Valmierā saasinās hibrīdapdraudējums. Pilsētas ielās arvien vairāk parādās iepriekš neredzēti, aizdomīgi vīrieši paramilitārā apģērbā, kuri snaikstās ap kritiskās infrastruktūras objektiem. Ir aizdomas, ka viņi ir bruņoti un gatavojas iespējamām provokācijām un teroraktiem. Lai novērstu apdraudējumu sabiedrībai, pašvaldība aktivizē nesen izstrādāto pilsētas aizsardzības plānu, lai sadarbībā ar aizsardzības, iekšlietu, veselības un pašvaldības dienestiem neitralizētu draudus, nepārtraucot ikdienas pilsētas dzīvi.
Tieši šāds scenārijs, kurā apdraudējuma novēršanā vadošo lomu uzņēmās pašvaldība, šoruden notiekošo visaptverošo valsts aizsardzības mācību “Namejs” laikā tika izspēlēts Valmierā. Kā noritēja mācības, vērot devās arī portāls “Sargs.lv”.
Aizdomīgas darbības pie kritiskās infrastruktūras
Saskaņā ar mācību leģendu to, ka situācija nav droša un aizdomīgi ģērbto personu darbībās saskatāms potenciāls apdraudējums, pirmās fiksē pilsētas novērošanas kameras. Vīrieši — bieži vien vieni un tie paši — pulcējas, pārvietojas un nes sev līdzi dažādas bīstamas kravas, kurās var būt paslēpti ieroči, spridzekļi un bīstamas ķīmiskas vielas.
Šādas grupas sāk pulcēties vienkopus, izveidojot bāzi pamestajā Valmieras gaļas kombinātā netālu no pilsētas kritiskās infrastruktūras objektiem. Līdz ar aizdomīgo personu parādīšanos pilsētā strauji pieaug dažādu sabotāžu skaits.
Lai novērstu draudus, Valmieras pašvaldība sadarbībā ar Zemessardzes 2. Vidzemes brigādi, Valsts policiju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD), Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD) un citām institūcijām izveido Krīzes vadības centru. Tā mērķis atbilstoši pilsētas aizsardzības plānam ir novērst apdraudējumu un saglabāt maksimāli netraucētu kritisko pakalpojumu sniegšanu pilsētas iedzīvotājiem.
Pretinieka neitralizēšana un ķīmiskais apdraudējums
Pirmais solis ir tālākās infiltrācijas apturēšana. Lai novērstu turpmāku pretinieka sabotieru iekļūšanu pilsētā, Valsts policija kopā ar Zemessardzi izveido kontrolpunktus. Tajos tiek pārbaudīts ikkatrs transportlīdzeklis, mēģinot pārtvert pilsētā jau iekļuvušos diversantus un nepieļaut to papildspēku ierašanos.
Pēc tam, sadarbojoties Valsts policijai un Zemessardzei, tiek ielenkta iespējamā sabotieru pulcēšanās vieta. Lai iegūtu informāciju par pretinieka skaitlisko sastāvu, bruņojumu un citiem draudiem, ēka tiek pastāvīgi novērota ar Zemessardzes un Valsts policija bezpilota lidaparātiem.
Līdzko izlūkinformācija apstiprina, ka sabotieru grupa ir bruņota ar automātiskajiem ieročiem un to rīcībā ir bīstamas ķīmiskās vielas, ko tie var vērst pret iedzīvotājiem, tiek pieņemts lēmums par ēkas ieņemšanu un pretinieka neitralizēšanu. Triecienā dodas Valsts policijas Speciālo uzdevumu bataljona (SUB) vīri kopā ar Zemessardzes Speciālo uzdevumu vienību.
Pēc pretinieka kaujinieku neitralizēšanas tiek konstatēts, ka ēkā atrodas vairākas mucas ar bīstamām ķīmiskajām vielām. Lai tās droši transportētu neitralizēšanai, tiek piesaistīti speciālisti ne tikai no VUGD, bet arī no Zemessardzes Aizsardzības pret masu iznīcināšanas ieročiem (AMII) rotas.
No galda spēlēm līdz reālai darbībai
Kā norāda Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes pārstāvji, šādi scenāriji kopā ar novada pašvaldībām un citām institūcijām galda mācībās trenēti kopš 2020. gada mācību “Pilskalns” ietvaros. Šogad gatavība sasniegusi jaunu līmeni — līdzīgi kā citās Vidzemes novada pašvaldībās, arī Valmierā ir izstrādāts Pilsētas aizsardzības plāns, kas paredz praktiskus dienestu sadarbības mehānismus.
Sarunā ar medijiem Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks atzīst — mācības “Namejs 2026” Valmieras novada pašvaldībai un tās izstrādātajam Pilsētas aizsardzības plānam bija pirmais praktiskais eksāmens. Vienlaikus vienas dienas laikā izspēlēti 18 dažādi incidenti, kas notika paralēli, radot reālu stresa vidi mācību dalībniekiem.
Pašvaldības vadītājs uzsvēra, ka šīs mācības bija īpašas ar to, ka tajās netika trenēta tikai viena institūcija vai reakcija uz atsevišķu incidentu. Ņemot vērā, ka pretinieka uzdevums ir sēt haosu, īpaši tika pārbaudīta sadarbības ķēde starp pašvaldību un citām institūcijām — sākot no pirmo hibrīdā uzbrukuma pazīmju identifikācijas līdz lēmumam par spēka struktūru iesaisti un pilsētas ikdienas funkciju nepārtrauktības nodrošināšanai.
J. Baiks arī piebilda, ka pēc pirmo secinājumu apkopošanas oktobrī Valmieras pašvaldības krīzes vadības štābs sanāks uz otrajām mācībām, kurās tiks trenēts arī Civilās aizsardzības komisijas darbs. Zīmīgi, ka šīs mācības pašvaldība plāno aizvadīt speciāli sagatavotā patvertnē. Tāpat tiks testēti jauni informācijas apmaiņas kanāli — rācijas un īpaša mobilo sakaru sistēma, kas ļauj izmantot tālruņus pat tad, ja nav sakaru tīkla pārklājuma.
Viņš gan uzsvēra — pirmās praktiskās mācības iezīmējušas nepieciešamos uzlabojumus ne tikai pašvaldības procedūrās, bet arī valsts likumdošanā.
Mācībās gūtās atziņas izmantos arī nākotnē
Dalībnieku un novērotāju statusā Valmieras novada pašvaldības krīzes vadības štābā darbojās arī Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes vadība. Kā sarunā ar medijiem norādīja Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes štāba priekšnieks pulkvežleitnants Armands Ķesters, pirmās praktiskās mācības vislabāk parāda uzlabojumus, kas pašvaldībai veicami, precizējot standarta darbības procedūras (SOP), lai darbs būtu efektīvāks.
Zemessardzes 2. Vidzemes brigāde informē, ka šobrīd pilsētu aizsardzības plāni ir izstrādāti visās Vidzemes pašvaldībās. To darbību praksē daudz plašāk plānots pārbaudīt nākamgad paredzētajā visaptverošo valsts aizsardzības mācību “Namejs” ciklā.
