vadīt sarežģītu gaisa novērošanas un kontroles infrastruktūru lauka nometnes apstākļos.

Augsta gatavība arī pandēmijas apstākļos

NATO galvenais uzdevums arī Covid pandēmijas laikā ir uzturēt gatavību un spēju nekavējoties reaģēt uz jebkādiem draudiem. Tas attiecas arī uz Baltijas gaisa telpas patrulēšanu, ko nodrošina operācijā iesaistītais personāls – piloti un apkalpe uz zemes, kā arī uzņēmējvalstu kolēģi.

Image
Baltijas gaisa telpas patrulēšana
Foto: NATO Gaisa spēku pavēlniecība
Foto: NATO Gaisa spēku pavēlniecība
Kā norāda NATO Gaisa spēku pavēlniecība, lai pasargātu cits citu, arī Baltijas gaisa patrulēšanas misijā tiek ievēroti visi piesardzības pasākumi un pienākumi organizēti tā, lai mazinātu tikšanos klātienē. Situācijai sadarbībā ar Igaunijas un Lietuvas atbildīgajām iestādēm līdzi seko arī NATO militārie mediķi, pastāvīgi uzraugot operācijā izvietoto karavīru veselības stāvokli.

Reaģējot uz Krievijas draugiem pēc Krimas aneksijas, NATO 2014. gadā palielināja savu klātbūtni īpaši Baltijas reģionā, tādējādi demonstrējot atturēšanas politiku.

Lai gaisa patrulēšanu padarītu efektīvāku, kopš 2014. gada Baltijas reģionā pastāvīgi tiek izvietotas vismaz divu sabiedroto valstu iznīcinātāju patruļas. NATO gaisa patrulēšanas misija ir ilgstoša kolektīvās aizsardzības operācija ar mērķi – 24/7 režīmā rūpēties par sabiedroto valstu gaisa telpas uzraudzību un aizsardzību NATO Eiropas spēku virspavēlniecības (Supreme Allied Commander Europe - SACEUR) atbildības zonā.

Image
Baltijas gaisa telpas patrulēšana
Foto: NATO Gaisa spēku pavēlniecība
Foto: NATO Gaisa spēku pavēlniecība

NATO ļoti nopietni attiecas pret savas gaisa telpas drošības un integritātes nodrošināšanu, tāpēc lidaparāts, kas bez iepriekšējas saskaņošanas lido NATO gaisa telpas tuvumā, tiek uztverts par draudu dalībvalstu gaisa satiksmei.

Dalies ar šo ziņu