Vēl martā lauku pie Punduriem klāja sniegs, dubļi apgrūtināja smagās tehnikas kustību, bet Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes kaujas inženieri tikai sāka veidot pirmās “pūķa zobu” rindas. Tagad darbi Latvijas–Krievijas robežas tuvumā turpinās jau ievērojami plašākā apjomā – aizsardzības līnijas aprises kļuvušas skaidri saskatāmas arī apvidū.
Pagājušajā nedēļā “Sargs.lv” atkārtoti apmeklēja Punduru apkārtni, kur Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes inženieri sadarbībā ar brigādes bataljoniem turpina izbūvēt Baltijas aizsardzības līnijas Latvijas posmu. Komersanti uz objektu nogādā betona pretmobilitātes šķēršļus, savukārt karavīri organizē to izkraušanu, izvietošanu un darbu norisi apvidū.
Lai būvmateriālus varētu nogādāt paredzētajās vietās, ar zemju īpašniekiem tiek saskaņoti piekļūšanas maršruti. Smago kravu kustība iespēju robežās tiek sadalīta pa dažādiem ceļiem, lai samazinātu to noslodzi un pēc iespējas nesabojātu vietējo infrastruktūru.
Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes Inženieru rotas virsseržants seržants Edgars Briedis skaidro, ka katrs “pūķa zobs” ir aptuveni pusotru metru augsta un 1,3 metrus plata betona konstrukcija, kas sver ap pusotru tonnu. Šķēršļi tiek savstarpēji savienoti, lai pretinieks tos nevarētu vienkārši pārvietot vai aizvilkt katru atsevišķi.
“Šie ‘pūķa zobi’ ir paredzēti pret tehniku. Tie tiks savienoti kopā, lai pretinieks nespētu vienu šķērsli izraut no kopējās rindas. Tas viņam būs būtisks kavēklis,” norāda seržants Briedis.
Betona konstrukcijas nav paredzētas kā atsevišķa un pašpietiekama barjera. Tās tiks kombinētas ar prettanku grāvjiem, dabiskajiem šķēršļiem, tostarp mežiem un purviem, kā arī citiem pretmobilitātes risinājumiem. Šādas šķēršļu kombinācijas liktu pretiniekam izmantot vairākus inženiertehniskos līdzekļus un patērēt daudz vairāk laika to pārvarēšanai.
Tieši laika iegūšana un pretinieka manevra spēju ierobežošana ir viens no galvenajiem Baltijas aizsardzības līnijas uzdevumiem. Šķēršļiem jāaptur, jāsadala vai jānovirza pretinieka vienības uz vietām, kur tās iespējams efektīvāk apkarot ar Nacionālo bruņoto spēku rīcībā esošajām ieroču sistēmām. Aizsardzības līnija netiek veidota tikai tieši gar robežu – šķēršļu sistēma paredzēta arī valsts teritorijas dziļumā.
Miera laikā apvidū netiks izvietoti sprāgstošie šķēršļi. Taču militāra apdraudējuma gadījumā pašlaik izbūvētās nesprāgstošo šķēršļu līnijas varēs papildināt ar mīnām un citiem līdzekļiem, izveidojot vienotu un savstarpēji papildinošu aizsardzības sistēmu.
Pašlaik Zemessardzes 2. Vidzemes brigādei uzticēta aptuveni sešus kilometrus gara posma izbūve, bet savos atbildības rajonos darbus veic arī Zemessardzes 3. Latgales brigāde. Pieaugot civilās būvniecības uzņēmumu iesaistei, NBS kaujas inženieri turpinās sniegt profesionālu atbalstu, jo viņiem jau uzkrāta praktiska pieredze militāro šķēršļu precīzā izvietošanā.
“Darba kvalitāte ir ļoti augsta. ‘Pūķa zobi’ ir izvietoti precīzos attālumos un vienā līnijā. Cilvēki šeit strādā ar lielu atbildību un mīlestību pret savu zemi,” uzsver seržants Briedis.
Martā sāktie darbi Punduros bija viena no pirmajām praktiskajām Baltijas aizsardzības līnijas izbūves fāzēm uz valsts pārņemtajām zemēm. Vasarā, kā toreiz prognozēja NBS pārstāvji, šķēršļu izvietošana kļuvusi daudz intensīvāka. Baltijas aizsardzības līnija ir vienota ķēde, taču katra valsts savu posmu būvē, pielāgojoties vietējam apvidum. Kamēr Lietuvā ir daudz atklātu teritoriju, Latvija un Igaunija vairāk fokusējas uz dabiskās veģetācijas un nocietinātu bunkuru sistēmu izmantošanu. Kopumā Baltijas aizsardzības līnijas izveide plānota līdz 2028. gadam, taču arī pēc tam tā tiks uzturēta, pilnveidota un papildināta ar jaunām tehnoloģijām.
