Zemessardzes kaujas inženieru vienību pārstāvji Mičiganas Nacionālās gvardes mācību “Northern Strike” laikā sevi pierādījuši ne tikai līdzdarbojoties brigādes līmeņa kaujas plāna izstrādē, bet arī piedaloties praktiskā šķēršļu izveidē un pretinieka šķēršļu likvidācijā. Kā mācību laikā portālam “Sargs.lv” atzina Zemessardzes kaujas inženieri, liela daļa mācībās gūto atziņu paredzēts pārņemt un ieviest arī Latvijā – gan brigādes, gan bataljona līmeņu operāciju plānošanā.
Kopumā Latviju mācībās pārstāvēja trīs Zemessardzes inženieri, kuri tika integrēti Mičiganas Nacionālās gvardes brigādes līmeņa kājnieku vienībā.
Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes inženieru rotas komandiere kapteine Daiga Ilmaste pildīja inženiera - plānotāja virsnieka pienākumus brigādes līmeņa taktiskajā operāciju centrā (TOC), atbalstot brigādes komandieri jautājumos, kas saistīti ar inženieru darbu visas operācijas laikā.
Savukārt Zemessardzes 1. Rīgas brigādes Inženieru rotas inženieru kaujas vada komandieris virsleitnants Roberts Zariņš un kaprālis Igors Kazakovs vairāk pievērsās praktisko uzdevumu izpildei, kopā ar ASV Mičiganas Nacionālās gvardes kolēģiem darbojoties kaujas laukā ar ASV vienībām.
“Iepriekšējās dienās nebija mierīgāk,” stāsta kapteine D. Ilmaste. Kopš taktiskā operāciju centra izveides lauka apstākļos pret to tika vērsti vairāki, tiesa, nesekmīgi dronu uzbrukumi, kurus izdevies novērst. Tāpat pret operācijas centru vērsts gāzu uzbrukums. Kā atzīst Daiga, strādāt šādos apstākļos ir ārkārtīgi grūti, tomēr karavīram šāda pieredze ir nepieciešama.
Pamats – pareiza plānošana
Kā stāsta kapteine D. Ilmaste, viņas uzdevums visas operācijas laikā bija apkopot un sagatavot kritisko informāciju par apvidu, dabīgajiem un mākslīgajiem šķēršļiem, kā arī apkopot pašu spēku pieejamo ekipējumu to pārvarēšanā. Paralēli tika analizēts arī pretinieka militārais un inženieru ekipējums draudzīgo spēku šķēršļu pārvarēšanai, šos faktorus arīdzan iekļaujot aizsardzības operācijas plānā.
Viņa neslēpj – brigādes komandieris viņas sagatavoto plānu atzinis par labi izstrādātu. Tiesa, tas neesot nācies viegli, jo mācību “Northern Strike 22” laikā pie plānošanas bija jāstrādā 24 stundas teju bez atpūtas. Daiga saka – miega bads visu mācību laikā bijis īpaši izteikts, būtiski apgrūtinot plānošanas uzdevumu izpildi, taču ar to izdevies tikt galā. Taču papildu izaicinājumus radījuši nosacītā pretinieka veiktie uzbrukumi.
“Tas apgrūtina mūsu darbu, jo darbs tiek pārtraukts. Piemēram, tika veikts gāzu uzbrukums, kura laikā tika atslēgti ģeneratori, lai mazinātu gāzu kaitīgo ietekmi uz personālu. Noreaģēts tika ļoti ātri. Tas nozīmē, ka mācību laikā paralēli tiešajiem plānošanas uzdevumiem tika atstrādātas un pilnveidotas arī citas, piemēram, ar personāla drošību saistītās procedūras, kas ir ārkārtīgi būtiski,” stāsta kapteine D. Ilmaste.
Viņa lieliski izprot plānošanu un to, kā plānošanas procesā sadarboties ar augstāko vienības vadību un kā pavēles tālāk nodot vienībām. Tāpat ne mazāk svarīga ir Daigas spēja saplānot precīzu laiku konkrēto uzdevumu izpildei. Piemēram, 15 stundu operācijas izpildes laikā, viņa precīzi zināja, cik daudz laika nepieciešamas, piemēram, ekskavatoram konkrēta šķēršļa vai aizsargpozīcijas izveidei. Tas viennozīmīgi liecina ne tikai par Latvijas kā mūsu partneru profesionalitāti, bet arī par Latvijas bruņoto spēku spējām,” sacīja kapteinis S. Vandintels.
Inženieru darbi līdz šim neparedzētos apstākļos
Kamēr kapteine D. Ilmaste mācību “Northern Strike 22” laikā kopā ar ASV virsniekiem trenēja spējas plānošanā, Zemessardzes 1. Rīgas brigādes Inženieru rotas inženieru kaujas vada komandieris virsleitnants Roberts Zariņš un kaprālis Igors Kazakovs ASV inženieru pieredzi iepazina lauka apstākļos.
Kā norāda virsleitnants, kaujas apstākļos inženieriem darbu jāspēj veikt ne tikai ideālos apstākļos, bet gan tad, kad to iespējams darīt, turklāt, ievērojot maksimālu gaismas disciplīnu. Citiem vārdiem – jāspēj būvēt un rakt nakts laikā, nelietojot nekādu papildu apgaismojumu. Tieši tas ticis pārbaudīts “Northern Strike” ietvaros.
“Mums bija iespēja pastrādāt kopā ar konstrukcijas vadu, kura rīcībā ir dažāda veida traktori un buldozeri. Mēs ar tiem darbojāmies gan dienas gaišajā, gan tumšajā laikā,” stāsta virsleitnants R. Zariņš, atzīstot, ka pozīciju iekārtošana nakts laikā bijusi vissarežģītākā.
Kā stāsta virsleitnants Roberts Zariņš, šāds ierakumu rakšanas veids nav viegls. Inženieriem jāstrādā komandā – kamēr viens sēž traktorā ar nakts redzamības iekārtu, otrs ārā ar fosforiscējošajiem marķieriem rāda signālus, kur likt ekskavatora kausu. “Pat ja tev ir nakts redzamības ierīce, sēžot ekskavatorā no kabīnes tu neko daudz neredzi. Turklāt jārēķinās, ka šādā veidā pozīcijas izveides prasa divas reizes ilgāk laika nekā, ja tas tiktu darīts dienas laikā,” viņš atzina.
Ceļa maize Latvijai
Kā atzīst Zemessardzes inženieri, dalība mācībās “Northern Strike” bijusi vērtīga, jo tajās bijusi iespēja iepazīt ASV pieredzi mācību rīkošanā, kā arī to salīdzināt ar Latvijas praksi militāro mācību rīkošanā. Kā atzīst inženieri – ASV bruņotajos spēkos dažādu veidu vienību savstarpējā sadarbība ir izteiktāka.
“Mans ieteikums būtu jebkurai Zemessardzes brigādei, kura plāno tāda vai citāda rakstura operācijas, nebaidīties no citu vienību ekspertiem savās plānošanas daļās. Svarīga ir ne tikai plānošanas virsnieka kā savas jomas eksperta zināšanas, bet arī viņa praktiskā pieredze. Piemēram, strādājot pie kopējā brigādes plāna arī mums jābūt spējīgiem analizēt dažādus draudu veidus. Praktiski runājot, mums štābos vajag pretgaisa speciālistus, militārās policijas pārstāvjus, gadījumā, ja operācijas laikā ir saskarsme ar civilpersonām. Tāpat nevajag kautrēties izmantot aizsardzības pret masu iznīcināšanas ieročiem speciālistu zināšanas. Operācijas plāns nav viena cilvēka produkts, bet gan vairāku cilvēku un speciālistu sadarbības gala rezultāts. Tas ir komandas darbs,” secina kapteine D. Ilmaste.
“Latvijā mēs pagaidām inženierus un citu jomu speciālistus turam nostatus no kājnieku vienībām, bet šie speciālisti ir jāsāk integrēt kājnieku vienībās. Ir svarīgi, lai kājnieki saprastu, ko dara inženieri, bet inženieri spētu labāk izprast kājnieka ikdienu. Ja šī sadarbība būs aktīvāka, arī rezultāts būs labāks,” uzskata virsleitnants R. Zariņš.
