NBS Apvienotā štāba virsnieks: Ukraina uzlauzusi krievijas debesis; agresori ir apjukuši

Latvijā
Sargs.lv
Nokritušā Ukrainas drona atlūzas Latgalē
Foto: NBS

Agresorvalsts krievijas teritorija vairs nav “drošā aizmugure”, kuru nesasniedz Ukrainas aizstāvju pretuzbrukumi, bet gan aktīva karadarbības zona, kurā ik dienu notiek uzbrukumi militārajam un ekonomiskajam potenciālam. Tā pēdējā laika gadījumus, kad Latvijas teritorijā nokrituši nomaldījušies Ukrainas uzbrukuma droni, portāla “Sargs.lv” podkāstā “Droši ir zināt” skaidro NBS Apvienotā štāba virsnieks pulkvedis Māris Tūtins.

Viņš uzsver – Ukraina jau piekto gadu cīnās ar pārspēku krievu okupantu iebrukumā. Taču, spriežot pēc pēdējo nedēļu ukraiņu panākumiem, tās militārā industrija sekmīgi uzsākusi masveida tālās darbības dronu ražošanu, ar ko krievu pretgaisa aizsardzība netiek galā.

Tas nozīmē, ka uzbrukumi kremļa režīmam tik ekonomiski svarīgajai enerģētikas nozarei pieaugs. Savukārt uzbrukumu rezultātā liesmojošā krievu ostu infrastruktūra Baltijas jūras piekrastē liecina, ka agresoru lielība par nepārspējamo krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmu nesaskan ar realitāti.

Ko kremlis dara situācijās, kad nespēj tautai izskaidrot savu vājumu un izgāšanos? Tas melo. Šis nav ne izņēmums, ne pirmā reize, kad tā notiek. Tiesa, kremļa izplatītie meli šoreiz ir daudz bīstamāki un vērsti gan uz taisnošanos par izgāšanos, gan uz augsnes sagatavošanu situācijas destabilizācijai Baltijas valstīs.

Nokrituši kaujas droni Latgalē – sekas krievijas karam

Kā raidierakstā norādīja pulkvedis M. Tūtins, Ukraina par savu neatkarību pret krievu agresoriem varonīgi cīnās jau vairāk nekā 1500 dienas. Lai gūtu pārākumu pār iebrucēju, Ukrainas aizstāvji devuši vēl nebijušu grūdienu bezpilota tehnoloģiju attīstībā. Sistēmas kļūst efektīvākas, un tās tiek vērstas pret krievijas vājajām vietām – energoresursu infrastruktūru. Šādi Ukraina atradusi veidu, kā ar salīdzinoši lētiem un pieejamiem līdzekļiem nodarīt būtisku kaitējumu agresoram.

Image
Degošā krievijas Ustj Lugas osta pēc Ukrainas dronu uzbrukuma
Foto: Degošā krievijas Ustj Lugas osta pēc Ukrainas dronu uzbrukuma / Ukrinform
“Protams, krievi to apzinās un ar visiem līdzekļiem vēršas pret ukraiņu dronu uzlidojumiem, tostarp ar elektroniskās karadarbības metodēm. Tāpēc atsevišķos gadījumos Ukrainas droni ielido kaimiņvalstīs. Tā notika Rumānijā, Moldovā, Polijā, Lietuvā, Igaunijā un Somijā. Jāsaprot – krievijā notiek karš, un par to nav jābrīnās,” atzīst pulkvedis M. Tūtins.

NBS Apvienotā štāba virsnieks skaidro – šobrīd krievijas ziemeļrietumu apgabali vairs nav “drošā aizmugure”, bet aktīva kara zona.

“Pēdējo nedēļu sekmīgi veiktie Ukrainas uzbrukumi krievu naftas pārstrādes un eksporta infrastruktūrai demonstrē, ka viņu pretgaisa aizsardzība ar šiem uzbrukumiem vairs netiek galā. Iemesli vēl nav zināmi, bet fakts ir redzams – Ukraina var veikt efektīvus triecienus pa krievijas dziļo aizmuguri,” viņš paskaidroja.
Image
Ukrainas bruņoto spēku izmantotais uzbrukuma drons "Lyuti" / militarnyi.com
Foto: Ukrainas bruņoto spēku izmantotais uzbrukuma drons "Lyuti" / militarnyi.com

Kā atzina pulkvedis M. Tūtins, šobrīd Ukrainas bruņotie spēki ar saviem kaujas droniem faktiski saimnieko krievijas gaisa telpā, iznīcinot galvenos krievijas kara finansēšanas avotus – naftas un naftas produktu eksporta ostas Ustjlugā un Primorskā pie Baltijas jūras, kā arī Novorosijskā Melnās jūras akvatorijā.

Pretgaisa aizsardzība strādā, taču ir lietas, kas jāzina iedzīvotājiem

Nesenie gadījumi, kad Latvijas teritorijā konstatēta citu valstu kaujas dronu ielidošana, nav pirmie šāda veida gadījumi. Kopš 2024. gada, kad Latvija pirmo reizi saskārās ar šiem draudiem, valsts austrumos pastāvīgā dežūrā atrodas NBS pretgaisa aizsardzības vienības.

Kā stāsta pulkvedis M. Tūtins, ikviens šāds incidents liek mācīties un koriģēt ieviestās drošības procedūras, un tajās pastāvīgi tiek veikti uzlabojumi.

“Pēdējās nedēļas ir pierādījušas, ka mēs ar savām sistēmām varam redzēt, identificēt un informēt sabiedrību. Abās reizēs NBS pretgaisa aizsardzības mobilās vienības tika paceltas pēc trauksmes un devās uz iepriekš sagatavotajām šaušanas pozīcijām, taču drons nokrita ātrāk. Vēlreiz uzsveru – Latvijā joprojām ir miera laiks, kas bruņotajiem spēkiem neļauj atklāt uguni pa gaisa mērķiem no jebkuras vietas. Jebkura izšauta munīcija kaut kur kritīs, un mēs nevēlamies, lai tā apdraudētu iedzīvotājus,” skaidroja pulkvedis.
Image
NBS pretgaisa aizsardzības grupa kaujas pozīcijā Latgalē / Gatis Dieziņš / Aizsardzības ministrija
Foto: NBS pretgaisa aizsardzības grupa kaujas pozīcijā Latgalē / Gatis Dieziņš / Aizsardzības ministrija

Vaicāts, vai esošo pretgaisa aizsardzības vienību skaitu nevajadzētu palielināt, NBS Apvienotā štāba virsnieks atzina, ka šāda resursu izlietošana nebūtu racionāla. Tas varētu ietekmēt NBS jaunās maiņas – valsts aizsardzības dienesta karavīru – apmācību, kā arī zināšanu apguvi darbam ar jaunajām tehnoloģijām, piemēram, pārtvērējdroniem.

“Tiklīdz mēģināsim šo apli saīsināt, radīsies ilgtermiņa problēmas – cilvēki nevarēs celt savu kvalifikāciju,” viņš piebilda.

Atbildot uz jautājumu par sabiedrības apziņošanu, pulkvedis M. Tūtins atzina, ka kopumā tā bijusi apmierinoša, jo pēdējā incidentā informācija tika operatīvi nodota Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, kas nekavējoties brīdināja iedzīvotājus.

Vienlaikus ir lietas, kas iedzīvotājiem jāzina pašiem un jāizskaidro bērniem.

“Ja iedzīvotāji atrod kaut ko līdzīgu nokritušam dronam, nekādā gadījumā to nedrīkst aiztikt. Tam nedrīkst tuvoties, un nekavējoties jāziņo pa ārkārtas numuru 112. Nokritušajos dronos var būt sprāgstvielas. Diemžēl Ukrainā ir daudz traģisku piemēru, kad bērni aiztiek šādus atradumus. Neaiztiekam, netuvojamies, ziņojam un mācam to saviem bērniem,” uzsvēra pulkvedis.

Kārtējā krievu pret Latviju vērstā ietekmes operācija

Nespējot tikt galā ar ukraiņu dronu uzbrukumiem, krievijas režīma propagandas aparāts meklē veidus, kā sabiedrībai skaidrot savu nespēju nodrošināt efektīvu pretgaisa aizsardzību. Kā stāsta pulkvedis M. Tūtins, jo grūtāk to izdarīt, ņemot vērā iepriekšējo gadu pašslavināšanos par “pasaulē spēcīgāko pretgaisa aizsardzības sistēmu”. Kā pierādījuši Ukrainas uzbrukumi – tā nestrādā.

“Pēkšņi visa krievijas Baltijas jūras piekraste deg, turklāt ļoti intensīvi. Režīmam tas ir jāpaskaidro savai sabiedrībai. Viņiem ir grūti atzīt, ka Ukraina, kurai krievija pretlikumīgi uzbruka, kara laikā ir kļuvusi spēcīgāka. Tāpēc tiek meklēti citi attaisnojumi un atdzīvināts vecais ‘Baltijas fašistu’ naratīvs,” skaidro virsnieks.

Kā novērojis pulkvedis M. Tūtins, sākotnēji atsevišķos kremļa propagandistu “Telegram” kanālos, vēlāk arī lielākajos propagandas medijos un pēc tam amatpersonu – kremļa preses sekretāra Dmitrija Peskova un tā sauktās krievijas ārlietu ministrijas pārstāves Marijas Zaharovas – paziņojumos arvien vairāk tiek izplatīti meli, ka Latvija, Lietuva, Igaunija un Somija esot atvērušas savu gaisa telpu Ukrainas bruņotajiem spēkiem dronu triecieniem.

Lai gan šādi apgalvojumi ir acīmredzami nepatiesi, kremlis tos cenšas aktīvi izplatīt. Bīstami ir tas, ka šo melu izplatīšanā iesaistās arī vietējie pretvalstiski noskaņoti cilvēki.

“Diemžēl Latvijā netrūkst prokrievisku elementu, kas šos melus izplata tālāk. Tas nav pieļaujami, jo šādi var tikt radīti iegansti pret Latviju vērstām agresīvām darbībām. Ar šādiem gadījumiem jāstrādā drošības iestādēm – tā ir apzināta dezinformācijas izplatīšana, un atsevišķos gadījumos var runāt pat par valsts nodevību,” uzsvēra pulkvedis M. Tūtins.

Viņš piebilda, ka nav pieļaujama situācija, kurā Latvijā dzīvojoši krievijas atbalstītāji, izplatot kremļa melus, faktiski aicina krieviju uz agresiju pret Latviju.

Pilnu raidieraksta “Droši ir zināt” interviju ar pulkvedi M. Tūtinu meklējiet portāla “Sargs.lv” YouTube kanālā: https://www.youtube.com/watch?v=83ICJBWuCyk

Dalies ar šo ziņu