Šodien Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rindās dien ne viens vien augstākais virsnieks vai instruktors, kurš savas gaitas militārajā jomā uzsācis Jaunsardzes kustībā pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados. Vairāk nekā 30 gadu pastāvēšanas laikā Jaunsardze ir paplašinājusies ne tikai skaitliski, bet arī kvalitatīvi. Šobrīd Jaunsardzes centrs nodrošina Valsts aizsardzības mācības īstenošanu Latvijas vispārizglītojošajās skolās. Arī jaunsargu skaits turpina pieaugt.
Par to, kāda šodien ir Jaunsardzes loma ne tikai jaunatnes patriotiskajā audzināšanā, bet arī jaunās paaudzes NBS karavīru sagatavošanā, sarunā ar “Sargs.lv” stāsta Jaunsardzes centra direktors pulkvedis Valts Āboliņš.
Jaunsardzes attīstība un loma mūsdienās
Jaunsardze Latvijā laika gaitā ir kļuvusi par būtisku elementu gan jauniešu izglītošanā, gan valsts aizsardzības sistēmas stiprināšanā. Daudzi mūsdienu NBS komandieri un instruktori savas pirmās iemaņas un interesi par militāro jomu guvuši tieši Jaunsardzē, kas apliecina šīs kustības ilgtermiņa ietekmi. Pulkvedis Valts Āboliņš uzsver, ka viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir nevis radikāli mainīt jau izveidoto sistēmu, bet saglabāt un attīstīt to, kas veiksmīgi darbojas, vienlaikus ieviešot nepieciešamās izmaiņas, balstoties uz reālām vajadzībām.
Mūsdienās Jaunsardze vairs nav tikai militāri orientēta organizācija, kā tas bija tās pirmsākumos. Tā kļuvusi par plašu interešu izglītības platformu jauniešiem vecumā no 10 līdz 21 gadam, kurā tiek attīstītas gan praktiskas prasmes, gan personības īpašības. Organizācija šobrīd ir viena no lielākajām interešu izglītības formām Latvijā, apvienojot vairāk nekā 9000 jauniešu, un pēdējā gada laikā vien tai pievienojušies vēl vairāki simti jaunsargu.
Papildus tam Jaunsardze veic arī nozīmīgu sociālo funkciju, īpaši reģionos, kur jauniešiem bieži vien ir mazāk iespēju iesaistīties dažādās aktivitātēs. Organizācija nodrošina ne tikai apmācības, bet arī ekipējumu, ēdināšanu un iespēju piedalīties nometnēs, kas ir pieejamas bez maksas. Tas veicina vienlīdzīgākas iespējas un palīdz piesaistīt jauniešus arī no sociāli mazāk aizsargātām vidēm.
Svarīgi arī uzsvērt, ka Jaunsardze palīdz veidot ne tikai militāras prasmes, bet arī pilsonisko apziņu, disciplīnu un spēju sadarboties komandā. Šīs īpašības ir būtiskas jebkurā dzīves jomā, tādēļ Jaunsardzes ietekme sniedzas daudz tālāk par militāro sfēru.
Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes savstarpējā saikne
Valsts aizsardzības mācības (VAM) ieviešana skolās būtiski mainījusi Jaunsardzes darbības vidi, taču šīs abas sistēmas savstarpēji papildina viena otru. VAM nodrošina vispārēju izpratni par valsts aizsardzību visiem jauniešiem, savukārt Jaunsardze piedāvā iespēju šo interesi attīstīt padziļināti un praktiski. Pulkvedis Āboliņš uzsver, ka caur VAM iespējams mazināt jauniešu aizspriedumus un bailes par militāro dienestu, tādējādi veicinot brīvprātīgu iesaisti Valsts aizsardzības dienestā.
Brīvprātības veicināšana ir būtiska vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas samazina administratīvo slogu atlases procesā. Otrkārt, motivēti jaunieši dienestā ir disciplinētāki un efektīvāki. Treškārt, tas palīdz veidot pozitīvāku attieksmi pret valsti un tās aizsardzību kopumā, samazinot iespējamo pretestību vai neizpratni.
Vienlaikus tiek atzīts, ka pašreizējā VAM programma nav ideāla. Samazinātais stundu skaits nozīmē, ka dažas svarīgas tēmas, īpaši tās, kas skaidro militāro darbību jēgu un kontekstu, nav pietiekami padziļināti apgūtas. Tas var radīt riskus, īpaši informācijas kara apstākļos, kad svarīgi ir ne tikai zināt, kā rīkoties, bet arī saprast, kāpēc tas tiek darīts.
Papildus tam svarīgs aspekts ir arī saikne ar Valsts aizsardzības dienestu. Jau šobrīd instruktori novēro, ka jaunieši, kuri apguvuši VAM, dienestā ierodas labāk sagatavoti - viņiem ir pamata iemaņas, izpratne par disciplīnu un pirmā pieredze ar militāro vidi. Tas padara apmācības procesu efektīvāku un ļauj ātrāk sasniegt augstāku sagatavotības līmeni.
Līderības attīstība un nākotnes virzieni
Viens no būtiskākajiem Jaunsardzes attīstības virzieniem ir līderības prasmju veicināšana. Organizācija cenšas ne tikai iemācīt jauniešiem praktiskas militārās iemaņas, bet arī attīstīt spēju uzņemties atbildību, vadīt citus un uzstāties publiski. Šim nolūkam tiek ieviestas specializētas nometnes un jauni metodiskie risinājumi, kas palīdz identificēt un attīstīt potenciālos līderus.
Svarīgs elements šajā procesā ir praktiskā pieredze. Jaunsargi tiek iesaistīti situācijās, kur viņiem jāuzņemas vadība, jāpieņem lēmumi un jāorganizē komandas darbs. Tāpat tiek attīstītas arī komunikācijas prasmes, sadarbojoties ar profesionāļiem, piemēram, aktieriem, kas palīdz jauniešiem pārvarēt uzstāšanās bailes un attīstīt pārliecību.
Papildus līderības attīstībai būtiskas pārmaiņas notiek arī nometņu organizēšanā. Tiek piedāvātas arvien vairāk specializētas nometnes - no pirmās palīdzības līdz dronu vadībai un tehnoloģijām. Šāda pieeja ļauj jauniešiem izvēlēties sev interesējošo jomu un vienlaikus iegūt praktiskas prasmes, kas var būt noderīgas arī nākotnes profesijā.
Nākotnē Jaunsardzes attīstība tiek saistīta arī ar plašāku sadarbību ar citām institūcijām. Tiek plānots iesaistīt policiju, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, robežsardzi un pat tehnoloģiju uzņēmumus, lai jauniešiem parādītu dažādas iespējas un veicinātu interesi par sabiedrībai nozīmīgām profesijām. Tas atbilst visaptverošas valsts aizsardzības konceptam, kur katram pilsonim ir sava loma.
Jaunsardzes, Valsts aizsardzības mācības un Valsts aizsardzības dienesta savstarpējā sinerģija veido pamatu ilgtspējīgai un drošai sabiedrībai. Galvenais uzdevums ir šo sistēmu savstarpēja sasaistīšana un attīstīšana, balstoties skaidrā vīzijā un spējā pielāgoties mainīgajiem apstākļiem.
Pilnu sarunu ar Jaunsardzes centra direktoru pulkvedi Valtu Āboliņu skatieties portāla “Sargs.lv” video straumēšanas servisa “YouTube” kanālā vai klausies sev ērtā laikā un vietā platformā “Spotify”.
